Nātres arī mirušas dzeļ
Katru no mums piemeklē sajūta, ka negribas, nesanāk, ir grūti. Kaut kas ir netaisnīgi, kaut kas nav kārtībā, kāds cits vainīgs un vairāk negribas...
Katru no mums piemeklē sajūta, ka negribas, nesanāk, ir grūti. Kaut kas ir netaisnīgi, kaut kas nav kārtībā, kāds cits vainīgs un vairāk negribas...
Marija jeb Gerda, jo tāds ir viņas segvārds, ir viena no Ukrainas «Azov» vienības. Viena no varoņiem, kas aizstāvēja Mariupoli, nonākot aplenkumā «Azovstaļ» rūpnīcā un pēc tam gūstā. Karā viņa bija varone, gluži tāpat kā viņas biedri un komandieri. Pēc gūsta viņa nezināja, kā ir būt laimīgai, jo pēc bada, spīdzināšanas, sāpēm un draudiem bija zaudējusi spēju just.
Valmieriete Megija Livke mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā un Valmieras tehnikumā, bet tagad, kad viņa pa pilsētu dodas pastaigā kopā ar trim vai četriem bērniem, viņa zina, ka ir pusceļā uz augstāko izglītību, kas būs pirmsskolas skolotāja profesijā.
Valmieras novadā februārī ir plānotas deviņas iedzīvotāju tikšanās ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, deputātiem, pašvaldības atbildīgo jomu un nozaru speciālistiem. Šāda tikšanās jau notikusi arī Kauguru, Brenguļu un Trikātas apvienībā.
Atkarības ietekmē attiecības un ģimeni, radot materiālus riskus un garīgus zaudējumus, arī vardarbību, sāpes vai ciešanas.
Vispārējās izglītības iestāžu vadītāji, kas vēlas izzināt citu pieredzi un uzlabot komandas darba organizēšanas prasmes, mācās Jauno direktoru skolā.
Pirmajās kara dienās izskanēja aicinājums nepirkt Krievijā ražotās preces, tā paužot savu attieksmi pret sākto ārprātu.
«Divus mēnešus režisors strādā, mēģina izrādi, es labprāt aizbraucu un apskatos, bet man tāds aktīvais darba posms ir desmit dienas līdz pirmizrādei,» saka gaismu mākslinieks NIKS CIPRUSS.
Ir noslēdzies biedrības «Tavi draugi» līdz šim apjomīgākais, ilgstošākais un sarežģītākais projekts, kas tika uzsākts 2022. gada septembra beigās Latvijas – Krievijas pierobežā, nodrošinot atbalstu Ukrainas karā cietušajiem uzreiz pēc robežas šķērsošanas.
«Visas skolas nenosargāsim, jābūt reāliem. Taču pats svarīgākais, ka sabiedrība ir aktīva, tai rūp savas skolas.
Pirmdien pusdienlaikā notikušajā akcijā «Skolām būt!» piedalījās daudzas mācību iestādes Latvijā, īpaši lauku skolas reģionos, kuras savu turpmāko darbības ceļu vēl nezina. Vairākas Valmieras novada mācību iestādes solidarizējās ar kolēģiem, uzsverot, ka laukos skola ir attīstības stūrakmens.
Pārskatot vecvecāku bufetes, mēs atrodam traukus, kas tagad šķiet īpaši, un tad mēs uzzinām, ka ļoti daudz no šī trauslā skaistuma tapis tepat Rīgā.
«Liesma» jau rakstījusi, ka Valmieras novadā pabeigta vispārizglītojošo skolu tīkla sakārtošana.
Pēc mēneša būs pagājuši divi gadi, kopš Ukrainā notiek karš. Tā posta apmērus nav iespējams šodien apzināt, tos nevar sarēķināt naudā, jo katra sagrautā ēka ir zaudējums, katras izpostītās pilsētas, no zemes noslaucītās apdzīvotās vietas rēķins ir iznīcība.
«Dentalfix zobārstniecība» speciālisti, zobārste Ausma Kobliņeca kopā ar asistenti Paulu aizvadītajā nedēļā strādāja mobilajā zobārstniecības autobusā Mazsalacā.
Mums tikai liekas, ka rūķi pa pasauli klīst vien Ziemassvētku laikā. Tie labos darbus turpina arī jaunajā gadā.
Valmieras 2. vidusskola arī šajā gadā turpina topošajiem pirmklasniekiem piedāvāt iespēju jau ziemā un pavasarī rast atbildi uz jautājumu: «Kas ir skola? Kā ir būt skolēnam?»
Katram, kurš tagad sludina, ka vēlas labās rokās atdot kaķēnu vai kucēnu, vajag būt gatavam saņemt kritiku.
«Tālivalža ciltsraksti» ir Trikātas kopienas iedzīvotāju forums.
Mūžizglītība nav tikai katra nākamā diploma iegūšana, tā nav arī vienas profesijas maiņa uz citu, tā var būt savu prasmju pilnveidošana konkrētā jomā. Daudzi izvēlas šādu iespēju.