No Rīgas atgriezušies valsts publiskās runas konkursa dalībnieki, un visi pieci no Valmieras skolām izvirzītie kļuvuši par konkursa laureātiem. Konkursa devīze šogad — Rabindranata Tagores vārdi «Es gribu, lai dažādu kultūru gars pēc iespējas būtu brīvāks visur: tik negribētu, lai tas mani notriec no kājām».
Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums «Food Union», šopavasar vairākās nominācijās apbalvojot savus 2013. gada labākos piena piegādātājus, kategorijā «Par lielāko svaigpiena izslaukumu» godināja un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības Atzinības rakstu piešķīra arī Rūjienas novada Lodes pagasta z/s «Kalntontes» saimniekiem INGAI un AIGARAM KALVĒM.
Naurim Gūtmanim ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995. gada 13. augustā, kad viņš autoavārijā guva smagu muguras traumu. Kopš tā laika Naura dzīve radikāli mainījusies. Nauris pārvietojas ratiņkrēslā, pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem, bet viņš nav bezcerībā nolaidis rokas. Viņa bilancē ir — pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kura valsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem.
Ticējums vēsta, ka klusajā sestdienā visām saimniecēm bija jāvāra olas, tad nākošā gadā varēja labi satikt ar saimi un kaimiņiem. Tas vēlreiz pierāda, ka mīlestība un saticība iet caur vēderu.
Izstādēs Kauguru pagasta kultūras namā un Dikļu kultūras centrā, Lieldienas gaidot, valmierietes Baibas Grīnbergas «Floristikas meistardarbnīcas» kursantes demonstrē svētku dekoru gatavošanas idejas un dabas materiālu lietojumu.
Eh, kā gribētos šodien parunāties par Lieldienu zaķiem un olu krāsošanas receptēm! Nesanāks. Kaut vai tāpēc, ka Latvijas olu ražotājus un pat zaķu/trušu gaļas eksportētājus, ja tādi vispār ir, īsti neskars ekonomiskais kariņš ar Krieviju. Tādu, visticamāk, Eiropas Savienība jau tuvākajā laikā tomēr mēģinās uzsākt, jo Krievijas zaļo cilvēciņu aktivitātes Ukrainā nepavisam netaisās rimties. Vakar vēl viena no krievu Lielā Tēvijas kara varoņpilsētām, leģendārā katakombu partizānu kara citadele Odesa, pasludināja savu republiku... Krievijas impērisko ambīciju nostiprināšana ar jaunām robežām Melnās jūras piekrastē ir jau noticis fakts, uz kuru pārējā pasaule par varītēm cenšas saņemties adekvāti reaģēt.
Pasaule kļuvusi daudzveidīgāka, un līdztekus reālajai telpai dzīvojam arī virtuālajā telpā, kas paver daudz lielākas iespējas cilvēka pašizpausmei. Tādējādi ikviens cilvēks rod iespēju izpaust savas domas un tikt sadzirdēts.
Tā kā aģitācija kļūst arvien uzbāzīgāka un agresīvāka, man bieži jautā, vai vispār vērts iet uz Eiroparlamenta vēlēšanām, jo astoņiem Latvijas deputātiem starp septiņiem ar pusi simtiem citu valstu pārstāvju maz izredžu kaut ko jūtami ietekmēt un panākt, uzskatot par absurdu un muļķīgu piedalīšanos tāpēc vien, lai mazinātu balsu procentu Tatjanai Ždanokai un Co.
Nesen Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes seminārā «Viesmīlība draudzē» pārdomās par Atvērtu Baznīcu dalījās Liepājas diecēzes bīskaps, tagad jau emiratus PĀVILS BRŪVERS. Semināra pārtraukumā viņš labprāt piekrita intervijai speciāli Liesmai un pastāstīja par saviem dzīves līkločiem un kalpošanu Dieva vadībā. Piedāvājam fragmentus no stāstījuma.
Valmieras Viestura vidusskolas 2.c klases skolēni un viņu vecāki piedalījās Mammas dabas projektā, ko organizē Latvijas valsts meži. Sakopām nelielu meža teritoriju, un bērni parūpējās arī par jaunām mājām putniem. Projektā piedalāmies pirmo gadu un esam ļoti apmierināti, ka lietderīgo varējām apvienot ar patīkamo — atpūtu dabā.