Aizvadītās nedēļas nogalē Aiju dienā Valkas kultūras namā notika jau trešais Kūku konkurss, ko organizē novada dome. Šoreiz organizatori bija paplašinājuši konkursantu robežas, tādēļ sacensībā par izskatīgāko un gardāko «Kūku Aijai» sacentās vairs ne tikai Valkas, bet arī Smiltenes, Madonas un Beverīnas novada kūkdari. Konkursā galveno balvu ieguva VALDA RUTKA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutkiem».
Krājaizdevu sabiedrības, kā zināms, ir pašu biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, radīts, lai veiktu noguldījumu piesaisti un savu biedru kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz 40 krājaizdevu sabiedrības. Viena no tām — Rūjienas krājaizdevu sabiedrība, kura 23. martā plkst. 15.30 aicinās savus biedrus uz pārskata sapulci, tādēļ «Liesma» interviju Rūjienas krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam ULDIM GRUZDIŅAM ir lūgusi īstajā brīdī.
Rūjienas novadā ir vairākas dažādu paaudžu un interešu nevalstiskās organizācijas. «Rūjienas Ievas» dibinātas 1997. gadā, lai aktivizētu sievietes kopīgam darbam pilsētas un novada sociālās, ekonomiskās un dabas vides uzlabošanā, lai izglītotos, aktīvi un saturīgi izmantotu brīvo laiku un arī celtu pašapziņu. Kā sokas? Stāsta «Rūjienas Ievu» vadītāja JEVGENIJA POZŅAKA.
Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā mūsdienu bibliotekāriem?
Droši vien arī jūs «Liesmā» būsiet pamanījuši sludinājumu: «Dārznieki ar Bulduru izglītību IEVA un JĀNIS AKMENTIŅI piedāvā dārzu kopšanas un veidošanas pakalpojumus.» Tā kā augļu un košumaugu dārzi pašlaik mostas jaunam pavasarim, vēlējāmies ar abiem dārzniekiem iepazīties tuvāk. To, ka intervijai esam izvēlējušies īsto brīdi, apliecina arī Akmentiņi, jo, lūk, pirms dienas viņi dārzā esot jau potējuši 'Bumbierābeles' potzarus.
Mēdz teikt, ka katrā kārtīgā latvietī iekšā esot pietiekami daudz laucinieka, savrupā viensētnieka un zinātkārā dabas bērna. Tu mierīgi dzīvo savu urbāno dzīvi un nemaz nezini, kurā brīdī alkas pēc mājas kaut kur tālu laukos ņems virsroku pār visu līdzšinējo. Nu tik ļoti, ka viss pilsētā beidzot būs piegriezies un lēmums par pieradumu un komforta zonas pamešanu liksies pavisam loģisks solis. Kā svaigs gaiss, kā otrā elpa vai jauns es!
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra struktūrvienības Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs reģionālo nodaļu vadītāji, piesaistot nozares speciālistus, meža īpašniekus nodrošina ne tikai ar jaunāko informāciju, konsultācijām un apmācībām mežu apsaimniekošanā, bet arī sniedz tiem vairākus pakalpojumus. Par to, kā tas izdevās pērn un kas šajā jomā iecerēts šogad, stāsta MKPC Ziemeļvidzemes nodaļas vadītājs ANDRIS VĪRS.
Piekritīsiet, ka svaigas vēsmas patīkamas jebkurā radošās izpausmes jomā, arī virtuvē. Varbūt tādēļ nesen bija tik liela interese par Rūjienas Tautskolā notiekošo, jo tur, iepazīstoties ar paveikto interešu izglītībā, ikvienam bija iespēja piedalīties arī kulinārijas meistarklasēs. Piedāvājam nelielu ieskatu tur redzētajā un dzirdētajā.
Rūjienas Tautskolā Atvērto durvju dienā ikvienam interesentam bija iespēja tuvāk iepazīties ne tikai ar Tautskolas šīs sezonas piedāvājumu novada iedzīvotāju interešu izglītībā, bet arī katram pašam aktīvi piedalīties tās dienas plašajā programmā.
