Valsts ar lieltirgotāja pazīmēm
Vakar trāpījās interesanta lasāmviela — laikrakstā Dienas Bizness publicētais Baltijas lielāko uzņēmumu pirmais simtnieks, ņemot vērā to neto apgrozījumu 2014. gadā. Protams, gribētos šo statistiku par vienu gadu svaigāku, taču par to laikam varam vien sapņot — statistikas veidotāju aparāts laikam vienlīdz smagnēji (cerams, ka te atkal neesam vienīgais akmens pie triju Baltijas valstu jostas) strādā i Latvijā, i Lietuvā, i Igaunijā. Tāpēc jāiztiek ar to, kas ir.
Mūsējo, tas ir, Latvijas uzņēmumu starp 100 Baltijā lielākajiem apaļi 30. Nu, gluži jau kantes tāds skaitlis latviešiem nerīvē, jo Lietuva tomēr nedaudz lielāka i teritorijā, i iedzīvotāju skaita ziņā, pie tam dienvidu kaimiņiem šeptīgums izsenis lielāks bijis, šķiet, no poļiem aizgūts. Ko tur brīnīties, ka simtniekā Lietuvas pieraksta kompāniju ir lielākā daļa, taču igauņiem sarakstā 33 galvas, un tas jau mūsu valstij tāds neliels pliķis sejā...
Katra no trim valstīm ir kādās jomās vairāk specializējusies. Lietuviešiem dominē dažāda tirdzniecība, latviešiem — transports un loģistika, bet igauņi spēcīgākie telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijās.
Viena sodība visām trim Baltijas valstīm — imports pārsniedz eksportu. Un vai gan varētu būt citādi, ja starp visiem 100 lielajiem tikai piektdaļa (21) vismaz uzrādītajā nodarbošanās jomā saistīta ar ražošanu. Ar nolūku ražotājiem neskaitu klāt elektroenerģijas un siltuma ražotājus, lai piedots, šo produktu nevar nosvērt, iesaiņot vai vienkārši rokā paturēt. Visa lielā liste uzskatāmi apstiprina vienu faktu — visa Baltijas reģiona ekonomika lielā mērā vērsta uz patēriņu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv