Vēl pavisam nedaudz, un beidzot klāt Pūpolsvētdiena – mīļa «iesildīšanās» lielajiem pavasara svētkiem. Pēc diviem mēnešiem – pa ilgiem laikiem beidzot! – pavisam īstas ziemas tie šķiet pat mūsu godam nopelnīti.
Reizēm redzu lielveikalos ar ļoti lielu atlaidi pārdodam brāķētās mantas.
Publiskajā telpā nu jau kādu laiku nebeidz virmot kaismīgas diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri uzticēt latviešu valodas mācīšanu pieaugušajiem tikai vienai institūcijai – Latviešu valodas aģentūrai.
Tēvi Sibīrijā un mātes Sibīrijā, un Sibīrijā dzimušie – jā, tieši tādu latviešiem okupācijas režīms lēma dzīvošanu.
Iespējams, pats spēcīgākais no viņnedēļ Latvijā sabiedriskajā apritē nonākušajiem augstu mūsu valsts amatpersonu citātiem ir tas, ko, vērtējot Krievijas iespējamo iebrukumu kādā no Eiropas valstīm, piemēram, Latvijā, britu laikrakstam The Telegraph paudis Valsts drošības dienesta vadītājs Normunds Mežviets.
Pamazām vien partijas sākušas atklāt savus plānus (un iedomas) XV Saeimas vēlēšanām. Rodas iespaids, ka tās visas patlaban jūtas ļoti komfortabli un raugās uz 3. oktobri caur rožainām cerību brillēm.
Aprīļa beigās, kā ierasts, norisināsies Lielā Talka, un tā, manuprāt, jau ir kļuvusi par sabiedrisku notikumu, kas savā ziņā atspoguļo sabiedrības attieksmi pret vidi, kopienu un arī valsti.
Šoreiz necentīšos ieteikt kādam obligāti izlasāmu grāmatu, noteikti neesmu šajā jomā eksperts, gan jau lasītājam šajā ziņā būs kādi citi, vērtīgāki informācijas avoti.
Karadarbības Tuvajos Austrumos izraisītā enerģētikas krīze strauji pieņem globālus mērogus, un pat lielākajiem optimistiem jau ir kļuvis skaidrs – jo ilgāk turpināsies karadarbība, jo ievērojamāka būs tās ietekme kā uz globālo, tā dažādu valstu nacionālo ekonomiku.
Šis stāsts būs par koferi, kuram saistībā ar Latviju ir aktuālas abas virsrakstā pieminētās darbības. Savā ziņā šis koferis ir pat ar spārniem, lidojošs, jo tā ir mūsu valsts nacionālā aviosabiedrība airBaltic.
Reiz Vidzemes slimnīcas Bērnu slimību nodaļā dzirdēju medmāsiņas viedokli: «Es tikai šajā nodaļā vēlējos strādāt, jo ar bērniem ir daudz labu emociju!»
Visos laikos kāds politiķis iemanās sarīkot pretīgu skandālu un pat nokļūt aiz restēm. Nekā jauna. Taču galvaspilsētas domnieka Rūdolfa Brēmaņa uzvedība uzrāda «evolūciju».
Karadarbībai pārņemot Tuvos Austrumus, no šī reģiona steigšus nācās evakuēt arī vairākus simtus Latvijas pilsoņu, kam no valsts budžeta tika piešķirti 752 tūkstoši eiro.
Esat sastapuši skatienu, kas apbur? Vai varbūt tādu, kas met zibeņus?
Ir labi, ka mūsu valstī par ekonomikas lietām domājošie kungi un kundzes, kuri par to saņem algas no mūsu pašu nomaksātajiem nodokļiem, ar saviem ikdienas darbiņiem mēģina Latviju pēc iespējas vairāk izvilkt saulītē no tā visai dziļā pagraba, kurā tā pamazītēm esam ieslīdējuši.
Beidzot varam pat faktuāli pierādīt, ka sportu un kultūru no politikas atdalīt nav sanācis.
Kā rēķina igauņu uzņēmums Alexela, katrs ASV dolārs, kas nāk klāt naftas barela (158,99 litri) cenai, par eirocentu palielina degvielas litra cenu Baltijas valstu uzpildes stacijās.
Daudz tiek runāts par to, ka bērni un jaunieši pārāk daudz brīvā laika pavada viedtālruņos.
Februāra beigās Rīgas pilsētas tiesa krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālus cietumsodus bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) diviem bijušajiem autovadītājiem, kā arī pieņēma lēmumu, ka viņiem jāatmaksā uzņēmumam līdzekļi, kurus tiesa atzina par iegūtiem krāpnieciskā ceļā.
Laikos, kad bērna dzimumu māmiņa uzzināja tikai mazulītim piedzimstot, līdz atklāsmes brīdim visbiežāk cerēja, ka tas būs zēns – pirmdzimtais, saimnieks, mantinieks, kareivis, sargs, strādnieks...