Ilze Kalniņa

1949. gada 25. martā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem.

«Ja es tagad skaitītu kopā visas nopirktās, saliktās un jau tālāk atdotās puzles, tad būtu daudzi desmiti,» saka Sarmīte Bauģe. Viņa ir valmieriete, kura jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Forkarbijā, kas ir ciemats netālu no Upsalas, bet aizraušanās, kas tagad aizņem lielu daļu brīvā laika, ir cieši saistīta ar došanos turp un mājup pa jūras ceļu. 

Tas viss, kas notiek Latvijas izglītības sistēmā, ir stāsts par nesakārtotu namu. Vajadzība pie vajadzības, tad pārmaiņa uz pārmaiņas un vēl lielākas reformas, un jauni mācību modeļi. Tas viss apstākļos, kad pedagogu vakanču tabulā Latvijā ierakstīts skaitlis 830, kad notiek skolu tīkla optimizācija, kad joprojām nav skaidrs, vai un kādu algu pielikumu saņems dažāda līmeņa pedagogi jau no 1. septembra. 

Šonedēļ skolēni atpūšas no ierastā, baudot pavasara brīvlaika nedēļu. Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda» piedāvā daudz atvērto bezmaksas nodarbību. 

Nedēļas laikā gandrīz visas pirmklasnieku vietas Valmieras skolās ir aizņemtas. Ažiotāža bijusi tik liela, ka vislielākais pieteikumu skaits saņemts jau 1. martā.

Jaunajā mācību gadā pārmaiņas piedzīvos Brenguļu sākumskola, Matīšu pamatskola un Ziemeļvidzemes pamatskola. 

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā notika Ekoskolu Ziemas forums. 

Pirms 150 gadiem 22. februārī (pēc tobrīd vēl lietotā Jūlija kalendāra 10. februārī) Kauguru pagastā piedzima kāds zēns. Viņam deva vārdu Jānis. Aizvadītajā nedēļā valodnieku, baltistu, pedagogu Jāni Endzelīnu godināja skaistajā jubilejā. 

Tā saka Kauguru pagasta amatierteātra «Vīzija» aktrise JOLANTA PINKULE. Jolanta rudenī tika atzīta par labāko amatierteātru aktrisi Latvijā, ieguva arī augstāko novērtējumu amatierteātru festivālā, un nupat «Vīzijā» noticis tradicionālais iekšējais balsojums, nosakot iepriekšējā gada izcilnieku. Teju vienbalsīgi par pašu jaudīgāko kolēģi nosaukuši Jolantu.

2022. gada 24. februāris sadalīja ukraiņu dzīvi – pirms un pēc tam. Kara gads bijis neuzvaramības, drosmes un uzticības, ticības un sāpju gads. 

Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.

Pērnajā martā Valmierā un Valmieras novadā ieradās pirmie Ukrainas kara bēgļi. Joprojām mūspusē pagaidu mājas raduši ap 300 Ukrainas cilvēku, pārsvarā sievietes ar bērniem.

«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.

Valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kas ir apmēram 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Astoņarpus tūkstoši no tiem ir bērni, kuriem ir īpašas vajadzības. Latvijā ir vairāk nekā 25 tūkstoši pilngadīgu cilvēku, kuriem garīga rakstura traucējumu dēļ ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte.

Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?

Vasarā, kad Ivetas Kreišmanes darbu izstāde «Mazās laimītes» bija skatāma Valmieras Kultūras centrā, viņa teica: «Gadiem ritot, aizvien vairāk izbaudu tos mazos mirkļus, tos mazos ikdienības priekus, ko sniedz brīnišķīgā planēta Zeme, uz kuras man ļauts dzīvot.