Jūlijs Cukurs

ZIEDONI DUDELI, bruņojušos ar ķerru un lāpstām, satiekam pie Naukšēnu Doktorāta — viņš sagatavojies šķeldas vešanai uz bērnu rotaļlaukuma celiņiem. Taču no darba brīvajā laikā Ziedonis visbiežāk sastopams mežā, jo tēvs bijis mežsargs Rencēnu pusē, tā ka meža noslēpumi iepazīti jau no agras bērnības. Lai arī Ziedonim ir dzīvoklis Naukšēnu centrā, viņš daudz labprātāk pieskata māju Nurmos — pie vilkiem un lāčiem, kā pats smej, lai varētu nodoties saviem vaļaspriekiem — ogošanai un sēņošanai. «Divdesmit septiņos gados būs kādas divdesmit tonnas melleņu izlaists caur rokām,» rēķina Ziedonis, skumji nopūšoties: «Nav jau vairs mežu, kādreiz ogas pa durvīm nāca iekšā, tagad visu zāģē nost — komercija un bizness pirmajā vietā. Būtu labi, ja varētu kaut kur aizvest cilvēkus paogot, savulaik vienā kvartālā visu vasaru nosēdējām, bet nu nekā — tur, kur bija meži, palikuši vien celmi. Neteikšu, ka būtu izplūkāts, pats arī ar kombainu lasu, nekāda nelaime tā nav, vienkārši mežā pašam jāuzvedas kā cilvēkam — nupat dabūju palamāties, ka vēl zaļas dzērvenes jau lasa.

Naukšēnu pagasta Lejasbrammaņu saimnieks RIMANTS GAIDAMOVIČŠ ir biškopis ar 40 gadu stāžu, tāpēc arī viņa bites nespieto un medu sanes pat tajās vasarās, kad visi sūkstās par neražas gadu. Nupat Rimanta dravas griķu medus saņēmis kārtējo atzinību starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2017. Gaidamoviči rūpējas par septiņās astoņās vietās izvietotām 180 saimēm un uz vaicājumu, kā to visu iespējams paspēt, mundri atbild — lūk, četras rokas un diennaktī 24 stundas, jo saimniekam palīgos nāk kundze Skaidrīte. «Vai es precoties varēju paredzēt, ka būs vēl par viņu nodokļi un arī alga jāmaksā,» joko Rimants, jau nopietnāk piebilstot: «Laukos labi, ja ir ko darīt. Tādi gadi kā pagājušais un šis priecē, kaut arī jau saimes ieziemojam, vēl joprojām medu sviežam, tā ir vairāk nekā pērn. Medus gados mums iet štruntīgāk, tad tas ir visiem un visur, bet neražas gadi mums ir superīgi. Mēdz teikt — ja valstī ir krīze un ekonomika iet uz leju, tad sarodas ļoti daudz bitenieku, jo visi domā, ka tā tāda viegla peļņa jau pirmajā gadā, neparēķinot, cik vajag investēt, lai ar šo lietu nodarbotos nopietni un profesionāli.

Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.

Pagājušās nedēļas trešdienā Jūrmalas kultūras centra izstāžu zālē tika atklāta tēlnieka Egona Perševica personālizstāde Бaидиес!, kas iecerēta kā mākslinieka komentārs sabiedrības noskaņojumam laikā, kad Baltijas valstu pierobežā Krievijas un Baltkrievijas armijas piedalīsies liela mēroga militārajās mācībās Zapad 2017.

1. septembra pusdienlaikā Valmieras muzeja pagalmā un pagrabstāva izstāžu zālē uz Citādas skolas nodarbībām bērnus un jauniešus aicināja muzeja darbinieki. Ieskaites bija jākārto sešos mācību priekšmetos — mātes valodā, loģikā, mūzikā, roku darbos, mākslā un sportā. Kad bija sakrāti visi nepieciešamie zīmogi, Citādas skolas absolvents ieguva tiesības patukšot lielo saldumu grozu.

Septembrī visā Latvijā norisināsies Nacionālā Kino centra rīkotais 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kura ietvaros kino Gaisma/3D Cinema Valmierā būs iespēja noskatīties trīs starptautiskos festivālos atzinību guvušas filmas. Foruma programmai dots nosaukums Pārliecības garša, jo tajā apkopotas filmas, kas pievēršas drosmes un pašizpausmes tēmām, stāstot par spēcīgām personībām un brīvības meklējumiem.

Sensenos laikos, kad vasaras bija siltākas un ziemas sniegotākas, IEVA ALHASOVA  pēc 1. kursa  Vidzemes Augstskolā bija laikraksta Liesma praktikante. Nu viņa no aizrautīgas studentes izaugusi par  respektablu biznesa lēdiju, kura, lai cik tas neparasti kādam neliktos, ceļu no galvaspilsētas uz dzimto Valmieru joprojām mēro ar sabiedrisko nevis dienesta vai privāto transportu. Tāpēc Ievas soma nav no vieglajām – tajā vienmēr līdzi tiek vadāts dators, lai ceļā varētu pāris stundas mierīgi pastrādāt.

