Stipro skrējiens nav tradicionāls skrējiens asfaltētā distancē vai labiekārtotā meža trasē. Galvenais uzdevums — sasniegt finišu. Šāda veida pasākums Austrumeiropā ir vienīgais. Dalībniekus sagaidīja 8 km garā trase ar vairāk nekā 33 dabīgiem un mākslīgi veidotiem šķēršļiem. Šim izaicinājumam piekrita vairākas Valmieras iestādes, taču augstāko sasniegumu uzrādīja veikala Pus12 komanda, finišējot 2. vietā uzņēmumu konkurencē.
Rīgā 2. — 3. maijā norisinājās Baltijas Amber kauss 2014. Šajās prestižajās peldēšanas sacensībās piedalījās peldētāji no septiņām valstīm — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Vācijas. Valmieras peldēšanas klubu «AQUA» pārstāvēja 8 sportisti, kuri ieguva godalgotas vietas.
Abi lielākie Latvijas politiskie spēki — «Vienotība» un sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» — piesacīja Eiroparlamenta vēlēšanām izteikti spēcīgas kandidātu komandas. Savukārt reklāmas kampaņas tiek rīkotas ar demonstratīvu pieticību, gluži vai atstājot izvirzītos ļaudis viņu pašu ziņā — vismaz līdz šim.
Pamatakmens Eiropas Savienības (ES) izveidei tika likts 1950. gada 9. maijā Parīzē ar Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana deklarāciju starptautiskajai presei. 2004. gada 1. maijā ES pievienojās arī Latvija. Šogad aprit 10 gadu, kopš mūsu valsts ir pilntiesīga šīs savienības locekle. Par godu apaļajai jubilejai visā Latvijā maijā norit dažādi svinīgi pasākumi, diskusijas un lekcijas par un ap Latvijas dalību ES.
Pirmssvētku pirmdienas vakarā džeza klubā Parks brīvu sēdvietu atrast nebija iespējams — tik daudz interesentu bija ieradušies, lai noklausītos Valmieras Mūzikas skolas un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas audzēkņu koncertu, ko topošajiem mūziķiem sagatavot bija palīdzējuši pedagogi Dace Cerbule, Līga Cepīte, Elita Ezermale, Jolanta Grase, Iveta Graubiņa-Zviedre, Ritma Pētersone, Inese Reinfelde, Aivars Cepītis, Artūrs Grandāns, Arturs Kloppe un Vladimirs Šuvarikovs.
Viņa dzīvesveids ir ļoti dinamisks jau kopš bērnības, reizēm liekas — kā to visu var paspēt. Viņš ir pilns ar trakām un ne tik trakām idejām. Tas ir MĀRCIS BOGDANOVS — dzimis Rīgā, bet sevi uzskata par valmierieti. Skolas gaitas uzsācis Valmieras 5. vidusskolā, jo tur par mūzikas skolotāju strādājusi mamma Inese, bet vēlāk pārcēlies uz Valmieras Pārgaujas pamatskolu un ģimnāziju, kuru arī pabeidzis. Paralēli mācījies arī Valmieras mūzikas skolā, kur vienu gadu apguvis blokflautu, divus gadus spēlējis klarneti un tad pārgājis uz saksofonu, ko arī pabeidzis. Pašlaik viņš strādā Valmieras novada fondā par projektu koordinatoru.
Aizbildnība, audžuģimene vai adopcija. Latvijā ir trīs alternatīvas, kas ļauj bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, ja ģimeni un mīlestību negrib vai nespēj dāvāt bioloģiskie vecāki.
Kad Liesma 2008. gadā viesojās Cēsu puses zoodārzā «Rakši» un ar lamām pie pavadām devās neaizmirstamā pārgājienā uz Gaujas leju, jaunizveidotā lamu, kamieļu un alpaku ganāmpulka saimnieks Kristaps Blaus neslēpa savas neparastās saimniecības nākotnes vīziju: «Vēlos, lai pēc gadiem «Rakšu» viesi varētu sasēsties ērtos sēdekļos kamieļu mugurās un tikpat kā tuksnesī karavānā doties pa zeltainajām Gaujmalas smiltīm.» 2014. gada Lieldienās, atklājot «Rakšu» jauno tūrisma sezonu, tiekamies atkal, tādēļ pirmais, ko vaicājam: cik tālu tikts savā ziņā pārdrošās ieceres īstenošanā?
«Aušana ir kā narkotika; ja pēc ilgāka laika dabū stellēs pasēdēt, jūti, kā acumirklī ikdienas steiga, stress pagaist kā nebijuši un iestājas miers, un tu koncentrējies radīšanai,» Valmieras Valsts ģimnāzijas aušanas studijas Riekums izstādes atklāšanā teica diplomēta rokdarbniece, studijas dalībniece Linda Pētersone, steidzot piebilst, ka ne šādas studijas ar vairākām stellēm, ne izstādes nebūtu, ja skolā nestrādātu tādi entuziasti kā Janīna Grāvere un nebūtu tāda direktora kā Jānis Zemļickis.
Cits pēc cita, cits par citu skanīgāki un dalībniekiem bagātāki notiek dažādi konkursi. Žūriju vērtējums apliecina, ka ziemas nodarbībās labs pūrs pielocīts.