"Es feisbukā redzēju!" Tā ļoti bieži sākas ne tikai ļaužu sarunas pie kafijas, bet arī žurnālista ceļš publikācijas sagatavošanā. Sociālie mediji mēdz būt pirmā vieta, kur cilvēks pauž savu šoku, sašutumu vai sarūgtinājumu. Vietne "Facebook" pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Tā noteikti ir viens no žurnālista informācijas avotiem, kur pamanīt problēmas vai sarežģījumus, kas varētu skart arī plašāku sabiedrības daļu.
Katra pašvaldība, gribēdama parādīt sevi no labās puses, uzskata par pienākumu komunikācijai ar iedzīvotājiem izmantot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Piedaloties dažādās sapulcēs, vai tas būtu skolās, darba kolektīvos vai sabiedriskajās apspriešanās, nācies novērot, ka cilvēki neprot diskutēt, ir neiecietīgi pret citu viedokļiem. Dažkārt sarunas beidzas pat ar publiskiem apvainojumiem, prom aizejot katram ar savu taisnību. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem? Kāpēc nemākam vai negribam uzklausīt?
«Likuma par budžetu un finanšu vadību» 21. pantā teikts: «Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 15.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem». Tad nu vismaz šajā ziņā likuma paklausīgā valdība vakar ar budžeta projektu portfelī uz Saeimu sūtīja finanšu ministru Jāni Reiru.
Lai pārrunātu ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu svarīgus politiskos jautājumus par Ukrainas turpmākajām attiecībām ar Latviju, Eiropas Savienību, NATO un Krieviju, trešdien Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu. «Viens no aktuālākajiem jautājumiem Ukrainā, kas skar arī viņa prezidentūru, ir prezidenta piekrišana tā dēvētājai Šteinmeiera formulai Ukrainas miera procesam par Austrumukrainas teritorijām. Šis jautājums ir izraisījis aktīvus protestus Ukrainā. Kāds ir jūsu viedoklis par šo formulu, un vai tā atrisina karadarbības pārtraukšanas Austrumukrainā problēmu?» – šādu jautājumu, ciemojoties Briselē pie Eiroparlamenta deputātes SANDRAS KALNIETES, viņai uzdeva Neatkarīgās Rīta Avīzes galvenā redaktore Anita Daukšte.
«Mūsu senču darba ciklā visi svarīgie lauku darbi bija jāpadara līdz Miķeļdienai. Kad klētis, apcirkņi un pagrabi bija piepildīti, ļaudis svinēja svētkus un rīkoja bagātus tirgus. Valmierā jau kopš viduslaikiem tirgu rīkoja pie baznīcas Sīmaņa dienā, oktobrī. Tolaik tas bija viens no lielākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās.
Jau ilgākā laika posmā visi pa Valmieras – Inčukalna šoseju Kocēniem garām braucošie varēja vērot interesantas būves tapšanu – vispirms lielceļam blakus ciemata pusē pērn uzceltajiem Bestes apartamentiem blakus tika nolīdzināts būvlaukums, tad to pārklāja ar šķembām, tad tika uzstādīts karkass, tam pāri pārvilkts zaļi balts elastīgs materiāls. Pagājušajā piektdienā jaunuzceltā vieglās konstrukcijas apjumtā tenisa halle jau uzņēma oficiālās atklāšanas ceremonijas viesus. Zīmīgi, ka šis pasākums sakrita ar viesnīcas Bestes apartamenti pirmā gada jubileju.
Pagājušajā piektdienā noslēdzās vērienīgs ikgadējais Latvijas Valsts mežu iepirkums uz sešiem mežsaimniecības darbu veidiem, pavisam kopā 166875 hektāros visā Latvijā. Uzņēmuma Rietumvidzemes mežkopības vadītājs Guntars Kampernovs Liesmai par šīm lietām pastāstīja sīkāk.
Ar PAULU JĒGERU tiekamies kādā drēgnā piektdienas pēcpusdienā. Iebraucot pagalmā, mūs sagaida liels suns, kas nezinātāju var nobiedēt, bet patiesībā tas ir kā īsts mājas sargs, viņš sagaida un apošņā ciemiņus un ir pavisam viesmīlīgs. Saruna ar Paulu norit Siltumnīcā, bet šoreiz fokuss uz citu viņa ideju – stikla būves no otrreiz izmantojamiem materiāliem, ko atbalstījusi arī Beverīnas novada pašvaldība, piešķirot finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Trikātas bibliotēkā oktobra sākumā notika «Atbildības stunda» kopā vilceni Loti un viņas saimnieci Zandau Bērziņu-Radziņu ar mērķi bērnus un jauniešus mudināt aizdomāties par rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.