Guntis Vīksna

Aizvadītā nedēļas nogale Vidzemes Olimpiskajā centrā tikai vēlreiz apstiprināja aksiomu, ka valmierieši prot rīkot starptautiska mēroga sporta pasākumus. Deivisa kausa izcīņas piecu spēļu mačsacīkstē starp Latvijas un Austrijas vīru tenisa izlasēm Eiropas - Āfrikas zonas 1. grupā netrūka ne visiem augstākās raudzes tenisa kanoniem atbilstošas vides, ne sportiskas gaisotnes tribīnēs, ne prominentu personu klātbūtnes. Pavērot tenisu sestdien Valmierā bija ieradies arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, visā turnīra garumā klāt bija Latvijas tenisa savienības prezidents Juris Savickis, jau piektdien pēcpusdienā VOC ieradās un arī turpmākajās spēļu dienās tribīnēs bija redzams politiķis Ivars Godmanis ar kundzi.

Šodien sākas un līdz svētdienai Valmierā VOC universālajā sporta spēļu hallē turpināsies neapšaubāmi prestižākie starptautiskie tenisa mači, kādi jebkad bijuši Vidzemē — Deivisa kausa izcīņas spēles Eiropas-Āfrikas zonas 1. grupā starp Latvijas un Austrijas izlasēm. Deivisa kausa izcīņas rangā Latvijai 39. vieta, bet Austrijai — 21. Mūsu valsts komandā pieteikti Ernests Gulbis, Andis Juška, Jānis Podžus un Miķelis Lībietis.

Kā tur bija ar to teicienu par īstu vīru? Viņam vajagot uzaudzināt dēlu, iestādīt koku un nosist čūsku. Vīru lietu šodienas viesis MĀRIS ZARIŅŠ, zinot viņa maizes darbu, pilnīgi droši būs jau izdarījis vismaz divas trešdaļas no šī minimuma, bet viņam ir vēl viena — ļoti pamatīga — virsvērtība. Māris ir uzbūvējis jau trīs laivas, patlaban top ceturtā, kuru, manuprāt, viņš tikai pieticīgi dēvē par laivu, — patiesībā tā ir jahta! Par pašu jaunāko peldlīdzekli niansēs būvētājs uzrakstījis pats, bet pirms tam neliela saruna vakar Liesmas redakcijā.

Tā uzskata ikdienā Latvijā pazīstams acu ārsts, kurš reizi nedēļā ar lielu entuziasmu metas iekšā pavisam citā stihijā, dodoties vairāk nekā simt kilometrus ārpus Rīgas, tāpēc šiem braucieniem iegādājies atbilstošu auto. Esiet pazīstami, šodien Rūcamlapas viesis — Rencēnmuižas īpašnieks un šīs skaistās vietas atjaunošanas uzsācējs FĒLIKSS LŪKINS.

Ar labiem panākumiem turpina darboties Valmieras ražotājs — viens no Baltijā lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem SIA Valpro. Valmierieši gūst augstu novērtējumu gan ar saviem izstrādājumiem un mūsdienu prasībām atbilstošu darba procesu, gan ar savām sabiedriskajām aktivitātēm.

Svētdien Santjago BMX trasē Argentīnā ļoti pārliecinoši startēja divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kurš Pasaules kausa izcīņas BMX Superkrosa ceturtā posma sacensībās, sākot jau ar trim braucieniem astotdaļfinālā, uzvarēja pilnīgi visos braucienos un jau otrajā posmā pēc kārtas izcīnīja maksimāli iespējamo punktu summu!

Uzsākot jauno mācību gadu, Burtnieku novadā joprojām četras skolas — Ausekļa vidusskola Burtniekos, pamatskolas Matīšos, Rencēnos un Ēvelē. Tiesa, vidusskola vairs tikai de iure, jo de facto starp 93 audzēkņiem 1. septembrī Ausekļa skolā vairs desmito, vienpadsmito un divpadsmito nebija, toties 9 braši pirmklasnieki — 5 meitenes un 4 puikas. Burtniekam šī Zinību diena Ausekļa vidusskolā bija interesanta ar to, ka ilgus gadus skolu vadījušo Uldi Milleru direktora krēslā nomaina pašu izaudzināta jauna direktore INĀRA STEPANOVA. Kad beigusies pirmās skolas dienas oficiālā daļa, laiks mūsu sarunai.

Droši vien vairāk dzirdēts par Ādolfa Alunāna lugu Draudzes bazārs, taču šoreiz par sestdien, 13. septembrī, paredzēto bazāru, ko rīko Burtnieku ev. lut. draudze. Sīkāk par šo pasākumu, kas notiks jau trešo reizi, Burtniekam stāsta draudzes priekšniece DACE KALCENAVA:

Viņpiektdien pēcpusdienā draudīgie lietus padebeši skrēja Valmiermuižas pils parkam apkārt, ļaujot novakares saulītei samīļot visus, kas bija pulcējušies laukumā pie simtgadīgā parka tornīša uz Valmieras pagasta 120 gadu jubilejas svinībām. Cits par citu krāšņāki sekoja programmā iecerētie priekšnesumi un uzrunas. Uzstājās gan vēsturiski personāži ar baronesi fon Hallarti (Ineta Vanaga) un viņas izskoloto latviešu zemniekpuisi Ķīšu Pēteri (Modris Kokins) galvenajās lomās, gan arī Valmieras pagasta jaunāko laiku pazīstamākie politiķi un darbīgākie ļaudis.

