Pilsētās un novados

Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektori iecēla Eviju Voitkāni (attēlā).

Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses  jaunajām māmiņām stāsta dažādus  slingu stāstus.

Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».

«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.

Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».

«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.

Arī šogad Ķoņu kalna svētkos bija sportiskas nodarbes. Ikvienam klātesošajam bija iespēja piedalīties piecpadsmit individuālās aktivitātēs. Savus spēkus varēja pārbaudīt mešanas disciplīnās — frīsbija precizitātes metienos, šautriņu, zābaka, smagumu, riepu mešanā, spēka disciplīnās (svaru bumbu celšanā, baļķa vilkšanā). Netradicionālas nodarbes bija mezglu siešana, malkas torņa celšana, šķēršļu josla, makšķerēšana, pudeļu šaušana, izturības disciplīnās — skrējiens augšup pa Ķoņu kalna trepēm, «vardītes pa smiltīm», «ežu atspole».

15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Tie ir vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, ko svin par godu Jaunavai Marijai — Jēzus Kristus Mātei.

Par Aspaziju

Tas, ka brīnišķīgā dzejniece, kuras vārdu labprātīgi piespiedu kārtā šogad nākas popularizēt visiem Latvijas muzejiem (pat tiem, kam nudien nekāda īpaša sakara ar viņu nav), savā laikā strādājusi par mājskolotāju Limbažu pusē, zināms bija. Gadījies arī pabūt Ķaukuļu gravā Katvaru pagastā, kur viņas pēdas iemītas tolaik, tuvu XIX un XX gadsimta mijai. Grava tagad privātīpašumā un sakopta. Bet kur pirms Ķaukuļu laika Elza Rozenbergas jaunkundze strādājusi? Interese aizķērās aiz teikuma internetā par Drieliņu muižu Pāles pagastā.

Es tevi tā mīlu, ka asiņu vietā

Man var tavi ūdeņi plūst.

(O. Vācietis Manai Gaujai)

Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs

Valkas policija lūdz palīdzību kāda 16 gadus veca zēna meklēšanā. Vakar, 29.jūlijā, ap pulksten 10:00 no savas dzīvesvietas Valkā izgājis 16 gadus vecais Artūrs Dumpis, un līdz šim brīdim viņa atrašanās vieta nav zināma. Pēdējo reizi zēns redzēts Valkā, uz Latvijas – Igaunijas robežas, ap pulksten 17:30.

Valmieras novada fonda desmit pastāvēšanas gadu laikā darba formas mainījušās, un viens no pēdējā laika veiksmīgiem atradumiem ir Ziedotāju brokastis, kad pie simboliska galda tiekas cilvēki, no kuru ieinteresētības un atbalsta arī atkarīgas fonda iespējas palīdzēt īstenot labas idejas.

«Pirmās sāku minēt žurnālā Draugs publicētās krustvārdu mīklas, Zvaigznes mīklas jau bija nopietnākas un grūtākas, mani nedaudz kaitināja tajās prasītie rakstnieki, dzejnieki, kuri bija jāatmin pēc dzimšanas gada skaitļiem. Protams, informāciju varēja meklēt lielajā Latvijas padomju enciklopēdijā, daudz esmu arī lasījis, teiksim, Kapteiņa Granta bērnus izlasīju, mācoties 3. klasē, taču regulāri krustvārdu mīklām sāku pievērsties vidusskolas laikā un nu jau esmu minētājs ar vismaz 30 gadu stāžu,» kā sākusies aizraušanās ar krustvārdu mīklu minēšanu, atceras KASPARS ROĶIS. «Esmu pāris reizes pamēģinājis sacensties arī Latvijas krustvārdu mīklu risinātāju čempionātā. Tajā mans labākais sasniegums — pirms dažiem gadiem iegūtā 30. vieta starp apmēram 100 dalībniekiem.

17. — 19. jūlijā notika Naukšēnu novada svētki. Šogad tiem bija dota devīze «Starp mašīnām, motoriem, meitenēm», tādēļ jau pirms svētkiem Naukšēnos iestāžu un dzīvojamo māju pagalmos parādījās gan grezni izrotāti transportlīdzekļi, gan daiļas dāmas.

Jūlija pēdējā nedēļā ik gadu notiek jau par tradīciju kļuvušie Ķoņu kalna svētki. Arī šogad kalna virsotni, piekāji un vēderu (karjeru) ieskandināja dziesmas, sportotgribētāju soļu dipoņa, aktieru balsis, bērnu čalas, izkapts švīksti zālē un strīķa metāls, jo notika šīgada jauninājums — pļaušana ar rokas izkapti. Bet visu pēc kārtas.

Naukšēnu kauss «Pludmales volejbolā 2:2» noslēdzās 15. jūlijā. Pagājušajā gadā pludmales volejbola laukumiem tika veikti atjaunošanas darbi, kas šogad vairs nebija jādara. Ārpus sacensību laika laukumi bija brīvi pieejami treniņiem. Pirms sacensībām pietika ar laukumu līdzināšanu un irdināšanu, kas vasarīgo sporta veidu padarīja spēlētājiem kvalitatīvāku un baudāmāku. Šogad turnīrs tika aizvadīts piecos sabraukumos, kas notika darbdienu vakaros. 11. un 18. jūnijā notika pirmie divi posmi, sekoja saulgriežu nedēļas pārtraukums, atlikušie trīs posmi  bija 1., 8. un 15. jūlijā. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laika apstākļi mūs lutināja ar sausu, saulainu laiku.

Nobeigums.

30 metrus pirms autostāvvietas pie Vaidavas pilskalna pa labi sākas taka uz neparastiem akmens krāvumiem. Pa ceļam — zīmju akmens, ziedokļa akmens, būtībā svētakmens. Tajā var saskatīt arī lidojoša putna siluetu, kas lido uz austru­miem. Diemžēl to papildina nesenos laikos iekalta neregulāra piecstaru zvaigzne. Kādreiz tādas lietoja ļauno garu atbaidīšanai, mūsu senčiem līdzīga zīme ir lietuvēna krusts.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē ir dažas lietas, kas nemainās. Un tās ir vasaras nometnes Ķoņu skolā. Avārijas brigāde vien jau trešo gadu, bet pārējās... nu, kurš gan tās var saskaitīt!

Lai paplašinātu mežu īpašnieku zināšanas par nekoksnes resursu daudzveidību un to izmantošanas iespējām, LLKC Mežu konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes MKPC nodaļa vakar Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecībā «Bužas» kopā ar tās saimnieku Aivaru Dirnēnu rīkoja izglītojošu semināru «Pirtsslotas — viens no meža, meža pļavu nekoksnes resursu izmantošanas veidiem cilvēka veselības nostiprināšanā un uzturēšanā».