Ilze Kalniņa

Meitene no Lizuma, kura vidusskolas gadus pavadījusi Valmierā, tagad pošas ceļam uz Rīgu, lai studētu. Viesturskolā viņa ne tikai mācījusies, bet arī darījusi visu, lai pašas, draugu un vienaudžu dzīve ne tikai mācību iestādē, bet arī pilsētā būtu interesantāka. Šie centieni arī atalgoti, jo pašlaik jaunā dāma ir Valmieras Jauniešu domes prezidente un jauniešu kustības Ghetto Alianse Valmiera vadītāja, un pasākumu menedžere. Iepazīstieties, ja vēl nezināt — KRISTA BISENIECE.

«Diennaktī Vidzemes reģionā neatliekamā palīdzība saņem ap 150 izsaukumiem, un noteikti būs arī kāds, kad cilvēkam jāpalīdz, jo slikti kļuvis pēc alkohola pārdozēšanas vai reibumā gūti sasitumi, grieztas brūces kāda ģimenes konflikta laikā vai kautiņā arī sabiedriskā vietā,» situāciju raksturo Neatliekamās medicīniskās  palīdzības dienesta (NMPD)Vidzemes reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.

Astoņi deviņi paši mazākie mazsalacieši un tuvējās apkārtnes bērniņi katru otrdienu mēro ceļu uz Mazsalacas Baptistu baznīcu, kur mājīgās telpās ēkas otrajā stāvā darbojas viņu skoliņa «Lācēns».

«Zinu, ka par studiju pirmo gadu vairs nav jāuztraucas. Gribu mācīties un to varēšu darīt,» sacīja Mazsalacas vidusskolas abituriente ANNIJA GOBIŅA. Viņa ir viena no ģimenes četriem bērniem, tāpēc par to, ka izdevies iegūt Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendiju, ir neviltots prieks.

«Ikdienai visi te vien iepērkas. Drēbes labas kvalitātes, lētas, un, protams, noder,» tā Sarmīte, bet Aina, kas veikaliņā bija noskatījusi baltu blūzīti, piebilda: «Vienmēr kaut ko nopērku. Vai tad par velti drīkstu durvis virināt?»

Astoņi deputāti no Latvijas 751 deputāta saimē Eiropas Parlamentā. Daudzi balsstiesīgie Latvijā, arī divas trešdaļas balsstiesīgo Mazsalacas novadā  nav ticējuši, ka cinītis var gāzt vezumu. 

Veselības ministrija (VM) ir nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos Nr. 288, kas regulē aptieku darbu, paredzot aizliegumu aptiekas klientu piesaistei izmantot klientu lojalitātes programmas, tajā skaitā aptiekas klientu lojalitātes kartes.

«Jāsāk domāt pašam par savu veselību — kā to nesabojāt, kā veseļoties, ja nācies saslimt. Kamēr cerēsim uz Circeni, ministriju, ģimenes ārstu, tikmēr nekas nebūs. Tas ir pirmais ieteikums, ko sarunās veltu saviem pacientiem,» tā pirms pāris mēnešiem «Liesmai» sacīja ģimenes ārste Marika Grūsle, kuras ārstes prakse darbojas Rūjienā. Viņa ir ārste, pie kuras reģistrējušies vairāk nekā 2500 pacientu — jaunu un vecu. Un  ne tikai rūjienieši, bet arī cilvēki no apkārtējiem novadiem.

Pirms nedēļas uguns liesmas izpostīja četru bērnu ģimenes mājas otro stāvu. Nelaime notika Valmierā, Straupes ielā. Cilvēki ugunsgrēkā necieta.

Otrdienas pēcpusdienā Valmierā reģistrētas vēja brāzmas līdz 23 metriem sekundē. Lūzuši koki, koku zari, tiem uzgāžoties uz blakus stāvošajām automašīnām, bojāti transporta līdzekļi. Par laimi, cilvēki pēkšņajā pievakares negaisā Valmierā un novados nav cietuši.

Aizbildnība, audžuģimene vai adopcija. Latvijā ir trīs alternatīvas, kas ļauj bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, ja ģimeni un mīlestību negrib vai nespēj dāvāt bioloģiskie vecāki.

Laivošana, makšķerēšana, laiska atpūta pie dabas uzrunā  vietējos, ikdienas steigas nogurdinātos tūristus un arī  ceļotājus no ārvalstīm. Tos,  kas vēlējušies ieskatīties dziļāk Latvijas būtībā, tās dabas neatkārtojamībā, atceroties, ka zeme pie Baltijas jūras nesākas un nebeidzas Rīgā.  

«Purvītiņu» sētā kopš pērnā rudens manāma liela rosība. Anna, kas pēdējos gadus dzīvojusi netālu, Rauskas skolā, un Sigita, kas Rīgā frizējusi dāmas un kungus, izvēlējušās dzīvi dziļos laukos — ar tās smagajiem lauku darbiem un patieso dabas klusumu.

Kamēr 100 bišu saimes ienes nektāru no blīgznām un kļavām, bitenieks Māris Pēkšēns kopā ar dzīvesbiedri Inesi stiprina šūnu rāmjus, gaidot, ka ienesums pieneņu un viršu ziedēšanas laikā būs ļoti labs.