Jau 19 gadus visā Latvijā (arī citās valstīs, kur ir latviešu diasporas) veiksmīgi darbojas lasīšanas veicināšanas programma Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija. Par lasīšanas ekspertiem kļūst arvien vairāk bērnu, jauniešu, vecāku, vecvecāku, skolotāju un bibliotekāru.
Aizvakar Ķoņu pagasta Dīķeru muižā notika Ernsta fon Menzenkampfa grāmatas Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē atvēršanas svētki. Tie sākās ar darba fragmentu lasījumiem, cenšoties sanākušās publikas iztēlē uzburt ainiņas no 130 gadus senas pagātnes, kā arī izbaudīt vienkāršo un raito valodu un pamanīt tās cilvēku vērtības un attiecības, kādās dzīvoja muižas ļaudis.
Nepārtrauktajā informācijas plūsmā cilvēkam ir ļoti liela iespēja apjukt. Grūti saprast, kad no laikraksta lappusēm ar viņu sarunājas žurnālists un kad priekšā gadījies materiāls, kas tapis kādā sabiedrisko attiecību aģentūrā. Bet varbūt tā ir reklāma, kurai tikai kāds "aizmirsis" uzlikt likumā paredzēto atšķirības zīmi? Kā to atšķirt? Rīgas Stradiņa universitātes pētniece VITA SAVICKA uzsver – informācijas patērētājam uztvert tik smalkas nianses varbūt nemaz nebūtu nepieciešamas, ja vien… ja vien kā žurnālisti, tā arī sabiedrisko attiecību speciālisti strādātu profesionāli.
"Mēs, cilvēki, kā lasītāji un skatītāji esam ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no mūsu izglītības, ģimenes, sociālās vides, draugiem, darba kolektīva utt. Ļoti liela nozīme ir arī iedzimtībai jeb spējām, ko mums iedod vecāki un vecvecāki. Ir diezgan daudz cilvēku, kuriem manis minēto apstākļu dēļ ir grūti analītiski vērtēt informāciju – atsijāt graudus no pelavām," spriež bijušais politiķis, jurists Jānis Lagzdiņš.
Latvijas ģimenēs sarunas par digitālo vidi nav ierastas – tikai vienā no piecām ģimenēm vecāki mēdz interesēties par jauniešu dienas gaitām internetā, liecina iniciatīvas "Samsung skola nākotnei" šovasar veiktā aptauja. Pieaugušie par maz taujā, ko jaunietis internetā jaunu iemācījies, interesantu izlasījis, kādā diskusijā iesaistījies, vai ar kādu iepazinies. Taču tieši šīs sarunas ir ļoti nozīmīgas, lai jaunā paaudze prastu droši un saprātīgi lietot modernās tehnoloģijas.
Par medijpratību jeb riskiem un atbildības nastu internetā tiek runāts daudz. Speciālisti iesaka, no kā izvairīties, kā lietotājam neļaut sevi apmuļķot, uzņemot informāciju virtuālajā vidē. Jo īpaši būtiska ir jaunās paaudzes izpratne par medijiem, sociālajiem tīkliem un spēju būt pašiem visā šajā juceklī. Medijpratību no jaunās paaudzes skatpunkta skaidro Saldus novada Druvas vidusskolas 12. klases multimediju novirziena skolnieces LĪVA VIDŽUPA un STEFĀNIJA PAVLOVA.
"Diskusiju platforma, kurā satikties cilvēkiem ar atšķirīgu dzīves pieredzi," – tā vasarā Kuldīgā sarīkoto "Demokrātijas kafejnīcu" raksturo viena no idejas autorēm, filozofe Maija Jankovska.
Dr.sc.comm., Vidzemes augstskolas asociētais profesors JĀNIS BUHOLCS:
Par medijpratību ir nepieciešams domāt divos aspektos. Pirmais – nepieciešamas prasmes atlasīt informāciju, pārbaudīt to un apzināties, ka daļa var būt nepatiesa. Tas ir kaut kas tāds, ko var mācīt. Taču ir otrs aspekts – motivācija. Pat ja cilvēka medijpratības līmenis nav augsts, tas nenozīmē, ka ir motivācija kaut ko mainīt. Ir iespējams dzīvot informācijas vidē, pilnā ar nepatiesiem un manipulatīviem apgalvojumiem, tā arī neizjūtot diskomfortu.
Plašu rezonansi izraisījusi divu Latvijas komerctelevīziju – TV3 un LNT – īpašnieku All Media Baltics lēmums par abu šo televīziju ziņu dienestu reorganizāciju, kā oficiāli tiek dēvēta faktiskā LNT likvidēšana.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Ekoskolas piedalījās nedēļu ilgā ikgadējā starptautiskā kampaņā ar mērķi uzrunāt sabiedrību, vērst uzmanību uz nozīmīgām vides problēmām un ikvienu rosināt uz rīcību, kas var palīdzēt šīs problēmas mazināt. 2019. gada kopīgā tēma – par nākotni bez klimata krīzes.