Pilsētās un novados

Lielas puķu dobes mazpilsētas centrā, stādījumi iepretim muzejam un bibliotēkai Mazsalacu dara krāšņāku, acīs krītošāku.

Mazsalacas senioru biedrībā «Atbalss» jaunu ieceru netrūkst.

Kaismīgi laivotāji veido to Latvijas upju topu, kas visvairāk aicina mesties plūdumā, baudot dabu, klusumu un savējo kompāniju.

Piektdienās ir sieviešu pēršanās dienas, bet sestdienās — vīru laiks. Tā rakstīts, reklamējot Mazsalacas pilsētas sabiedriskās pirts pakalpojumus.

18. jūlijā  uz atmiņu kamola ritināšanu  tiek aicināti Sēļu skolas  kādreizējie audzēkņi. Viņu domu rosinājumam publicējam vienu no šī  kamola pavedieniem — šīs skolas absolventes «Sprīdīšu» mājas  kādreizējās īpašnieces ANDAS VINTERES  2001.  gada decembrī rakstītas atmiņas.

12. septembrī norisināsies pirmie Kokmuižas svētki, caurvijot senlaicīgo neobaroka laika atmosfēru savienojumā ar mūsdienu kultūru. Centrālā svētku norises vieta būs Kokmuižas parterā.

Ko gan darīt tad, kad Jānis sajūt izsalkumu? Pieļauju, ka Valmierā pats galvenais Jānis — tas, kurš domes priekšsēdis Baiks — no pašvaldības nama dodas pāri Lāčplēša ielai uz Rātes vārtiem. Kaimiņpilsētā, manās dzimtajās Cēsīs, tieši tāda paša ranga Jānis — tas, kurš Cēsu novada domes priekšsēdis Rozenbergs — šovasar tādās reizēs varbūt iecienījis pavisam nesen Cēsīs atklāto restorānu Izsalkušais Jānis. Tiesa, viņam gan būs garāks gabals no Cēsu domes ejams, garām Svētā Jāņa baznīcai. Un te jau vēl stāsts par Cēsu Jāņiem nebūt nav galā...

Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.

Vasaras vidū un siltumā Valmieras tirgū lielos lietussargus steiguši nomainīt saulessargi. Daži no tiem ir košāki, bet citi — tie paši, nu vien pretsaules vajadzībai. Dažā svaigā tējas piedāvājumā ir pārtapuši savītušie Jāņu un Pēteru kroņi, taču svaigu ziedu piedāvājums joprojām ir liels. Tā Agita no Jaunraunas puses stāsta, ka vēl daudzi turpina pirkt podu puķes, pat steidz stādīšanai atraitnītes iegādāties.  Viņas piedāvājumā ir krāšņas gazānijas par 70 centiem podiņā.

Kāds no tiem valmieriešiem, kas uzskata, ka Valmierā soliņu, kur nogurušajiem kājāmgājējiem atvilkt elpu, joprojām ir par maz, bija nolēmis situāciju kaut nedaudz uzlabot,  Beātes ielas malā netālu no bērnu rotaļu laukuma novietojot vecu biroja grozāmo krēslu.

Šogad Kocēnu novada svētku ietvaros Zilākalna pagastu ieskandināja Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Savieši» un pūtēju kvintets. Pasākumu apmeklēja dažāda vecuma skatītāji — gan bērni, kuri tikai mācās spert pirmos solīšus, gan jaunieši, gan arī cienījama vecuma vietējie iedzīvotāji. Spriganums, pārliecība par to, ko dara, virmoja no māksliniekiem visa koncerta laikā. Šogad koncertu apmeklēja arī viesstrādnieki, kas savu sajūsmu par latviešu tautas dejām izteica ar bravo saucieniem.

Saulgrieži un laiks līdz tiem latviešiem ir īpašs — viss, kas notiek šajā laikā, ir ar īpašu enerģiju. Gatavojoties Saulgriežiem, Kocēnu novadā notika vairāki pasākumi, tostarp arī trešie Kocēnu novada svētki, kas aizsākās Dikļu pils dārzā 18. jūnijā.

Bērzaines cilvēki vienlaikus svinēja novada svētkus un ielīgoja Jāņus. Vietējais amatierteātris bija sagatavojis jaunu izrādi — V. Rihtera «Nebēdniekus», ko iestudēja Strenču Tautas teātra režisors ar lielu pieredzi Andris Liepiņš.

