Krīzes draudi kā stimuls
Pagājušajā nedēļā ar prognozējamu iznākumu – veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) palikšanu amatā – noslēdzās Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pieprasītā ministra demisija, kurai pēc tam pievienojās arī citas mediķu organizācijas.
Pēdējās, jāatgādina, pārmeta ministram ilgstoši pieļautas kļūdas krīzes vadībā un tobrīd plānoto mediķu mobilizācijas cīņai ar Covid-19 izsludināšanu.
Cerēt, ka mediķu prasība tiks izpildīta, jau sākotnēji bija naivi, un diezin vai uz to cerēja arī prasības iesniedzēji, kuru mērķis, visticamāk, bija ielikt ministra aktivitātes vismaz kādos pieņemamos rāmjos. Savukārt naivi tas bija tādēļ, ka vispār jau lēmumus par cīņu pret Covid-19 faktiski anonīmi pieņem valdošā koalīcija kā tāda, kas principā nozīmē, ka atbildīgi ir it kā visi un tajā pašā laikā neviens. Tajā skaitā arī ministrs, kurš principā var plātīt rokas, atsaukties uz mistisku kolektīvo atbildību un pat stāstīt, ka es jau vēlējos, centos u.c., bet koalīcija lēma citādi. Kurš lēma, ko lēma un kā argumentēja, šajā gadījumā vairs nav svarīgi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv