Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS» sākusies jaunās ražas pieņemšana un pirmapstrāde. Šovasar tā notiek ne tikai uzņēmuma pamatbāzē Valmierā, Mūrmuižas ielā 18, kā arī filiālēs Varakļānos un Gulbenē, bet tagad arī Matīšos. Par jaunās sezonas īpatnībām un kārtējām investīcijām raitākā graudu pieņemšanā stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.
Autoceļos no Valmieras pašlaik vai no visām debess pusēm top lielas, vērienīgas pārmaiņas. Sparīgi strādā ekskavatori, buldozeri, ceļa ruļļi un vēl citi jaudīgi ceļinieku spēkrati. Daudzviet, paplašinot brauktuves un ierīkojot gājēju, velobraucēju celiņus, nocirsti koki un likvidēti arī vai līdz pašam asfaltam bagātīgi saaugušie krūmi. To, īstenojot jaunos ceļu projektus, tagad nav arī pirmajās starppilsētu autobusu pieturās. Tad nu ne viens vien autobraucējs, piestājot tūdaļ aiz pilsētas robežas savā tik ierastajā zaļajā pieturā, iesaucas: «Ak, vai — krūmiņu vairs nav!»
Latvijā populārais daiļdārzs Burtniekos ar apmēram 1000 dažādu augu nosaukumiem, izrādās, nav vēl pabeigts, jo arvien ir radošā mainībā, augošo kolekciju papildinājumā. Tā kā paralēli skaistuma kopšanai un profesionālām konsultācijām tiek arī audzēti puķu un dekoratīvo augu stādi un uzturēta sava Floristikas darbnīca, vienam daiļdārzniekam tas fiziski būtu neiespējami, bet divu diplomētu daiļdārznieku, floristu TANDĒMAM tas gan ir pa spēkam. Braucām lūkot, kā vasaras pilnbriedā sokas mātei un meitai — ZENTAI SKRASTIŅAI un VITAI OZERINSKAI.
Tie, kas savu ilgi gaidīto gadskārtējo atvaļinājumu ieplānoja un paņēma jūlijā, nu ir stipri vīlušies, jo īstas vasaras kā nav, tā nav, pat jūras prieki tādēļ garām gājuši. Vai ir pamats cerībām, ka vasara tomēr vēl būs? Kad redakcijā saņēmām šādu jautājumu, zvanījām populārajai mūspuses laika vērotājai EMĪLIJAI STEPANOVAI (Sedas Emīlijai!), kura savas prognozes izsaka pēc augu un dzīvnieku uzvedības. Lūk, viedās Emīlijas (27. augustā būšot 80!) vērtējums:
Turpinās LLKC rīkotie fermu dienu pasākumi Zālēdāju projekta izmēģinājumos iesaistītajās saimniecībās. Nesen Alojas novada Brīvzemnieku pagastā zemnieku saimniecībā «Liepiņas» viesus uzņēma saimnieks Dzintars Grasbergs. Viņš apsaimnieko vairāk nekā 200 ha, ganāmpulkā ir 100 slaucamās govis, kuru vidējais izslaukums ir 9000 kg piena no govs gadā. Saimniecībā notiek izmēģinājums par lauka pupām kā lopbarību. Piedāvājam ieskatu (saīsināti!) speciālistu secinājumos.
Ceturtdienas rītā «Liesma» no Vidzemes un Latgales graudu audzētāju lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» saņēma šādu labu ziņu: «Valmierā, Mūrmuižas ielā 18 bāzētajā lauksaimnieku kooperatīvā «VAKS» ir ievesta pirmā 2016. gada ražas krava no Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības «Robežnieki». Mums ir prieks par «Robežnieku» lielisko ziemas rapsi. Agrās kulšanas prognozes ir piepildījušās! Vēlam labas ražas visiem Vidzemes un Latgales graudkopjiem!»
Aizvadītās nedēļas nogalē izdevās pabūt par Vidzemes Šveici sauktajā Smiltenē. Nebija tur būts vairākus gadus, ja neskaita dažas caurbraukšanas reizes. Tad nu var teikt: tā bija tikšanās pēc ilgāka laika. Pirmais iespaids parasti ir svarīgākais, tādēļ jāteic, ka Smiltene mūs ļoti patīkami pārsteidza. Vispirms jau ar savu latviskumu un sakoptību. Apstādījumi, lielas un mazas ziemciešu un vasaras puķu dobes ierīkotas ļoti pārdomāti un gaumīgi. Nekā lieka, pārspīlēta, toties radot daudzkrāsainu prieku. Var just laba ainavu arhitekta un profesionāla dārznieka darbu. Sakoptība un puķkopība vērojama arī pie pilsētas uzņēmumu, veikalu un iestāžu ēkām. Arī vairākos skatlogos — laba to noformējuma gaume!
Kad «Liesma», plānojot jaunāko novada lapu «Rūjienietis», sazinājās ar SIA «Rūjienas saldējums» un vaicāja, sak, vai senajā ražotnē šovasar nav kādi ievērības cienīgi produkcijas jaunumi, skanēja atbilde: «Ir gan! Brauciet ciemos!»
Ir vasaras vidus! Turpinās ogu laiks dārzos un mežos, tādēļ «Liesma» vēlējās dzirdēt, kā pašlaik sokas ogu un augļu audzētājiem Rūjienas novadā. Lūk, ko pastāstīja kooperatīva «Rūjienas oga» valdes priekšsēdētāja INGUNA ZUKURE.
