No sarunām uz darbiem – Senioru domrades tiek pārceltas!
Sākot no Starptautiskās senioru dienas, vecākie ļaudis piedalījās kādā no Valmieras novada Senioru ideju apspriedēm jeb Senioru domradēm.
Sākot no Starptautiskās senioru dienas, vecākie ļaudis piedalījās kādā no Valmieras novada Senioru ideju apspriedēm jeb Senioru domradēm.
Demogrāfiskā situācija Latvijā nekad nav bijusi no tām spožākajām. Īpaši jau pēc II Pasaules kara, kad daļa tautiešu bija devusies emigrācijā, daļa deportēta uz Sibīriju, bet palikušajiem atņemti īpašumi, tāpēc ģimenes, lai varētu nodrošināt pēctečiem labu izglītību, vairāk par vienu, diviem bērniem nevarēja atļauties.
Cilvēks, nevis diagnoze!
Noslēgumam tuvojas Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas (DI) projekta gaitā rīkotā kampaņa «Cilvēks, nevis diagnoze», kas notiek jau trešo gadu.
Fonda «Iespēju tilts» mērķis, dibinot uzņēmumu, bija sniegt atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, ilgstošajiem bezdarbniekiem, cilvēkiem pirmspensijas vecumā, daudzbērnu ģimenēm, tiem, kas prot un vēlas radoši izpausties, kā arī aicināt iedzīvotājus iegādāties preces ar pievienoto vērtību.
Pagājušajā nedēļā Valmieras SOS bērnu ciemats atzīmēja 14. jubileju un pirmo gadu pusaudžu mājai. Tika godināti darbinieki, kas ciematā nostrādājuši desmit gadus.
Rīcībpolitika ir pasākumu kopa, instrumentāriju summa, dažādi sociālās, valsts, ekspertu un profesionāļu zināšanu un kvalifikāciju līdzekļi, dažādu resursu, integrētu metožu lietojums un komandas darbs, kurā katram dalībā atvēlēta sava leģitīma loma.
Turpinot tradīciju, arī šoreiz Latvijas – Igaunijas robežpunktā Lilli – Unguriņi notika Baltijas ceļa nu jau 32. gadskārtas piemiņas pasākums, uz kuru ieradās abu valstu iedzīvotāji ar Igaunijas un Latvijas karogiem, svecēm un rudens ziediem rokās. Tos ar cieņu nolika pie Rūjienas metālmākslinieka Andra Dukura Baltijas ceļam veltītās piemiņas zīmes.
Jā, Jeru pagasta iedzīvotājs AIVIS GROSBĀRDIS ir dzimis 1989. gada 23. augustā divos naktī, un, kā atceras viņa mamma Gita, licies, ka puika tik ļoti steidzies ierasties šai pasaulē, lai tikai kaut ko nenokavētu.
Daļai sabiedrības ir pašsaprotami, kāpēc ir svarīgi domāt par savu pensiju. Tomēr, ja pajautātu tam iemeslus, iespējams, nemaz tik viegli nebūtu ātri nonākt pie konkrētas atbildes, jo nav vienas pareizās atbildes vai īstā iemesla, kāpēc būtu jādomā par savu pensiju. Ir skaidrs, ka lielāka pensija vecumdienās ļaus dzīvot labāk. Tā, iespējams, ļaus saglabāt vēlamo dzīves līmeni, kā arī baudīt darba mūža augļus.
1958. gadā, pēc studijām Rīgas pedagoģiskajā institūtā, blondā Rūjienas meitene Vija Liepiņa ierodas savā jaunajā darba vietā – Alojas Ausekļa vidusskolā. Tur jauno skolotāju sagaida pulciņš kolēģu un arī – viņas īstais.
