ViA absolventi: no pašu pieredzes
Šoruden pirmais «Smart Lunch» Vidzemes Augstskolā notika ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Andri Jurgu un Tomu Bergu, pasākums pulcēja interesentu lielu skaitu.
Šoruden pirmais «Smart Lunch» Vidzemes Augstskolā notika ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Andri Jurgu un Tomu Bergu, pasākums pulcēja interesentu lielu skaitu.
Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.
No maija līdz augusta beigām norisinājās Beverīnas novada pašvaldības rīkots konkurss «Sakoptākā sēta». Tika saņemti 25 pieteikumi no visiem pagastiem, veidojot konkurenci četrās nominācijās — sakoptākā lauku sēta, sakoptākā ģimeņu māju ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums, lauku saimniecība.
Diriģentam IMANTAM TOČAM šī vasara pagājusi nepārtrauktā skrējienā, kā pats smejas — citi sāk jauno sezonu, bet viņam vēl iepriekšējā nav beigusies. Taču šajā dažādu pasākumu karuselī Imantam un viņa dziedātājiem bijis daudz priecīgu brīžu, kurus vērts atcerēties ar patiesu gandarījumu: — Sākotnēji bija sanācis neliels misēklis — parādījās informācija ar visu bildi, ka Eiropas koru olimpiādē zelta medaļu ieguvis Kocēnu koris Imera, taču to paveica Imeras ansamblis. Koris 2014. gadā piedalījās pasaules olimpiādē, šajā reizē to, ka Eiropas olimpiāde atkal notika Rīgā, izmantoja ansamblis, kam tas bija baigais izaicinājums. Startējām kamerkoru kategorijā astoņi cilvēki, izpildot četras dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā, taču šajā grupā kolektīva dalībnieku skaits varēja būt pat 35, un ar tādiem visai augsta līmeņa koriem vajadzēja konkurēt. Dziedājām Latvijas Universitātes aulā, publika uzstāšanos uzņēma ar aplausiem, vērtēja starptautiska žūrija, kurā Latviju pārstāvēja Māris Sirmais, kas vien jau ir kvalitātes rādītājs. Mums visvairāk punktu bija devis Krievijas, vismazāk — Āzijas pārstāvis, bet zelta Diplomam ar to tik un tā pietika.
Ar gandarījumu varu paziņot, ka atkal klāt ikgadējais pirmais rudens tests konkursa Latvijas Gada auto pretendentiem, un šogad žūrija izvēlēsies pašu sakarīgāko auto Latvijas apaļās jubilejas 2018. gadam. Jau sestdien ekspertiem garāks pārbrauciens ar konkursam pieteiktajiem jaunajiem auto modeļiem maršrutā tirdzniecības centrs Mols Rīgā — atpūtas komplekss Usma SPA pie Usmas ezera — Mols.
"Mans mērķis ir panākt, lai jau pavisam tuvā nākotnē ikviens bērns Latvijā var justies droši un viņam ir sava ģimenes māju sajūta." Ar šo labklājības ministra Jāņa Reira teikumu pirms neilga laika tika sagaidīts ikviens ministrijas mājaslapas apmeklētājs. Valsts kā atslēgu uz šo mērķi ir izvēlējusies Labklājības ministrijas kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenoto deinstitucionalizācijas projektu, kurā ar ES fondu finansējuma atbalstu radīs plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē.
Ģimenes atbalsta centrā "Zīļuks" Ērgļu novadā un Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrā "Ozoli" viesojāmies vēl pirms skolas gaitu atsākšanās, pēdējās vasaras brīvlaika dienās. Bērni līdz ar to bija sastopami, braukājot ar velosipēdu, skatoties pārraides televīzijā, rotaļājoties ārā, tomēr viņiem ir arī dažādi ikdienas darbiņi.
Vislabākā vieta, kur bērnam augt, nenoliedzami ir ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas nodrošina bērnu ar visu nepieciešamo, ne tikai ar materiālajam lietām, bet arī pašu galveno – emocionālo atbalstu un mīlestību. Diemžēl ne visi vecāki apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu audzināšanā, un bērni no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Vispirms šajos gadījumos tiek meklētas iespējas bērnam augt ģimenes apstākļos, vai nu pie aizbildņiem, vai audžuģimenē, un tikai tad bērns nonāk institūcijā.
Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.
Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts "Babybox" – vieta bērna dzīvībai. Tā laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai. "Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami," stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.