Viedokļi

Ko tik nesadarīsi un nesarunāsi, pieticis pie ļoti iespaidīgām finansēm!

«Jūsu pieredze, kurš ir labākais bērnudārzs Valmierā?» ir bieži ierakstīts jautājums sociālajos tīklos, kad Valmieras māmiņas ir nupat tikušas pie zīdainīša un gatavas sākt organizēt bērniņa dzīves gājumu.

Kaimiņvalsts premjers Kristers Mihals šonedēļ «no kanceles» paziņoja: Rail Baltic trases būvniecībā Latvija atpaliek par diviem gadiem. Tāpēc viņš apgalvoja, ka Tallina «cenšas izdarīt spiedienu» uz mūsu valdību. 

Jau labu laiku Latvijā populāras ir kokos iekārtas virvju- trošu sistēmas, sauktas par Tarzāna takām, kas paredzētas vairāk vai mazāk ekstrēmām brīvā laika izklaidēm dabā.

Plašu rezonansi publiskajā telpā ir izraisījis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmums atņemt Latvijas pilsonību Ņikitam Oboznijam – 29 gadus vecam vīrietim, kurš piedzimis un visu mūžu nodzīvojis Latvijā, taču bērnībā viņam bijusi Ukrainas pilsonība.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība?

Jau kādu laiku spēkā ir noteikums, ka, pierakstoties pie konkrēta ārsta vai speciālista, ir jābūt izrakstītam nosūtījumam – vai nu elektroniski, vai papīra formātā.

Sen nejusta aukstuma laikā ir īstais laiks parunāt par globālo sasilšanu.

Pēdējos gados pasaulē arvien skaļāk tiek runāts par vīrišķības krīzi, un šo tēmu spilgti aktualizējis Ņujorkas universitātes profesors un uzņēmējs Skots Gelovejs savā grāmatā «Piezīmes par to, kā būt vīrietim» (Notes on Being a Man, 2024).

Bija saulaina vasaras pievakare, kad gaiss vēl silti dvesa kā no krāsns izņemts maizes kukulis. 

Latvijas ārpolitika ir dziļi iestrēgusi bēdīgi slavenajā (jo ģeniālajā) Hansa Kristiana Andersena pasakā par karaļa jauno tērpu. To «starp rindām» apliecināja arī vakar aizvadītās ikgadējās Saeimas debates.

Sāksim ar to, ka ir starp mums ļaudis, kuri profesoru publiski var nosaukt par debilu, un par to nekas.

Noslēguma stadijā ir iegājis skandāls, kas izcēlās, kad atklājās – uzņēmuma Eiropas dzelzceļa līnijas (EDZL), kas ir Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā, vadībai un padomei jau 2024. gadā tikušas iegādātas neparasti dārgas un visaptverošas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises.

Tas nav nekāds ne pārsteigums, ne jaunums, ka aizvien turpinās dažādi telefonkrāpniecības veidi. 

19. janvārī Eiropas Revīzijas palāta publicēja atjauninātu 2020. gada ziņojumu par Eiropas Savienības transporta megaprojektiem.

Latvijā katrās vēlēšanās nenovēršami piedalās kāds politiskais spēks vai domubiedru grupu savākusi spilgta personība, kas piesaista lielu daļu ar esošo kārtību neapmierināto vēlētāju balsu.

Šobrīd sabiedrībā tiek aktīvi apspriesta ideja par «OIK naudas atgūšanu».

To, kas ir brīvība un neatkarība, nebrīvē augušās paaudzes tā īsti nevarēja zināt, toties labi zināja, kas ir nebrīve, represijas, rusifikācija, apzināti uzturēta baiļu atmosfēra un neskaitāmi daudz nejēdzību, kas raksturīgas padomju varai, tāpēc 1991. gada janvārī nevardarbīgā rīcībā tam visam pretoties un nosargāt nule atgūto valsts neatkarību bija katra normāla cilvēka sirdsapziņas diktēts pienākums.

Lai kādi cunduri arī šobrīd notiktu pasaulē, lai kādus pasaules iekarošanas plānus arī plānotu Tēvoča Sema, maigi sakot, eks­centriskais četru gadu lomas ieliktenis otrpus okeānam, janvāris mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir svēts mēnesis.

Priekšvēlēšanu laiks ir sācies. Medijos kā viedokļu konflikti, sociālo tīklu burbuļos ar viltus ziņām un pašreklāmu.