Droši var apgalvot, ka 2016. gada 18. februāris ir paliekoši ierakstīts Naukšēnu vēsturē. Klātesot novada vadībai, vidusskolas pedagogiem, vecākiem un jo kuplam skaitam bērnu, aplausiem skanot, tika pārgriezta lente pretī durvīm, aiz kurām atrodas krāsaini koša, silta, mājīga zināšanu un jaunu prasmju pasaule. Ar naukšēniešu lielo notikumu tuvāk iepazīstina Naukšēnu novada vidusskolas direktore AIGA STIERE:
Naukšēnu pagasta «Lejas Dambjos» 8. februārī esot ēsta svētku kūka un pūstas 10 svecītes, jo tieši tik gadu apritējis RASAS OZOLIŅAS Aušanas darbnīcai «Rūja», kas atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, tādēļ tur senās mājvietas jaunie saimnieki Rasa un Arnis Ozoliņi ievēro zaļo dzīvesveidu un apkārtējai videi draudzīgus uzņēmējdarbības principus.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
AS «Lauku Avīze» izdotā «Sējas un Ražas Avīze 2016» šonedēļ vēsta: «Mēness tuvojas kulminācijai — Pilnmēness stāvoklim, un sākas jauns sējas laiks. 18. un 19. februārī atkal ir laiks puķu sēšanai un pārstādīšanai. 20. un 21. februārī sēj kātu un lapu selerijas, ja tas izdarīts jau agrāk, tad piķē un pārstāda. 21. februāra vakarpusē var iesēt arī tomātus, baklažānus, paprikas.»
Pārtikas un veterinārā dienesta informācija vēsta, ka aizvadītajā gadā Latvijā 1048 mežacūkām konstatēja saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), infekcija bija uzliesmojusi 52 valsts novados un 184 pagastos. Šogad ĀCM konstatēts 125 mežacūkām, un pašlaik tas skāris 36 novadus un 65 pagastus. Lai saprastu, cik bīstama ir situācija ar ĀCM, devāmies pie PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja, valsts vecākā veterinārā inspektora MĀRČA ULMAŅA.
Kristīgajā pasaulē vakar, 10. februārī, sākās gavēnis. Ēst mazāk, ievērot diētu vai no daudz kā ierasta savā ēdienkartē atsacīties vispār — tā ir katra paša lieta un arī paša attiecības ar savu sirdsapziņu. Daudzi cilvēki zina, ka gavēnī svarīgi ne tik daudz savu miesu, kā prātu un garu sakārtot, tādēļ arī pašlaik tik daudz runā par garīgām pārdomām un mērenību it visā.
www.laukutikls.lv jaunākā informācija vēsta, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras konsultāciju birojs aicina uz mācībām uzņēmējus, piedāvājot profesionālās pilnveides izglītības programmā apgūt lauksaimniecības pamatzināšanu kursu.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/mežsaimniecības kooperatīvs 2015» ar 648 balsotāju balsīm lielo kooperatīvu grupā ar apgrozījumu no 1,5 miljoniem eiro un vairāk par labāko atzīts Vidzemes un Latgales graudu nozares kooperatīvs «VAKS». Kooperatīvam tā ir jau ceturtā balva šajā konkursā. Kas ir stabilitātes pamatā? To «Liesma» devās noskaidrot pie «VAKS» valdes priekšsēdētāja INDUĻA JANSONA.
3. februāra vakarā pl. 19.30 LTV 1 ar jaunām sērijām atgriežas skatītāju popularitāti iemantojošais kulinārijas šovs «Īstās latvju saimnieces». Šoreiz par labākās Latvijas namamātes titulu un 1000 eiro naudas balvu saimniekošanā, viesmīlībā un iznesībā sacentīsies septiņas izdarīgas sievas no Jelgavas, Talsu, Aglonas un Beverīnas novada, kā arī no Alsungas, Slampes un Malnavas.
Valmiermuižas alus darītava, tās produkcija, «Valmiermuižas klēts» aura, virtuves smaržas un garšas, vietējo mājražotāju un amatnieku preču tirgotava, gadskārtu tirdziņi, viesmīlība un kopējā omulība ir kā magnēts, kas liek Valmiermuižā atgriezties. Iepazīsimies ar «Valmiermuižas klēts» Nama māti — MARITU MASTIŅU, kuras uzdevums ir vairot šā magnēta pievilkšanas spēku.