Naukšēnu novada vidusskolas skolēnu delegācija nule kā atgriezusies no Portugāles, kur piedalījās Erasmus+ starptautiskā projektā kopā ar citu valstu jauniešiem. Uz sarunu Naukšēnu novada domē bija ieradušies trīs no viņiem — Kārlis Pūce, Lauris Kazakēvičs un Alvīne Janševska.

Vidzemes TV šefs Ingemārs Vekteris par viņu saka tā:

«GUNTA MATISONE ar savu pieredzi Vidzemes TV šobrīd ir fantastisks cilvēks, kas var veidot vīziju, kādām tad būtu jābūt reģionālo TV ziņām kopumā un kas ir tas, ko reģionālās TV šajā jomā var izdarīt.» Uzticīgākie Vidzemes TV un Re:TV skatītāji gan jau būs ievērojuši arī Guntas veidotos sižetus Ceturtdaļgadsimts Vidzemē, caur kuriem atgriežamies diezgan pasenā vēsturē, tāpēc īsi pirms jubilejas nelaidām garām iespēju, lai parunātos ar pieredzējušāko Vidzemes TV žurnālisti, kura strādā kopš Valmieras TV pirmā raidījuma. Viņa gan kategoriski atteicās iet kadrā jeb šajā gadījumā fotografēties, taču materiālam pievienosim bildes, kurās fiksēta Vidzemes TV reportieru un žurnālistu ikdiena.

Šīs nedēļas nogalē ceturtdaļgadsimta jubileju atzīmēs Vidzemes televīzija, tāpēc nedēļu pirms svinībām ciemojāmies pie uzņēmuma vadītāja INGEMĀRA VEKTERA.

Tā viņš stādās priekšā sasveicinoties, tā arī zvanot kādam pa telefonu. Īsi, kodolīgi un izsmeļoši — gluži kā paša prātulas, atziņas un domu graudi, kuri atrodami krājumos 13+2 miecētas rīkstes, Pirts, Sportloto, Joki par smiekla naudu, Šitā, brāļi, dzīvodami..., Dullības, Tukša galva nesāp, Palma, Rokrakstu sabojā rakstot un nupat iznākušajā Dzīve ir spēle.

Mans hobijs ir pirts un viss, kas saistīts ar dabu, atzīstas ARLITA KOVRIŽNIHA, izrādot telpas divstāvu guļbūvē, kura atrodama Naukšēnu novada Ķoņu pagasta Pērlēs — vietā, kur kādreiz bijusi meteoroloģiskā stacija. Kopš jūnija pirtī norit remontdarbi, jo dabiskie materiāli pa 10 gadiem mēdz nolietoties un vietumis nepieciešama atjaunošana. Tā kā jaunākajai no Arlitas meitiņām ir tikai 4 mēneši, šobrīd viņa maksas pasūtījumus nepieņem, taču tie, kuri ļoti grib, un arī ģimenes locekļi atrod veidu, kā ar viņu sarunāt, un ierodas uz pirts rituālu gan ziemā, gan vasarā, kad viss zied. — Runājot ar klientu, es jau jūtu, kas viņam nepieciešams, — stāsta pirtniece, — vai viņš grib atbrīvoties no stresa vai pārdomāt dzīvi. Tad es piemeklēju attiecīgu slotiņu — parasti iziet 12 — 13 slotas vienā reizē vai vismaz sešas.

«Bibliotēkā vasaras mēnešos darbs rit pieklusinātā gaisotnē, jo laukos darbs dzen darbu. Protams, atliek laika palasīt kādu žurnālu vai grāmatu lietainajās dienās, kuras šogad vairumā, vai palasīt pirms naktsmiera. Arī es pati vasaru, parasti jūliju, izmantoju atvaļinājumam,» stāstījumu par augustā gaidāmajiem pasākumiem uzsāk Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Šomēnes bibliotēkā plānoti divi pasākumi — jau ceturto gadu esam pieteikušies Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija, tāpēc 10. augustā notiks lasāmstunda, kurā lasītgribētāji tiks iepazīstināti ar jaunās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcijas grāmatām, kā arī izspēlēsim dažādas literārās spēles. Pirmie dalībnieki projektam jau pieteikušies un būs jau izlasījuši pirmās grāmatas. Intensīvāka lasīšana sākas ar septembri, kad dodos uz skolu un uzaicinu skolēnus piedalīties, bet skolotājus — atbalstīt lasītveicināšanas projektu. Ceru, ka arī šajā gadā dalībnieku skaits nebūs mazāks par 50. Grūtāk šajā projektā ir iesaistīt 6., 7. un 8. klašu skolēnus, jo viņiem citas nodarbes šķiet saistošākas nekā lasīšana.

Piektdienas pēcpusdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā tās desmit gadu jubilejā ciemojās Eiropas Parlamenta Bibliotēku atbalsta grupas dalībnieks ARTIS PABRIKS, lai tiktos ar jauniešiem no organizācijas Sudraba ZIRG's, pastāstītu bibliotēkas draugiem un darbiniekiem par latviešu grāmatām, kuras ieteicis lasīšanai Eiropas Parlamentā, un pēc tam kopā ar integrētās bibliotēkas delegāciju soļotu pilsētas svētku gājienā. Pirms pasākuma viņš kopā VIB direktori DAIGU ROKPELNI labprāt pastāstīja par EP Bibliotēku atbalsta grupas darbību.