Spīts stāv pāri visam, tāpat kā Valmiera ar Gauju līkumotu. Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas (VPVĢ) Teātra sporta pulciņa «MoDrIs» dalībnieku pašrocīgi organizētā improvizācijas vakaru Latvijas tūre «Improvīzija» ir sekmīgi noslēgusies, pavisam kopā uzstājoties piecās dažādās vietās ar deviņiem atsevišķiem pasākumiem, pulcējot vairāk nekā 100 interesentus improvizācijas teātra mākslas iepazīšanai.
Ezītis šogad žiperīgs, ziemas guļai ieguvis rekordlielu atbalstu no visiem Ezīša telts apmeklētājiem. Valmieras pilsētas dzimšanas dienas laikā notika VNF Jauniešu ideju laboratorijas ikgadējā labdarības akcija «Ezīša miga», kurā laboratorijas dalībnieki papildināja projektu konkursa «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2021» krājkasīti par 1068 eiro!
BORISS ir 22 gadus vecs jaunietis, kas ieradies no Spānijas, lai veiktu brīvprātīgo darbu. Līdz šim viņš darbojies Jaunatnes centrā «Vinda», bet tagad – Jauniešu mājā.
Valmieras novada fonda brīvprātīgā SENICA RAYMUNDO ir 23 gadus jauna filipīniete, kura Latvijā ieradusies no Ungārijas. Šeit viņa ir kopš janvāra un jau iejutusies jaunajā vidē. Senica stāsta:
Izglītība
Filipīnās es pabeidzu bakalaura programmu, kas saistīta ar žurnālistiku, bet neesmu strādājusi šajā sfērā. 2019. gadā no Filipīnām es pārvācos dzīvot uz Ungāriju, lai studētu maģistra programmā «Kultūras antropoloģija». Un tad sākās pandēmija. Kopā es tur nostudēju trīs semestrus – vienu semestri studēju klātienē, pārējos divus attālināti. Es nepabeidzu maģistra studijas un paņēmu pauzi no mācībām, lai strādātu brīvprātīgo darbu. Šobrīd, strādājot Valmieras novada fondā un uzņemot foto fonda rīkotajos pasākumos un arī filmējot, ir sajūta, ka uzlaboju prasmes, kas man var noderēt nākotnē profesionālajā jomā.
Ir 14. jūnijs, Latvijas melnā diena – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Braucam uz Jaunjērcēniem.
Prieks un mirdzums acīs, krietna deva enerģijas un entuziasma un labas attiecības ar līdzcilvēkiem liecina par pašrealizāciju. Tomēr ar gadiem to īstenot kļūst arvien grūtāk – sevišķi tad, ja apkārtējie liek justies vecam, kaut arī sirdī valda pavasaris. Kā nezaudēt možu garu un arī 80 gados justies kā 30, stāsta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kampaņas «Atvērtība ir vērtība» 2021. gada vēstnese psiholoģe IVETA AUNĪTE.
Camphill ciemats «Rožkalni» ir maza sociālterapeitiska kopiena Latvijā, kas veidota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām netālu no Valmieras. Tur var satikt cilvēkus, kuri dzīvo un strādā kopā, apstrādājot 30 hektārus auglīgas zemes, ražo veselīgu pārtiku un veido rokdarbus no dabas materiāliem.
Ar kokles mūziku un dziesmām 27. maijā fondā Iespēju tilts tika ieskandināts apstiprinātā Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta sabiedrības informēšanas pasākums, kurā klātesošos iepazīstināja ne vien ar projekta aktivitātēm, bet arī ar 10 darbības gados paveikto.
Jau kopš 1950. gada daudzās valstīs ik gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šīs dienas mērķis ir izcelt bērnu tiesības uz brīvu, mierīgu vidi, dzīvi bez vardarbības. Tas ir kā atgādinājums par valsts pienākumu nodrošināt bērna tiesības uz labklājību, veselības aprūpi, izglītību, drošu dzīvesvietu.
4. maijā Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena. 1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu», pāršķirot jaunu – baltu – lappusi Latvijas vēsturē. 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija pielīdzināma valsts otrajai dzimšanas dienai – neapšaubāmi tas bija nozīmīgs brīdis mūsu valsts dzīvē.