Ar Nacionālo Bruņoto spēku pulkvedi Guntaru Strazdīti tiekamies jūnijā.

Šoreiz atkal kaut kas interesants no pagājušā gadsimta otrās puses mūsu pašu Valmieras piena kombinātā.

Kad 1989. gadā notika pirmais skrējiens Rīga -Valmiera, tā principā bija politiska padarīšana, ko organizēja Jāņa Daliņa fonds un kam pieslējās oficiālie Valmieras sporta vadoņi. 

Senākajos avotos ziņas par Daupa saimniecības pastāvēšanu atrodam 17. gadsimta otrajā pusē. 1696. gadā Vaidavas muiža bija iznomāta Valmieras pilsonim Zamuelam Koham. Toreizējo vaidaviešu zemnieku vidū nosaukts arī Daupis. [1]

Ar pašu spēkiem

Pirms dažiem gadiem vienā no Valmierieša numuriem rakstīju par koloniālpreču tirgotavas īpašnieku Pēteri Pūku. 

Pūšaminstrumentu spēles tradīcijas Valmierā

Iepazīstoties ar vēstures liecībām, atklājas interesanta pūtēju mūzikas tradīciju aina. Periodā līdz Otrajam pasaules karam pūtēju orķestru galvenais uzdevums tā brīža sabiedriskajā dzīvē bija spēlēt gājienos, ballēs un bērēs.

Svētki jau nolīgoti un nojāņoti, Pēterdienā tiem jāliek punkts.

Neilgi pirms Līgo svētkiem simbolisku neuzticības balsojumu Saeimā izturējusī Ministru prezidente (simbolisku tādēļ, ka nekādu iespēju gāzt valdību opozīcijai nebija) Evika Siliņa nāca klajā ar aicinājumu iesaldēt ministru un citu augstu valsts amatpersonu algas.

Man vienmēr šķitis, ka vasaras saulgriežu svinības ir teju gaidītākie gadskārtu svētki latvieša kalendārā.

Ceturtdien, 19. jūnijā, Valmierā durvis vēra jaunais SOS Ģimeņu atbalsta centrs, ko izveidojusi Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija.