Pilsētās un novados

Valmieras domes sēdē lemts par pilsētas apbalvojumu piešķiršanu.

Aukstuma nenobaidītie

Kaut arī siltums atgriezies, par neseno aukstumu Valmieras tirgū atgādina salmeņu un vainadziņos iepīto kaltēto puķu uznāciens dzīvo ziedu vietā. Nopietnākie tirgotāji, vien pāris saltos rītus paviljonos pamukuši, gan atkal ir pie āra tirgus galdiem. Kad jautāju Zentai, vai ir vērts tirgošanu ārā turpināt, viņa teica, ka ir gan, jo te tomēr prece pārskatāmāk un acīs krītošāk izliekama nekā telpu šaurībā. Tādēļ,  kamēr  traki mīnusi neuzskriešot, vilkšot vien silto jaku mugurā, vilnas zeķes zābakos, un kas gan varot būt labāks par  Valmieras vidū  svaigā gaisā pavadītu dienu. Pat ja reizēm tirgošanās rezultāts esot vien +10 eiro nulles tuvumā. Pirms mājā braukšanas par tiem 10 eiro vismaz paviljonā ne vien pietiekami lētu pienu, bet arī dažāda treknuma krējumu, biezpienu un sviestu varot nopirkt.

Šoreiz vairāk par bebriem, kas dzīvo Valmieras ūdeņos. Vai  pilsētā  to joprojām ir daudz? Uzreiz jāteic, ka vismaz šogad to skaits ir samazinājies. Tam par pamatu var būt ļoti zemais līmenis bebru iecienītajās ūdens krātuvēs. Ne jau velti tieši viņiem vajadzīgā ūdens līmeņa uzturēšanai bebri upēs un grāvjos būvē dambjus. Bebrs jau ūdenī neguļ. Vien zem ūdens pa alu ieiet savā mājā, kura sausumā krastā ir izbūvēta kā pamatīga miga.

Jau oktobra pirmajās brīvdienās sākās medības ar dzinējiem. Lai mednieki varētu pārbaudīt savu šaušanas meistarību, Valmieras Mednieku un makšķernieku biedrība nu jau piecpadsmito reizi Burtnieku novada Aizmežu šautuvē Valmieras pagastā organizēja sacensības šaušanā pa skrejošo mežacūku.