Līdz oktobra beigām Valmierā apskatāmi divi no divpadsmit «GreenFest’21» mākslas festivāla objektiem – «Maģistrāle PĻAVA» ar zīmēto augu herbārija izstādi Dīvaliņa pļavās (pie Palejas un Lucas ielas krustojuma Valmierā) un «Sarkanā mežskudra» uz Gaujas saliņas aiz Dzelzs tilta.
Mazsalacas novada muzejs jau labu laiku atrodas Valtenberģu muižā, kur katrs apmeklētājs atradīs ko tādu, kas viņu varētu ieinteresēt.
Tūrisma informācijas centrā iespējams saņemt informāciju par iespējām Mazsalacā – apskates vietām, atpūtas un izklaides, nakšņošanas, ēdināšanas iespējām, ekskursijām un gida pakalpojumiem, transporta pakalpojumiem, pasākumiem, interneta pieejas vietām, u.c. tūristiem nepieciešamo informāciju. Kā veicies šajā aktīvajā tūrisma sezonā, stāsta DAIGA SPRICE, Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja.
Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji.
Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība.
"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!" – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA "Wooly World" Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.
Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijā ir nodibināta vēl viena, pēc skaita jau ceturtā, tā saucamo kovidskeptiķu partija, šoreiz ar nosaukumu «Brīvai un stiprai Latvijai» (BSL). Pastāv aizdomas, ka ar to šāda veida partiju saraksts nebūs izsmelts, jo Covid-19 tēmu saviem mērķiem ir gatavs izmantot vēl gana kupls pulks ar dzīvi un valsti neapmierināto. Cits jautājums, kādas ir visu šo kustību un partiju nākotnes perspektīvas.
Virsrakstā minēto par aksiomu, protams, uzskatīt nevar, jo noteikti starp dažāda ranga tautas kalpiem ir arī izņēmumi, kad lēmējvaras pārstāvji pārvietojas ar divu riteņu transporta līdzekļiem (ar kāju, benzīna motora vai elektrisko piedziņu), izmanto automašīnas, trolejbusus un tramvajus (galvaspilsētā un vēl dažās Latvijas lielpilsētās), bet viens no ministriem iecienījis pat dzelzceļu.
Rīgas ielas un Matīšu šosejas automašīnu rotācijas aplis Valmierā ir pirmais no septiņiem automašīnu rotācijas apļiem, kur atbilstoši SIA «ALPS ainavu darbnīca» izstrādātajai vienotajai pilsētas ielu rotācijas apļu apstādījumu dizaina koncepcijai sākta apstādījumu pārveidošana.