Kā jau savulaik Burtnieks ziņoja, šogad tika atjaunota tradīcija godināt novada labākos un veiksmīgākos biznesa ļaudis. Konkursa Burtnieku novada uzņēmēju gada balva mērķis ir godināt novada uzņēmējus, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Burtnieku novadā, un veicināt Burtnieku novada uzņēmēju atpazīstamību, plašsaziņas līdzekļos popularizējot labas uzņēmējdarbības prakses piemērus.
SIA Valmiermuižas pils zirgi un poniju meitene Zitiņa pārvākušies uz jaunu mājvietu — Valmiermuižas stalli. Šis zirgu miteklis atrodas krietni tuvāk dzīvnieku darba vietai — Valmiermuižas pils parkam, kur gan lieli, gan mazi izjādēs zirga mugurā var baudīt dabas tuvumu un lauku mieru. Ikviens interesents, kurš vēlas ko vairāk uzzināt par zirgu audzēšanu un kopšanu, tagad var doties apciemot Rufinas Jurašas un viņas palīgu aprūpētos zirgus viņu jaunajā mājvietā, turpat staļļa apkārtnē var pat pikniku sarīkot!
16. jūnija vakarpusē uz Burtnieku no Kurzemes atceļoja pirmā līdacēnu krava — papildinājums ezerā esošajam plēsīgo zivju krājumam. Interesanti, ka šoreiz iepirkuma konkursā uzvarējuši tālumnieki — SIA Dāmas zivju audzētava Liepājas pusē, ar kuru Burtnieku novada pašvaldība noslēgusi līgumu par 30 tūkstošu ataudzētu vienvasaras līdaku mazuļu piegādi. Jāuzsver, ka šīs zivtiņas iegādās Valsts zivju fonda līdzfinansētā projekta Burtnieku novada Burtnieka ezera zivju resursu papildināšana ietvaros.
Svētdienā pirms Jāņiem dievkalpojums Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā bija īpašs. Kad prāvests Arnis Bušs bija pabeidzis visus tādās reizēs veicamos darbus, pienāca laiks galvenajam tās dienas notikumam — baznīcas torņa renovācijas svinīgajam noslēgumam. Tajā kopā ar draudzes ļaudīm piedalījās arī Valmieras mērs Jānis Baiks un projekta realizācijā savu roku pielikušie vīri un sievas. Līdz pilnībai tornim vēl trūkst tikai gaiļa, kas arīdzan renovācijas darbu gaitā tika demontēts, tagad restaurēts un pošas atbildīgajam apzeltīšanas procesam, pēc kura atgriezīsies savā ierastajā vietā.
Maijs atnāk ar ne to lepnāko copi pašmāju ūdeņos, tāpēc tikai loģisks ir ikgadējais izbrauciens trofeju meklējumos uz Skandināviju, konkrēti Zviedriju. Šoreiz mūsu kvartetam tēmēklī visai iespaidīgs ūdens klajums 300 kilometrus no Stokholmas — Bunns. Tiesa, šis ezers ir pavisam sīciņš salīdzinājumā ar otru lielāko Zviedrijas un piekto lielāko Eiropas ezeru Veternu (lielākais garums 131 km un platums 35 km!), kas savus plašumus viļņo apmēram 10 kilometru attālumā no mūsu šīs nedēļas mājvietas, tomēr mūspuses mēru Burtnieku pārspēj, manuprāt, vismaz reizes desmit.
Šovasar sastāvu jaunajai basketbola sezonai, ko mūsējie aizvadīs galvenā trenera Ainara Zvirgzdiņa vadībā, laikus sākusi komplektēt BK Valmiera galvenā komanda. Jau abi pirmie oficiāli uzsauktie basketbolisti liecina par kluba vadības centieniem izveidot visaugstākajā Latvijas līmenī konkurētspējīgu virknējumu.
