RŪTA OZOLIŅA ar savu talantu matemātikā ir guvusi panākumus vairākās olimpiādēs. Viņa šogad absolvēs 12. klasi Valmieras Valsts ģimnāzijā, tomēr paralēli mācību procesam viņa gatavojās Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādei, un pēc eksāmeniem dienas tiks aizvadītas, apgūstot jaunas zināšanas, lai startētu Pasaules olimpiādē.
Skolēni no 3. līdz 8. klasei tradicionāli pulcējās pasākumā, kas bija veltīts Starptautiskajai Muzeju dienai. Šogad tās devīze «Mūsu mantojums — pagātnes un nākotnes satikšanās». Skolas muzejs un novadpētniecības pulciņš izvēlējās tēmu par jauno ugunsdzēsēju aktivitātēm. Muzeja vadītāja Inese Birzkope akcentēja jauno ugunsdzēsēju darbības svarīgākos notikumus un sasniegumus 25 gadu laikā, kad viņa bija šo aktivitāšu konsultante. Šis laiks bija piepildīts ar daudzpusīgiem darbiem, par ko skolēni ieguva 2. vietu toreizējā konkursā starp 15 PSRS republiku jaunajiem ugunsdzēsējiem lauku skolu grupā. Pasākumā klāt bija skolotāja Indra Goba, direktore Dina Oliņa, bibliotekāre Andra Auniņa, kuras, būdamas skolnieces, pirms daudziem gadiem iesaistījās skolas jauno ugunsdzēsēju sacensībās. Par sasniegumiem 1. Vissavienības JUV salidojumā mēnesi Ukrainā pavadīja Inese Lagzda (Lielkoka), bet Irēna Jaundzemniece un Guntis Lielkājs piedalījās 2. Vissavienības JUV mēnesi garā salidojumā Vladivostokā.
Skolēnu, kam ir mācīšanās grūtības, kļūst vairāk. Ne vienmēr to, ka bērnam vajag papildu atbalstu, akceptē vecāki, ne visas skolēnu vajadzības izprot arī pedagogi.
Nav problēmu atrast labāko skolu, ja bērns ir attīstījies kā pēc grāmatas, ir zinātkārs un rāmi sēž skolas solā. Taču kas notiek, ja tā nav?
Mūsdienās, kad automašīna ir kļuvusi par daudzu cilvēku ikdienu, arvien vairāk ir arī to ceļotāju, kas autobusa vai lidmašīnas vietā izvēlas doties ceļā ar automašīnu, lai paši noteiktu savu ceļojuma maršrutu un pilnībā izbaudītu ceļošanas brīvību. Tomēr, lai ceļojums ar auto sniegtu baudpilnu atpūtu, nevis raižpilnu piedzīvojumu, tam labi jāsagatavojas.
Dodoties izbraukumā ar automašīnu, neatkarīgi no tā, vai plānots neliels ceļojums pa Latviju vai došanās ārpus valsts, jāpadomā ne tikai par maršruta pielāgošanu, bet arī par mašīnas gatavību doties tālos pārbraukumos un mūsu pašu drošību.
Vasara nozied. Gan laukkopji, gan dārzkopji var sākt vērtēt rudenī gaidāmo ražu. Daudzām kultūrām tā būs ļoti atkarīga arī no tā, cik pēc vēsā pavasara, kad pēkšņi vienlaikus steidza ziedēt gandrīz vai viss, ziedus paguva apputeksnēt bites, kamenes, arī citi augiem pietiekami draudzīgi kukaiņi. Tādā pavasarī atkal aktuāls kļuva jautājums — vai Latvijā dārzu un lauku, arī pļavu labai ražībai, šīs ražības kāpināšanai bišu un kameņu vispār pietiek? Zinātnieki vērtē, ka bites Latvijā apputeksnē pat vairāk nekā 80 procentus ziedošo augu. Tātad bišu dravas nav tikai medus, ziedputekšņi, vasks vai veselīgais propoliss. Aprēķini rāda, ka bišu «pienesums» laukaugu un dārzkopības produkcijas apjomam ir pat vairāk nekā 10 reizes lielāks nekā ienesuma vērtība tieši dravā. Tādēļ droši var teikt, ka bez bitēm vismaz Latvijā nopietna saimniekošana laukos nevar būt, un būtībā ir jādara viss iespējamais, lai pilnīgi nekas netraucētu šo čaklo kukaiņu lidojumus uz ziediem.
Pirmdien, 28. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību — trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.
Viņi uz pilsētas centru dodas laikā, kad citi iet uz darbu. Un pilsētas centrā ir arī pievakarēs, kad valmieriešu darba laiks jau beidzies un kāds steidz bērnu aizvest uz nodarbībām kultūras centrā, cits iepirkties «Valletā». Varbūt tie, kas pašam pilsētas centram vien izskrien cauri, pat nepamana, ka Valmieras dzīvīgākā vieta, kur satiekas vietējie un arī iebraucēji, ir pārvērtusies par vietu, kur četri pieci vīri popularizē bomžu dzīvesveidu.
Skatītāju pārpildītā Valmieras estrādē izteikti vasarīgajā sestdienas pievakarē notika tautas deju koncerts Prieks ir skaņās un krāsās, kurā Valmieras deju apriņķa bērnu un jauniešu kolektīvu priekšnesumi mijās ar pieredzējušo vidējās paaudzes dejotāju sniegumu.
Trešā Eiropas Jaunatnes diena notiks 1. un 2. jūnijā Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, kur pulcēsies 8000 dalībnieku. Gadu pirms EP vēlēšanām jaunieši no visas ES un valstīm ārpus tās pulcēsies, lai iezīmētu savu redzējumu par Eiropas nākotni. No Latvijas piedalīsies ap 100 jauniešu un divas paneļdiskusijas vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Eva Johansone, kura jauniešu politikā ir divus gadu desmitus.