Tas, ko rakstu, ir kādas noklausītas sarunas pārstāsts. Tur izskanēja arī vārdi «var dabūt», «drēbes jau tagad pakaļ met» un «mēslus jau vari neņemt», «ja nederēs, tad izsviedīsi». Šī pilnīgi noteikti bija divu ņēmēju saruna. Divas ņēmējas tā iemācījušās dzīvot, es domāju, ka par izdzīvošanu šoreiz nebija runas. Aiziet, paņem, it kā sev, it kā kaimiņam, un vietās, kur atbalstu var saņemt, jau nepārbaudīs. Tāds arī nav šo labdarībā iesaistīto cilvēku ne darba uzdevums, ne nolūks. Lieki jau teikt, ka lielāko ņēmēju sejas tomēr tiek ievērotas, kādreiz tiek palūgts pagriezt muguru un no palīdzības centra iet laukā ar vienu nešļavu, nevis trim.
Devēju pietiek, bet grābēju arī
Burtu izmērs