Cik nu vairs laika atlicis, līdz 30. jūnijā Latvija nodos Luksemburgai prezidentūras Eiropas Savienības Padomē saldo nastu. Salda tā varētu būt bijusi vismaz divos gadījumos. Pirmais — mūsu valsts varas elitei tā bija lieliska iespēja lieku reizi pagrozīties patiešām prominentu ciemiņu vidū Pārdaugavā vai vēl kur citur galvaspilsētā, iespējams, arī kādā citā uz to brīdi maksimāli uzprišinātā lauku teritorijā (tas krievu armijas paradums krāsot zāli kazarmu priekšā par godu inspekcijā braucošajam ģenerālim jau nekur nav zudis arī neatkarīgajā Latvijā!).
Kamēr Rūcamlapai nedēļu nācās iepauzēt, tikmēr iekrājušies daži iespaidi i no Latvijas, i no Zviedrijas. Aktuālas tēmas, par kurām parunāt lieku reizi neskādēs ne man, ne tev, lasītāj.
Automīļu iecienītākajā un nozarē vecākajā Latvijas interneta portālā iAuto.lv, kas nupat kāpj iekšā jau 15. darbības gadā, atradu kādu skarbu braucamo ar veselu lērumu bilžu. Zinu, ka ne visi Rūcamlapas lasītāji ir draugos ar globālo tīmekli (dažādu iemeslu dēļ), tāpēc atļaušos arī šos ļaudis palutināt.
Vispirms sākšu ar atvainošanos — līdz aizpagājušajā Valmierietī lasītājiem sasolītajām pirmskara Valmieras būvgaldnieka Pētera Priedīša paša foto un mazdēlam Viesturam atstāto relikviju bildēm vēl neesmu ticis, vienkārši bija izkritušas no galvas... Tāpēc solos čakli ēst biezpienu un rūpēties par savu solījumu izpildi turpmāk! Vēl viena ziņa Priedīšu sakarā — daudz laba stāstāma par metālista, arī Pētera Priedīša, meistarstiķiem, izgatavojot dažādas ļoti specifiskas medicīnai vajadzīgas ietaises, esot Valmierā pazīstamajam dakterim Viktoram Karpovam. Iespējams, tur sanāks kāds labs materiāls Valmierietim, taču tas gan nebūs no Koka darbu sērijas.
Nupat bija iespēja veselu nedēļu noraudzīties, kā par savu paaudzi rūpējas skandināvi. Patiesībā tās ir gan rūpes par bērna kailo dzīvību, gan pie reizes arī pirmie iedīgļi tam, lai mazais izaugtu par likumpaklausīgu savas valsts pilsoni. Tas nekas, ja iesākumā ir obligāta glābšanas veste arī tīnim, nemaz nerunājot par bērnudārznieku, kad viņš dodas pat ne izbraukumā ar laivu, bet gan tikai, vecāku redzeslokā atrodoties, nokāpj pie ūdens, lai iemestu straumē makšķeri.
Šī intervija tapa divos piegājienos — kad būvfirmas Ekers vīri vēl čakli strādāja līdz šim augstākajā būvobjektā Svētā Sīmaņa baznīcas tornī un kad firma jau bija saņēmusi nozares profesionāļu augsto vērtējumu — Latvijas Būvnieku asociācijas balvu Gada labākā būve 2014 nominācijā Ainava. Sarunās ar Liesmu uzņēmumu valdes loceklis ULDIS BOŠS.
Dzīve ir nejaušību pilna! Braucot viņsestdien uz Vecati, kur notika tradicionālais velobrauciens Apkārt Burtnieka ezeram, nemaz nedomāju, ka tieši no tur gūtās informācijas taps šis patiešām vīrišķīgais gabals. Mīļie, velosipēds jeb divritenis taču savā būtībā ir VĪRIETIS, nu, vismaz stabila vīru lieta, kaut arī lielākoties vien uz diviem ratiem, ko mēs reizumis atļaujam mīt arī sievietēm. Un, kas būtiski, tieši mūsdienu populārākie divratu braucamie — tā sauktie MTB jeb kalnu divriteņi — tomēr savā ziņā ir tādi unisex, piemēroti abiem dzimumiem i pēc būtības, i pēc skata.