Novada svētku un Vidzemes Dziesmu dienas ietvaros Dikļos Neikenkalna dabas koncertzālē  notika Dižkoncerts, kurā piedalījās 650 jaukto un sieviešu koru dziedātāji no visas Latvijas, visvairāk — Vidzemes un Valmieras dziesmu apriņķa kori, 120 pūtēju orķestru muzikanti, kā arī netradicionālās mūzikas grupas un kokļu ansambļi. Koncerta mākslinieciskais vadītājs — Ivars Cinkuss, režisore — Indra Roga.

19. jūnijā Kocēnu novada svētku ietvaros Dikļu pagasta bibliotēkā notika Vika (Viktors Kalniņš) jaunās grāmatas «Santamonika,  Arhangeļskas apg.» atvēršanas svētki. Svētki dubultā, jo 19. jūnijs ir Viktora vārda diena. Grāmata stāsta par Vika dienesta laiku no 1962. gada līdz 1964. gadam, kad Vika uzdevums bijis apsargāt kriminālieslodzītos Arhangeļskas apgabalā. Grāmatā ir Vika saglabājušās vēstules no armijas, kas sūtītas vecākiem un brālim. Grāmata nav dokumentāla. Tā attēlo tā laika armijas dienestu, savstarpējās attiecības, tā ir stāsts par varu kā tādu un kā mēs katrs rīkotos, atrodoties dažādos absurda apstākļos.

Ar īstajām konfektēm, īpaši tām, kurām sen pagājis derīguma termiņš, mēdz būt dažādi... Reizēm sanāk ne visai patīkams pārsteigums, kad viesu klātbūtnē atver greznu šokolādes konfekšu kārbu, bet tur gandrīz visiem brūnajiem bumbulīšiem tāda iepelēka nokrāsa. Ne pašam ēst, ne ciemiņiem dot, ne kaķim vai sunim iemānīt... Pavisam citādi ir ar īsti vecām automašīnām, kuras reizēm pat pēc īsti raiba mūža nonākušas īpašumā īstajiem vīriem — savas lietas zinātājiem, auto un moto feinšmekeriem plus vēl ar zelta, pat dimanta rokām!

Vēl tikai mēnesi skaisti iekārtotu un sakoptu zemnieku saimniecību īpašnieki aicināti pieteikties konkursam «Skaistākā lauku saimniecība 2015», kuru kopīgi organizē Latvijas vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union un vienīgais Latvijas lauku dzīvesstila žurnāls IEVAS Māja. Pieteikties dalībai konkursā, tajā skaitā arī jaunajās nominācijās — «Labākā jaunā saimniecība 2015» un «Straumēnu gara mantinieki 2015» — līdz šī gada 31. jūlijam aicināti kā saimniecību īpašnieki, tā ikviens, kuram ir zināma skaista un ražīga lauku saimniecība, rakstot uz saimnieciba@santa.lv.

Valmierā no 21. jūnija līdz 2. jūlijam norisinās 17. Baltijas Starptautiskā Vasaras skola (BISS), ko organizē Vidzemes Augstskola (ViA). Šogad tajā piedalās 11 studenti no 9 valstīm — Azerbaidžānas, Itālijas, Gruzijas, Horvātijas, Moldovas, Ungārijas, Igaunijas, Beļģijas un arī Meksikas.

Ar dabas draugu tūkstošu piepulcinājumu, zinātnieku atgādinājumu par dabas vērtībām, mūziķu, gaismas un kustību mākslinieku priekšnesumiem Rūšu pļavās Engures novadā un Drusku kalnā Alūksnes novadā, cildinot dabiskās pļavas un tās iemītnieci dedestiņu, savu 10. dzimšanas dienu vērienīgi pirms Līgo svētkiem atzīmēja «Dabas koncertzāle».

Viņš ir vecākais no trim Rencēnu brāļiem Ķibermaņiem. Savos 27 gados paguvis gan nopietni pasportot (Murjāņu sporta ģimnāzijā daudzcīņā), gan augstāko izglītību Ventspilī iegūt. Kopš 20. janvāra JĀNIS ĶIBERMANIS ir Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks. Pirmsjāņu piektdienā vairāk runājam par darba ikdienu jaunajā amatā aizvadītajos pirmajos piecos mēnešos, neaizmirstam arī par Jāņa lielo hobiju — medībām.