Pudeļu depozīts — gandrīz nāvessods?
Stikla, plastmasas vai skārda taras apmaiņa pret ķīlas naudu līdz šim Latvijā tika sekmīgi bremzēta, jo savus spēkus cīņai pret to apvienoja pārtikas un dzērienu ražotāji, lielveikali un atkritumu pārstrādātāji. Ražotāji nupat uzrādīja aptauju: 60 procenti Latvijas iedzīvotāju nevēlas segt depozīta sistēmas raisītu cenu kāpumu. Taču vai tā iespaidos Kasparu Gerhardu?
«Četras Baltijas valstis» (pieskaitot somus) kopā pamazām spēcina Eiropas Savienības ziemeļaustrumu robežu, padara to respektablu gan pārējo dalībvalstu, gan austrumu kaimiņu acīs — ne tikai ar savu piederību eirozonai, bet arī unificējot savu ekonomiku un sadzīvi, ieviešot kaimiņu veiksmīgā pieredzē pārbaudītas lietas.
Protams, var (un vajag) strīdēties, vai mums ir vajadzīgs tāds unifikācijas elements kā vācu lēto Lidl veikalu ķēde. Taču pudeļu savākšanas automāti, kas sen darbojas Somijā, jau atraduši paliekošu vietu mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņu ikdienā. Visi argumenti par dārgajām izmaksām un neefektivitāti tur ir pagaisuši (kopā ar pudeļu piemētātiem grāvjiem) — gluži kā kādreizējā šausmināšanās par postu, kas sagaida baltiešus, pārejot uz eironaudu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv