Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris IVARS BRIEDIS ir viens no tiem 138 tālaika Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Kopš to dienu notikumiem aizritējis jau gadsimta ceturksnis, taču atmiņas joprojām tik dzīvas, it kā viss būtu norisinājies pavisam nesen.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, 4. maija Neatkarības deklarācijas koncepcijas un Satversmes ievada projekta autors EGILS LEVITS ir nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) joprojām piedāvāts kandidāts Valsts prezidenta amatam.
24. aprīļa pēcpusdienā līdz ar siltajiem saules stariem un līksmajiem putnu treļļiem dabā Trikātas kultūras namu pieskandināja mazo beverīniešu, konkursa «Beverīnas novada Cālis 2015» dalībnieku, skanīgās balsis. Dziedāšanas konkursam cītīgi bija gatavojušies 26 drosmīgi, koši un lieliski cālēni vecumā no 3 līdz 7 gadiem — no Brenguļiem 4, no Kauguriem 11 un no Trikātas 11 pirmsskolas vecuma bērni.
Kad 26. marta domes sēdē izskatīja jautājumu «Par Beverīnas novada Attīstības programmas izvērtēšanu un investīciju plāna aktualizēšanu», par izpilddirektora Aivara Miruškina piedāvājumu vispirms jau nebija gatava balsot domes priekšsēdētāja Cilda Purgale. Viņa iebilda, ka piedāvātajā variantā ir ļoti daudz neskaidrību, nepieciešami būtiski labojumi, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotamāks. Savukārt Māris Zvirbulis ierosināja organizēt tikšanos ar novada uzņēmējiem, lai novada attīstības plānā ierakstītu tieši viņu vajadzības. Deputāti arī nolēma pagarināt Attīstības programmas aktualizēšanas termiņu līdz šī gada 1. jūnijam.
Neviens gan īpaši neskaitīja, bet tiek rēķināts, ka Lielajā Talkā Beverīnas novadā iesaistījās tuvu pie 300 talciniekiem. Viena no lielākajām tā noteikti bija pie Trikātas pamatskolas, kur pēc Skolas padomes aicinājuma talkā iesaistījās gan lieli, gan mazi, lai sakoptu skolu un apkārtni 23. maijā te gaidāmajam svinīgajam notikumam, kas būs veltīts 330 gadiem kopš izglītības pirmsākumiem Trikātā un arī pašas Trikātas pamatskolas 77 gadu atcerei. Lielāko daļu no iecerētajiem darbiem talkas laikā arī izdevās padarīt. Pašdarbnieki savukārt posa Trikātas pilskalnu.
2. maijā divos koncertos uz Valmieras Kultūras centra skatuves 70 gadu jubilejā dejos 140 tautas deju ansambļa Gauja studijas, ansambļa pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvu dejotāji, kuriem pievienosies trīs bijušo Gaujas dejotāju sastāvi, bet Līgas Kokorēvičas mazie dejotāji skatītājus svētku noskaņā pie Kultūras centra ievadīs jau četrdesmit piecas minūtes pirms vakara koncerta sākuma.
Pirms brīvdienām un dažviet arī brīvajās dienās notiek un notiks skolu koru mēģinājumi, jo priekšā 5. maijs, kad Valmieras 5. vidusskolā Valmieras pilsētas un novadu korus vērtēs XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieku atlases žūrija, lai pēc visu Latvijas bērnu un jauniešu koru noklausīšanās paziņotu, kuri kolektīvi svētkos dziedās Mežaparka Lielajā estrādē.
Reizi astoņos gados Baškortostānas republikā notiek Baškortostānā dzīvojošo tautu biedrību pārstāvju asambleja. 2000. gada decembrī republikas pirmais prezidents Murtaza Rahimovs izdeva rīkojumu, un asamblejas pirmajā sanāksmē Ufā piedalījās 33 tautu, arī latviešu, biedrību pārstāvji. Asamblejas mērķis ir uzturēt mierīgu un saticīgu Baškortostānā dzīvojošo tautu līdzās pastāvēšanu, kultūru un valodas saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī veiksmīga dialoga veidošanu un uzturēšanu ar pastāvošo varu, kas nodrošinātu noteikto tautu biedrību un kultūrvēsturisko centru pastāvēšanu un attīstību.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Armēnijas galvaspilsētā Erevānā svinīgā ceremonijā tika pieminēta 100. gadadiena kopš Osmaņu impērijā notikušās, valsts līmenī organizētās armēņu masu slepkavošanas, kuru Armēnijā un vēl virknē valstu vairāk nekā pamatoti atzīst par genocīdu. Slaktiņu, kurā izdzīvoja tikai katrs ceturtais no Turcijā mītošajiem armēņiem, pie tam izdzīvojušie bija spiesti doties bēgļu gaitās, citādi kā par genocīdu dēvēt vispār nav iespējams.
Tā es nosauktu 23. aprīļa TV raidījumu «Lielais jautājums. Latvijas nākotnes stratēģijas diskusija». Ievadvārdu teicēji, toņa uzturētāji un pārliecinātākie eksperti bija Ģirts Rungainis — matemātiķis, fiziķis, baņķieris, ekonomists un Roberts Ķīlis — vēsturnieks, filozofs, sociālais antropologs. Abiem ar laukiem, šķiet, maz sakara, toties viņi nesirgst ar sentimentālām emocijām. Viņi Latvijas nākotni matemātiski precīzi iekapsulē Rīgā ar dažiem tai pieguļošiem novadiem un kā pārejas formu vietumis pa valsts teritoriju izmētātiem urbanizācijas procesu atvieglojošiem priekšposteņiem, ierakumiem jeb anklāviem, kas kontrolētu brūkošo lauku apdzīvotības fronti un pievilinātu vientuļos lauku apdzīvotājus kā mušpapīrs mušas. Šos anklāvus iedomājos kā atkāpšanās ceļu no lauksaimniecības kā dzīvesveida, kā frontes 2. vai 3. aizsardzības līniju, kas saglabātos kā tāds pagaidu risinājums, kamēr visu sevī kā Visuma melnajā caurumā iesūktu Rīga.