Mierā nosēdēt grūti
Viņa dzīvesveids ir ļoti dinamisks jau kopš bērnības, reizēm liekas — kā to visu var paspēt. Viņš ir pilns ar trakām un ne tik trakām idejām. Tas ir MĀRCIS BOGDANOVS — dzimis Rīgā, bet sevi uzskata par valmierieti. Skolas gaitas uzsācis Valmieras 5. vidusskolā, jo tur par mūzikas skolotāju strādājusi mamma Inese, bet vēlāk pārcēlies uz Valmieras Pārgaujas pamatskolu un ģimnāziju, kuru arī pabeidzis. Paralēli mācījies arī Valmieras mūzikas skolā, kur vienu gadu apguvis blokflautu, divus gadus spēlējis klarneti un tad pārgājis uz saksofonu, ko arī pabeidzis. Pašlaik viņš strādā Valmieras novada fondā par projektu koordinatoru.
— Mamma mani ielika mūzikā, bet tēvs sportā. Ar tēvu skrienam orientēšanos. Uz pirmajiem treniņiem septiņu gadu vecumā aizgāju pie Ingūnas Valdmanes, un tā līdz pat 12. klasei. Arī mūzikas skolu sāku septiņu gadu vecumā. Līdz septītajai klasei gāju arī dejot tautiskās dejas. Tajā laikā brīva brīža praktiski nebija — darbdienās bija dejošana, mūzikas skola un orientēšanās, bet brīvdienās kādas sacensības, koncerti. Mācībām atlika tik daudz, lai izmācītos, bet zemākas atzīmes par septiņi arī nebija — man mācības pamatskolā padevās viegli. Tagad vecākiem varu tikai pateikties, ka varbūt kādu dienu sanāca mani piespiest, lai paspētu visu.
Pēc septītās klases nedaudz sanāca spēlēt bigbendā «Valmieras puikas» pie Gunāra Geduševa, un tad gan mācībām vairs neatlika laika — nācās pamest dejošanu. Pēc vairākiem gadiem gan izlēmu tomēr atsākt dejot un aizgāju uz «Sadanci». Vēlāk piedāvāja pāriet uz «Pastalniekiem», kur tagad dejoju jau trešo gadu. Tur nāk cilvēki, lai dejotu savam priekam, nevis lai pierādītu, cik mēs to labi protam.
MĀRCIS BOGDANOVS. «Ja mana diena ir noslogota, tad vakarā es jūtos ļoti labi. Ja man reizēm ir daudz brīvu stundu, tad nezinu, kā tās aizpildīt. Protams, varu kādu laiku uzspēlēt ģitāru vai klavieres, bet ne jau četras stundas.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv