Valmieras Valsts ģimnāzijā vakar viesojās Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šajās Lieldienās Leldes nesen iegūtie paziņas bija kopā — veikalu plauktos ar pūlēm atraduši kaut ko Latvijas produktiem līdzīgu, krāsoja olas, ēda un smējās, tās sitot. Leldes un viņas drauga Mārtiņa istabiņā vienu sienu grezno sarkanbaltsarkanais karodziņš, Lielvārdes jostas fragments un fotogrāfijas no dzimtenes. Uztaisījām te mazo Latviju, Lelde ne visai priecīgi pasmejas. Viņi ir divi no vairāk nekā 210 tūkstošiem latviešu, kas pēdējos desmit gados izbraukuši uz citām valstīm.

Mazsalacas vidusskolai ir jauka tradīcija: skolas uzkopšanā pie darba tiek likti ne tikai skolēni, bet arī skolotāji, turklāt pēdējie to dara tīri brīvprātīgi. Tā kā šis skolai ir jubilejas gads, tad skolotāji darbam sasparojās īpaši rūpīgi. Tīrīta tika skolas dīķa saliņa un tās apkārtne. Sākumā skolotāji un skolas darbinieki lēmuši tīrīt tikai saliņu, bet, tā kā darbs vedies īpaši labi un raiti, iztīrīta arī visa graviņa līdz pat ceļam, par ko prieks ir dubults.

Aprīļa pirmajā ceturtdienā Burtnieku novadu apmeklēja LR izglītības un zinātnes ministre INA DRUVIETE. Kā pati apgalvoja novada izglītības iestāžu pedagogiem, ieradusies Vanagos ne tikai caurbraucot uz Rūjienu, bet gan lai uzklausītu vietējās problēmas: «Tā kā šīs valdības laiks nebūs ilgs, mēs cenšamies katru nedēļu izbraukt uz novadiem, mēģinot vienā reizē pabūt vismaz divos. Šoreiz būs tieši tāpat. Esmu jau apciemojusi apmēram pusi Latvijas skolu. Un nav bijis tādas reizes, kad no kādas skolas mēs neaizvestu mājās līdz šim nedzirdētu domu vai ideju. Mani pārsteidz, ka nu jau 12 gadus, diendienā dzīvojot ar izglītības auru un ideju, katru reizi atrodas kāda jauna niansīte, kas iepriekš palikusi nepamanīta. Arī no šīs tikšanās ceru aizvest mājās kādu domu, kuru pēc tam varētu ieteikt kā normatīvo aktu vai arī finansējuma formā».

Rencēnu medniekus labi pazīst visā valstī — kaut vai pēc aizpērn sarīkotā lieliskā XIV Latvijas mednieku festivāla Minhauzens padomju noskaņās 2012 Vētraskalna pļavās. Par tām trim dienām augustā rencēniešiem joprojām atgādina sacensībās izgatavotie turpat pussimta medību tornīšu, kurus Rencēnu kolektīvs ar maču mājastēvu tiesībām saņēma beztermiņa lietošanā.

Nu jau labs laiciņš pagājis, kopš Burtnieku novada vienīgais Soču olimpisko spēļu dalībnieks, tobrīd vēl divdesmitgadnieks OSKARS ĶIBERMANIS kopā ar savas ekipāžas puišiem atzīstami nostartēja bobsleja trasē. Atgādināšu: savā olimpiskās debijas reizē divniekos Oskars kopā ar Vairi Leibomu izcīnīja 16. vietu, bet četriniekos, ņemot klāt arī Helviju Lūsi un Raivi Broku, tika vēl augstāk — līdz 14. vietai.

Valmieras Viestura vidusskolā 15. aprīlī jauno izrādi «Lepnums un aizspriedumi» skatītājiem pirmoreiz parādīja skolēnu teātris «Sprīdītis». Šoreiz tās noformējumā dominē 18. gadsimta stils, izrādes darbība notiek pirms vairāk nekā diviem gadsimtiem Anglijā. Jauniestudējumā, tāpat kā populārajā Dž. Ostinas romānā un pēc tā veidotajā filmā, stāstīts par Benetu ģimeni un viņu piecām meitām. Meitas, īpaši Elizabete, vēlas pati iet savu ceļu un lauzt apkārtējā sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus, noraidot vecāku izvēlētos preciniekus. Elizabete ir dziļu jūtu cilvēks. Sastopot un iemīlot aristokrātisko, pievilcīgo Dārsiju, sākas viņas iekšējā cīņa par mīlestību, spītējot savam lepnumam un apkārtējo aizspriedumiem un augstprātībai.

Pirms Lieldienām labdarības akcijas ietvaros Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādēs viesojās biedrība «Lauvu klubs Valmiera», informē Kocēnu novada pašvaldība.

Rūjieniešu Šmitu vācu aitu suns Grāfs fon Vikings ir īsts ģimenes draugs, bet saimnieka Aigara domas nolasa no acīm. Savās mājās vilciņš izpilda visas pavēles un uzmanīgi seko katram saimnieka solim.

Sestdien pl. 17 Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā ar koncertu Lielākās ilgas savu 40 gadu jubileju izdziedās jauktais koris Valmiera, ko uz pirmo mēģinājumu Valmieras kultūras namā 1974. gada 1. martā pl. 17 pulcināja rajona koru virsdiriģents LPSR Tautas skatuves mākslinieks, Valsts prēmijas laureāts, profesors DAUMANTS GAILIS. Viņam koris bija īpašs ar to, ka tas bija vienīgais, kuru Maestro Gailis pats dibinājis un ievadījis radošā darbā, tāpēc arī, jau promesot no Valmieras, diriģents par to nezaudēja interesi un bija klāt 15 gadu jubilejas koncertā, kur nodiriģēja divas dziesmas; vēl divas dziesmas skanēja Viestura Gaiļa interpretācijā.