Rūjieniešiem un daudziem pilsētas viesiem noteikti vēl atmiņā ir laiks, kad Rūjienā visā savā godībā tuvus un tālus ciemiņus viesmīlīgi uzņēma, izmitināja un arī paēdināja viesnīcā «Tālava», tur arī profesionāli tika klāti bagātīgi godu galdi, tirgoti Rūjienai un tās apkārtnei raksturīgākie, pašu darinātie suvenīri. Nekā no tā jau vairākus gadus diemžēl vairs nav! Viesmīlības serviss un Rūjiena — tā pašlaik ir sāpīga, joprojām neatrisināta problēma.
No LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas ANITAS SILIŅAS sacītā (saīsināti) nesen notikušajā Zālēdāju projekta «Fermu dienā» Alojas novada Brīvzemnieku pagasta zemnieku saimniecībā «Liepiņas».
Biedrība «Siera klubs» un Latvijas Maiznieku biedrība sadarbībā ar ES Parlamenta deputāti Ivetu Griguli, Skrundas, Smiltenes, Rēzeknes novada domēm, Jelgavas pašvaldību, Latvijas piena pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumiem pirmo reizi Latvijā organizē četru reģionu konkursu «Biezpiena un maizes gardumi uz svētku galda». Konkurss Kurzemē notika 7. maijā Skrundā, Vidzemē — 16. jūlijā Smiltenē, Latgalē tas plānots 30. jūlijā Rēzeknē, bet Zemgalē — 24. augustā Jelgavā.
Kur vien var, tur laukos starp lietiem turpinās lopbarības gatavošana. «Liesma» nesen bija lieciniece tam, cik nesteidzīgi un akurāti prāvā vīķu laukā lopbarību savam slaucamo govju ganāmpulkam gādāja Kocēnu novada Dikļu pagasta zemnieku saimniecības «Klētnieki» saimnieks DIDZIS BĒRZIŅŠ. Kad kārtējais barības rullis bija no agregāta izripināts, atļāvāmies saimniekam palūgt dažas minūtes nelielai sarunai.
No «BASF» speciālistes DAGNIJAS HINCENBERGAS sacītā nesen notikušajā «Agro Forumā» Beverīnas novadā — zemnieku saimniecībā «Irbītes».
Nesen Beverīnas novadā pirms tradicionālās Lauku dienas atklāšanas un dalībnieku prezentācijas Plāņu pagasta «Saleniekos», pulcējoties gandrīz 300 lauksaimniekiem, kā allaž atbraucējiem bija uzsaukta rīta kafija. Par gardām brokastu uzkodām gādāja Blomes populārā viesu nama «Donas» saimniece ILZE BRIEDE, kuru ne viens vien ir iepazinis, ne tikai viesojoties viņas vienmēr pēc tikko ceptas maizes smaržojošajā mājā, bet arī Latvijas TV kulinārijas šovos «Īstās latvju saimnieces» un «Kūku kari». Arī Jaunklidzī, sagaidot un cienājot lauksaimniekus, Ilze bija savu uzdevumu augstumos: laipna, mutīga un atraktīva. Viņa visus aicināja arī nobaudīt sklandrausi — vidzemnieces gaumē!
Vakar Beverīnas novada Trikātas pagastā Valda Circeņa saimniecībā «Irbītes» notika gadskārtējais Agro Forums, kurā bija ieradušies gandrīz 300 lauksaimnieku, lai savām acīm redzētu daudzus inovatīvus risinājumus graudaugos no sējas līdz ražai.
Zemkopības ministrijas mājaslapā notiek aptauja par zaļo publisko iepirkumu pārtikas produktu piegādēs un ēdināšanas pakalpojumos. 44% aptaujāto uzskata, ka zaļais iepirkums ir labs, tālāk attīstāms veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt vietējās produkcijas noietu, īpaši tagad, kad valstī joprojām ir nopietnas problēmas piena lopkopībā, cūkkopībā un arī dārzeņkopībā. 22% domā, ka zaļais iepirkums samazina ietekmi uz vidi, bet 33% izsaka viedokli, ka zaļais iepirkums vēl pienācīgi nedarbojas, ka pie tā jāpiestrādā visām ieinteresētajām pusēm.
Vaidavā SIA «Vaidava Ceramics» ražotnē otro nedēļu notiek pirmais Starptautiskais keramikas simpozijs «Mālēdiens», kurā prāvs pulks keramiķu no Latvijas, Šveices, ASV, Spānijas, Gruzijas, Norvēģijas, Turcijas, Īrijas, Krievijas, Somijas, Izraēlas, Jordānijas un Argentīnas darina traukus no sarkanā Lodes māla. Simpoziju organizē biedrība «Radošuma meka».
LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra Ziemeļvidzemes nodaļa nesen Kocēnu novada Vaidavas pagasta «Silkalnos» pie viedās zāļzines ZELTĪTES KAVIERES organizēja ikgadējo semināru «Meža nekoksnes resursi, to izmantošana, ievācamie ārstniecības augi un to izmantošana».
Rūjienā, Valdemāra ielā 12, ir neparasts 2 hektārus liels daiļdārzs, kur vairākas gadiem krātas un papildinātas košumaugu kolekcijas meistarīgi sastādītas visai šaurā zemes strēmelē ap prāvu dīķi. Tā vietā vēl pirms gadiem 15 bijis aizaudzis dūksnājs, pa kuru pavasaros palu ūdeņi no Rūjas uzkāpuši līdz pat ielai. Ziedošo paradīzi sev, savai ģimenei (diviem dēliem, četriem mazbērniem un diviem mazmazbērniem) par prieku tur iekopuši bijušie ārsti, tagad pensionāri VERA un AIVARS PRIEDNIEKI.