Nesen Valmierā ekspluatācijā nodeva jauno ar biomasu (lasi - šķeldu) kurināmo katlu māju Dzelzceļa ielā 7. Kā zināms, savulaik, tikai runāts par abu galveno pilsētas apkures iekārtu nomaiņu abos Gaujas krastā, arī centrā no koģenerācijas stacijas ar dabas gāzes apkuri pārejot uz apkures katlu, kas kurināms ar šķeldu. Vai un kad tiks darīts šis solis - par to Liesmai stāsta uzņēmuma Enerģijas risinājumi īpašnieks un Valmieras enerģijas akcionārs Guntars Kokorēvičs.
Pirmdien, 25. maijā savu kārtējo sezonu noslēdza Valmieras rotarieši. Tradicionālais varas maiņas pasākums, kurā kluba 2014./2015. gada prezidents Jānis Biernis nodeva savu amata ķēdi 2015./2016. gada prezidentam Dāvim Sirmajam, šoreiz notika Kauguru pagastā viesu nama Brūtes Ziedu mājā.
Pirmdien Valmieras pilsētas pašvaldībā tika parakstīts trīspusējas sadarbības līgums starp Valmieras pilsētas pašvaldību, basketbola klubu Valmiera un Valmieras Bērnu sporta skolu.
Vakar Latvijā bija vējains laiks... Vējoja spirgts vējiņš zaļā dabā. Zīmīgi, vai ne? Šo ievadu noklikšķināju uz datora taustiņiem vienpadsmitos, stundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes sākuma, kad bija sākusies svarīgākā politiskā spēlīte 12. Saeimas laikā — atjaunotās Latvijas piektā Valsts prezidenta vēlēšanas. Skaidrs, izņemot četras izvirzītās personas, nebija pilnīgi nekas.
Tieši pirms nedēļas sporta un atpūtas kompleksā Avoti ar īsiem ievadvārdiem un kārtējā projekta realizācijas svētku kliņģera ēšanu tika atklāts atkal jauns objekts — brīvdabas trenažieru komplekts. Vispirms neformālā gaisotnē īsas uzrunas teica trīs ar notikumu saistīti cilvēki — biedrības BMX klubs Tālava prezidents Jānis Matisons, Burtnieku novada domes priekšsēdis Kārlis Sedvalds un biedrības No Salacas līdz Rūjai administratīvā vadītāja Daiga Siliņa. Pēc tam jaunos trenažierus oficiāli iemēģināja BMX kluba Tālava puikas un meitenes.
Jā, iespējams, viens otrs no TV skatītājiem un radio klausītājiem jau pikti bubina, ieraudzījis ekrānā vai sadzirdējis ēterā CSDD kampaņas Dzīvības josta sižetu vai džinglu... Apnicīgi? Vai var būt apnicīgs vēl viens atgādinājums par cilvēka dzīvības vērtību?
Patlaban Valmierā uz būvniecību rindā stāv vismaz trīs dižprojekti — peldbaseins, apjumtā BMX trase un vieglatlētikas manēža. It kā jau par visu visi atbildīgie lēmēji izsprieduši, tomēr sabiedrībā vēl īstas vienotības par šīm iecerēm nav. Vienmēr esmu pārstāvējis viedokli, ka primārais mūsu dzīvē ir kaut ko nopelnīt, tikai pēc tam varam tērēt (citāda lietu kārtība vienkārši nav iespējama!), tāpēc arī šoreiz padalīšos ar viedokļiem, ko esmu uzklausījis pelnītāju — uzņēmēju un tātad arī nodokļu maksātāju — aprindās. Tā kā viņi savā ziņā pilda pašvaldības budžeta apcirkņus, tad kāpēc gan lai nevarētu paust savas domas par tā loģisku (un varbūt arī neloģisku) izmantošanu?