Palicis tāds pustukšītis
Latvijai ir nekam nederīgs reemigrācijas plāns, bet nav ekonomiskā plāna, kas ne tikai ļautu latviešiem atgriezties un strādāt dzimtenē, bet kas neaizbraukušos šeit noturētu. Reemigrācijas plāns pirms gadiem trim tika tautās laists ar tādu pompu. Notika konferences, ministri un pašvaldību vadītāji steidza uz Īriju un Angliju, lai runātu ar tautiešiem. Tautieši jau toreiz teica, ka uzrakstītajai špargalkai netic, bet Latviju, kas nu vēl glabā, tas glabā sirdī. Papētīju, ka medijos pēdējā gada laikā šis plāns vairs pieminēts tikai Brexit sakarā.
Būtībā bezsakarā, jo neviens tautietis tamdēļ vien no Lielbritānijas mājup nesteigs, tāpat kā neviens to nedara valsts vājo centienu dēļ kādu saūjināt mājās: ja cilvēkam vadzis lūst, ka gribas mammu, tēti, vīru vai draugu blakus, gribas bulciņu nopirkt, to veikalā paprasot latviešu valodā, vai bērnam atdot to, kas kādreiz atņemts, tad kravā koferus un brauc. Daudzi nebrauc un diemžēl nebrauks. Starp citu, arī oficiālā mājās ūjināšanas kampaņa beidzas pēc, aptuveni rēķinot, 75 dienām. Savulaik reemigrācijas plāns bija rakstīts trīs gadiem kā atbalsta programma svešumā nonākušajiem, lai raitāks būtu mājupceļš. Katram projektam ir termiņš, un šis beidzas šogad. Vai kāds paprasīs atskaiti par to, kas izdarīts par vairāk nekā miljonu eiro, kaut bija iecerēts, ka plāna ieviešanai vajadzētu iztērēt pat trīs?
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv