Pilsētās un novados

Aizvadītajā trešdienā Valmierā konsultācijas dažādos ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos sniedza četri Tiesībsarga biroja juristi.

Šogad Lielās Talkas laikā tika sakopts rekordliels skaits vietu — gandrīz 2000 pa visu Latviju un Eiropu. Aprēķināts arī talkotāju skaits, kas šogad sasniedzis ap 200 tūkstošu cilvēku. Ņemot vērā, ka daudzi talkoja arī ārpus oficiālajām vietām, kopējais talkas dienā iesaistīto skaits mērāms līdz 300 tūkstošiem.

Aktīvi un čakli Lielajā Talkā bijuši Beverīnas novada pagastu ļaudis.

Pavasara rosība atkal ienākusi Jāņa Jākabsona ierīkotajā koka skulptūru un dažādu veidojumu pārpilnajā parkā Cempu «Arājos». Ziemā saimnieka galvenās rūpes bijušas pārlūkot, sakārtot vai pat saremontēt katru no koka veidojumiem, kuri gandrīz visi auksto laiku pārlaida slēgtās telpās. Nu tie jau ir atkal sarindoti un izvietoti ierastajās vietās, varbūt dažam vien skatījuma leņķi pamainīti. Pamatīgu remontu prasījuši arī nekur nepārvietojamā lielā skatu torņa visi četri pamata stabi.

Divi priecīgi notikumi šomēnes ir biedrībai «Beverīnas ūdeņi». Par tiem tās valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠVĒDE:

Pirms 29 gadiem Rencēnu ciemā pēc dzejnieka Imanta Ziedoņa un viņa dižkoku atbrīvotāju grupas iniciatīvas tika izveidota jaunā dzejnieka Viļa Cedriņa piemiņas vieta, kur kādreiz atradušās viņa vecāku mājas Cedriņi netālu no Skujām, tāpēc lielajā laukakmenī tēlnieks Vilnis Titāns iegravējis abu māju vārdus. Toreiz starp laukakmeņiem grupa iedzīvotāju (arī tagadējā seniore Daira Munce) izveidoja norobežotu laukumu, iestādot dažādus kociņus. Pēc gada Dzejas dienās vieta tika atklāta.

Prakse ir labākais veids, kā nostiprināt un pilnveidot svešvalodu zināšanas. Valmieras tehnikums un AIESEC Valmiera ir uzsākuši jaunu sadarbības projektu «Language in action», kura ietvaros tehnikumā ieradīsies brīvprātīgie jaunieši no dažādām valstīm, lai palīdzētu apgūt angļu valodu. Pirmais ārvalstu pasniedzējs ir Ilyas no Alžīrijas. Viņš studē angļu literatūru CHLEF Universitātē, brīvi pārvalda arī arābu un franču valodu.

Mākslas mēneša ietvaros Valmierā pirmo reizi notika forums «Māksla būt uzņēmējam».

Jau trešo gadu Valmieras cietums iesaistās Mākslas dienās, šoreiz iedvesmu smeļoties tēmā «Mākslas dārzs».

Valmieras tehnikumā 13. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Vidzemes reģiona trim profesionālās izglītības kompetences centriem —  Smiltenes tehnikumu,  Priekuļu tehnikumu un Valmieras tehnikumu.

Otrdien Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai tika iesniegts pirmais deputātu kandidātu saraksts 3. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.

«Esmu caur un caur strādājis lauksaimniecībā un neko citu droši vien nemāku,» stāstījumu par savu nonākšanu SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja krēslā uzsāk JURĢIS KRASTIŅŠ.

«Pa Lieldienām pie mums ciemojās draugi — Valmieras invalīdu biedrības Atspēriens 26 biedru delegācija,» jaunajās telpās kultūras namā mūs laipni uzņem Naukšēnu novada sociālā dienesta vadītāja RŪTA PŪCE. «Ciemiņus ar dziesmu sagaidīja Indra, īsu uzrunu teica novada priekšsēdētājs, paužot prieku par šo sadraudzību. Tā kā valmierieši ir ļoti labi dziedātāji, viņi nebija skubināmi uzdziedāt kopā ar mūsu ģitāristu Raiti. Mūsu meitenes bija pagatavojušas olu un zaķi, ko dāvinājām viņiem Lieldienās. Pēc svinīgās sagaidīšanas un dziesmām devāmies uz Cilvēkmuzeju, kur Diāna pastāstīja par Naukšēnu disko un citām mūspuses īpašajām iezīmēm, bet šūpolēs tika izšūpinātas abas priekšnieces, par ko šūpotājs tika apbalvots ar cimdu pāri. Viesiem parasti pirmais jautājums — vai jums ir šūpoles, tā ka visi tika izšūpoti un odi viņus nekodīs. Viņi arī nemelos, jo olas, sekojot seniem ticējumiem, ēdām ar sāli. Lai arī daži no ciemiņiem jau bija viesojušies Naukšēnu Cilvēkmuzejā, viņiem gan ekskursija un pastaiga no kultūras nama līdz muzejam un atpakaļ, gan olu ripināšana pļaviņā, olu kaujas un citas atrakcijas ļoti patika, jo tādos brīžos nav jādomā tikai par savu slimību, bet jāprot priecāties par dzīvi.

Šīs Lieldienas bija neierastas Ķoņu pagastā, kur par šo svētku tradīcijām savā zemē un pasaulē stāstīja divi brīvprātīgie no Vācijas – Enno Valkenforts un Emīlija Zīverte – viņus bija uzaicinājusi kopīgā darbā Valmieras novada fondā iepazītā Egita Podniece, kas nesen Ķoņu kultūras dzīves vadītājas un bibliotekāres postenī nomainījusi Marutu Krastiņu.

Sociālās korekcijas iestādē Naukšēni 11. aprīlī pirmo reizi notika pasākums «Izklausies redzēts», par kuru pārdomās dalījās bargā žūrijas locekle, direktora vietniece URZULA KRONBERGA:

Valmierā Lielajā Piektdienā, 14. aprīlī, ikvienam bija dota iespēja apliecināt savu ticību un mīlestību Dievam, piedaloties Krusta ceļā, jo: tur, kur cilvēki joprojām atceras Lielo Piektdienu, tur arī ir patiesas Lieldienas — Kristus Augšāmcelšanās svētki. Nevar piedzīvot īstu Kristus Augšāmcelšanās prieku, ja neesi gājis Krusta ceļu.

Mūsu apriņķa brīvprātīgie ugunsdzēsēji reizi mēnesī organizē sanāksmes, un katra tikšanās ir pie kādas no brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām.

Lieldienu gaidīšanas laikā, gādājot par pavasarīgu noskaņojumu, uzņēmuma «Liepkalni» maiznieki ir saaicinājuši vienkopus brašo Zaķu saimi, lai tā sagaida un priecē ikvienu kārumnieku pie ikkatra no «Liepkalnu» firmas veikaliem.

Nav tāda pētījuma, cik Mazsalacas novadā ir ticīgo, regulāru baznīcā gājēju, taču vietu, kur Dievu pielūgt, mazpilsētā tiešām netrūkst.

Atvērts Mazsalacas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.