Nupat Krievijas partneri, kā Rietumvalstis ar saltu smaidiņu sejā dēvē Kremļa cariņš Vladimirs Bezkaunīgais, atkal taisās ciešāk piegriezt skrūves dažādiem starpvalstu tehnoloģiskiem projektiem, kuros ieinteresēta Krievijas Federācija.

Varbūt dažam jau piegriezušies motociklistu stāstiņi, tomēr šoreiz vēl viens. No sērijas — ko vien prasmīgs braucējs spēj izdarīt... Galu galā — ne jau ziemā par motocikliem un to stūrētājiem rakstīsim; kamēr vēl motociklu rudens tikko sācies, tikmēr lai rūc tie uz diviem (un arī trim) ratiem! Par to, kādus pigorus savulaik dabūjis gatavus, braucot ar mocīti, kuram arī blakusvāģis vēl klāt, Rūcamlapai stāsta VILNIS VELDE:

Šis stāsts būs par tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un saule karstāka... Nu, labi, toreiz Latvijā nebija tik karsti kā šovasar, taču tas laiks — pagājušā gadsimta sešdesmitie un septiņdesmitie gadi — bija pievilcīgs tieši ar lielo entuziasmu, kāds valdīja cilvēkos. Toreiz daudz ko darīja tāpēc, ka tas patika, neiedomājoties par to kādam prasīt papildu samaksu. Lai piedots, bet šodien esam kļuvuši varbūt brīvāki (par ko arī vēl varētu padiskutēt), taču arī merkantilāki savā būtībā.

Varbūt daudziem nepamanīts, bet 9. augustā Alūksnes pusē, Zeltiņos, notika Latvijas izcilajam joku plēsējam Edgaram Liepiņam veltīts piemiņas pasākums. Kā jau pierasts — tādos notikumos bez Līgas Steberes & Co nekādi neiztikt. Tā arī šoreiz. Kā Edgara Liepiņa dzimtajā pusē Zeltiņos gājis, «Liesmai» stāsta pati Līga:

Atvainojos tiem, kuri skaita līdzi nedēļas līdz katrām nākamajām «Vīru lietām» — atvaļinājums bija sajaucis man visus publikāciju grafikus, tāpēc augusta lappuse nāk klajā tikai šodien. Vasarā visapkārt tik daudz dažādu darīšanu saistībā ar kokiem, tāpēc šīs «Vīru lietas» būs koka darbu zīmē. Nupat šonedēļ gadījās būt kādā Vidzemes mazpilsētā, kur apjomīgai ēkai ar varbūt pat pāris gadsimtu garu vēsturi tiek atjaunots jumts. Jaunais segums turēšot vismaz 30 gadus, taču sliecos domāt, ka tas varētu kalpot vēl krietni ilgāk, jo klāt būtu Kanādas ciedra dēlīši.

Par šo fantastisko lietu autoru pagaidām zinu vien tik daudz, cik dzirdēju šovasar Rūjienas jaunajā izstāžu zālē, kur visi trīs dizaina darbi aplūkojami, no pilsētas kultūras lietu zinātājas un kopējas Līgas Siliņas. Piedevām vēl paraudzīju, ko par viņu zina Māte Google...

Burtnieku novads šovasar dejo no vieniem pagasta svētkiem uz otriem. Augusta pēdējā piektdienā būs pienākusi kārta arī Valmieras pagastam, un šī reize būs saistīta ar kādu apaļu gadskārtu pagasta vēsturē. Par šo gaidāmo notikumu «Burtniekam» stāsta Valmieras pagasta kultūras ministre Līga Stebere: «29. augustā Valmieras pagastam 120 gadi! Par šo apaļo gadskārtu pat bijām nedaudz piemirsuši, cik tad nu sen, kad Viesturlaukuma trijstūrī svinējām pagastam 110 gadus... Šo faktu, tāpat kā šoreiz, mums atcerējās Zinaida Priedīte. Viss notiks Valmiermuižas centrālajā laukumā jeb Valmiermuižas pils parkā pie tornīša, kur jaunais bruģētais laukums.

Svinēšanai brīvā dabā Ēveles muižas parks ir vienkārši ideāla vieta! Šovasar par to jau pārliecinājās visa Burtnieku novada svētku dalībnieki, bet viņsestdien jestrs pasākums notika šaurākā lokā — savus pagasta svētkus te svinēja paši ēvelieši.

Šo īpašo brīdi Matīšos un pat tālās zemēs gaidīja divarpus gadus. Un sagaidīja 2. augustā, kad ar svinīgu pasākumu Matīšu baznīcā ikgadējo pagasta svētku ieskaņā tika atvērta daudzu kopdarbā tapusī un Māras Grāveles vienos vākos kopā liktā Matīšu pagasta kultūrvēsturiskā 580 lappušu dižgrāmata «Vēstījums tagadnei».

Mūsu tikšanās viņsestdien Ēveles muižas parkā sanāk pavisam nejauša. Pagasta svētkos notiek arī nelieli mači auto veiklības braucienos. Tikko beidzis distanci, ar nedaudz dubļiem notašķītu sportisku melni oranžu otro golfiņu stāvvietā jestri iegriež smaidīgs jauneklis. Uģis Ozols bez mazākās stīvēšanās piekrīt par sevi un savu auto, kam zīmīgs valsts reģistrācijas numurs UO, pastāstīt «Rūcamlapai»: