Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām ir radusies liela neskaidrība, vai ir kāda jēga 5. jūnijā tās rīkot arī Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Tā radusies pēc piektdien Satversmes tiesas publiskotā nolēmuma, ar kuru ir noteikts, ka reformas gaitā notikusī Varakļānu novada iekļaušana jaunajā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.
Piektdien attālinātā režīmā sanāca Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) augstākā lēmējinstitūcija – LPS biedru sapulce. Pēdējā tik plaša, ar 118 biedriem pārstāvēta. 1991. gadā, kad šī savienība tika veidota, lai pārstāvētu pašvaldību vienotas intereses sarunās ar Ministru kabinetu, tika noteikts, ka par tās biedriem fiziskas personas nevar būt.
Kas gan to būtu domājis, ka arī Vasarsvētkiem piestāv salūts! Bet daba pēc pavasara siltuma un aukstuma untumiem ir tā pēc vasaras nocietusies, ka to sagaida ar gandrīz vai vienlaicīgu dažādu augu uzziedēšanu.
Kad tapa jauno novadu kartes, Valsts prezidents Egils Levits mazo novadu iedzīvotājiem, lai viņi lielajās teritorijās nepazaudētu savdabīgu dzīvesveidu un kultūrvēsturisku mantojumu, solīja īpašu – «Latviešu vēsturisko zemju likumu».
Vajadzētu pat priecāties, ka, Covid-19 problēmas risinot, Saeimai atliek laiks pieņemt arī dažus normālai dzīvošanai vajadzīgus likumus vai to grozījumus.
Kad Latvijai ir valsts svētki, tie vispirms ir katram, kas latviskumu, piederību šai valstij ir cauri laikiem dzimtās līdz šodienai atnesuši. Vēl izteiksmīgāki šie svētki ir ģimenēm, kas svētu glabā uzticību dzimtas mājām. Tāda ir arī Ingūnas un Valda Prauliņu ģimene, kura nu jau piektajā paaudzē turpina viņu dzimtas saimniekošanu Burtnieku «Seķos».
Uz rezerves sliedēm ilgi komplektēts, gan piekabinot ļoti vajadzīgus, gan atkabinot par mazvajadzīgiem novērtētus vagonus (šoreiz – likuma pantus), nu ir izkustējies likumprojekta «Par pašvaldībām» smagsvara vilciens. Saeima to sāka skatīt ceturtdien un pēc neilgām debatēm (izteicās vien 8 deputāti) pieņēma pirmajā lasījumā un virzīja to uzlabošanai Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā.
Kad, lai attālinātos no drūzmas, nu biežāk dodamies «pie dabas krūts», varbūt ir vērts skriet ne tikai uz jau populārām takām un vietām, bet lūkoties arī uz piemirstajām.
Ceturtdien sociālajos tīklos aizskanēja JKP Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmaņa tik skaļš un sāpju pilns sauciens par deputātiem neliešiem, ka bija vai jādomā – tiesiskākās valsts būvlaukumā kādam uz kājas īkšķa ne vien ķieģelis, bet panelis uzgāzies.
Lai arī ar kalendāram atbilstošāku siltumu vēl kavējas pavasaris, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 5. jūnijā noteiktajām pašvaldību vēlēšanām kalendārā viss notiek atbilstoši.
Kad sāku cilāt dižkoku tēmu, mans kādreizējais klasesbiedrs Atis Kalējs izteica vēlējumu, lai pastāstu arī, kā klājas Latvijas paša senākā – Tūteres – ozola dēlam.
Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.
Lai arī kritiķu ne sevišķi augstu vērtēts, ar patriotisku noskaņu gadu simtenim cauri tomēr ir izdzīvojis Jāņa Purapuķes romāns «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas vēsta par kalpa Pētera mūža sapni tikt pašam pie sava zemes gabala, kur viņš varētu saimniekot, kā vien pašam tīk.
Kad Raiskuma pagasta «Jaunrūjās» Jāņa Rukšāna kolekcijā uzzied krokusi, puķu draugiem Latvijā tā ir vēsts, ka ziedu pavasaris klāt. Lai gan krokusi šķiet ļoti trausli, tiem pietiek vien ar dažām saulainām dienām, lai ziedi sāktu vērties, veidojot siltumnīcā garus, krāsainus paklājus.
Iepriekšējā nedēļā starp ziņām par slimībām un valdības ministru sacensībām deķīšu stīvēšanā viņiem vien zināmu interešu virzienā pavīdēja arī šķipsniņa informācijas, kuras dēļ, kā man teica paziņas, bijis vērts televizoru ieslēgt.
Daži pieraksti uz diskusijas lappušu malām.
Partijas, kas paredzējušas piedalīties jaunizveidoto novadu pašvaldību vēlēšanās, jau cītīgi veido deputātu kandidātu sarakstus, gatavo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus un solījumus iedzīvotājiem par dažādiem labumiem, kas nu novadam tiks, ja vien viņu partija jaunajā domē būs pie galvenās teikšanas.
Lai mēs vairāk aizdomātos arī par laukos šobrīd notiekošo, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par Gada putnu izvēlējusies izteiktu laucinieci – laukirbi (Perdix perdix). Šī putna liktenis ir vēl viena skarba apsūdzība videi nedraudzīgai saimniekošanai.
Jau esam rakstījuši, ka Vidzemes Augstskolas pasniedzējs tūrisma eksperts Juris Smaļinskis kopā ar domubiedriem veido garo pārgājienu maršrutu «Mežtaka», kas ved cauri Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skaistākajiem mežiem un nacionālajiem parkiem.
Kopš CVK ir izsludinājusi pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā, atbilstoši likumam «Par pašvaldību vēlēšanām» spēkā nu jau ir daudzi ar vēlēšanām saistīti datumi. Tā kopš 6. februāra ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, darbojas prasības un ierobežojumi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu publiskošanā.