Jūlijs Cukurs

Lāčplēša dienā Valmieras muzeja otrajā stāvā tika pulcināti 1991. gada brīvības cīņu dalībnieki, lai pasniegtu viņiem Pateicības rakstus par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvārī – augustā.

Piektdien rīta pusē Liesmas redakcijā ciemojās Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, lai pasniegtu piemiņas balvas konkursa uzvarētājiem un izlozētu divus veiksminiekus, kuri pavasarī dosies uz Briseli, lai klātienē iepazītos ar Eiropas Parlamenta darbību.

Ceturtdien Valmieras integrētajā bibliotēkā uz konkursu Teci, teci, valodiņa, kas Latvijā notiek divdesmit pirmo, bet Valmierā otro reizi, bija ieradies 21 jaunais stāstnieks no Valmieras 5. vidusskolas (V5.V), Valmieras Pārgaujas sākumskolas (VPS), Ēveles pamatskolas (ĒP), Rubenes pamatskolas (RP), Naukšēnu novada vidusskolas (NNV), Burtnieku Ausekļa pamatskolas (BAP), Trikātas pamatskolas (TP) un Rūjienas vidusskolas (RV).

Pagājušajā piektdienā, ieradušies Naukšēnu novadā, vispirms dodamies uz Eriņiem, kur izsludināta Ebreju kapu sakopšanas talka. Diemžēl vairākums uzrunāto par tādiem kapiem maz ko bija dzirdējuši, līdz kamēr kāds jauns uzņēmējs mums parādīja pareizo virzienu, kurp doties. Pa ceļam vēl satiekam rūjienieti Ati, kas uz talku ieradies no pilsētas otra gala.

Tā gaidāmo patriotisko nedēļu īsos vārdos raksturo Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA, jo:

«Rudenī, kad laukos lielie darbi apdarīti, kokiem krīt lapas, rītos lauki ir miglas pilni, bet tumšajos vakaros aiz loga gaudo vējš un pret logu atsitas lietus lāses, ir laiks, kad pieminam aizgājējus. Latviešiem laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir īpašs, to sauc par Veļu laiku vai dvēseļu laiku.

Otrdienas pievakarē vairāki desmiti valmieriešu bija ieradušies Valmieras integrētajā bibliotēkā, lai klātienē tiktos ar satīriķi ANDRI BRIEDI viņa jubilejas autorvakarā Dzīve ir spēle — tāds virsraksts arī šopavasar iznākušajai grāmatai, kuru Rīgas Latviešu biedrības Omulības klubiņa vadonis Ēriks Hānbergs ieteicis baudīt mazās devās — kā drapes.

«Jūs esat ieradušies tieši laikā, jo šonedēļ mēs svinam Mūzikas skolas dzimšanas dienu,» trešdienas pēcpusdienā, atklājot labdarības pasākumu, kurā Valmieras novada fonds, kā arī Borisa un Ināras Teterevu fonds dāvināja bērniem jaunas vijoles, klātesošos uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, kā nemainīgās vērtības uzsverot skolas 97 gadu vēsturi, Valmierā dzimušo komponistu Jāzepu Vītolu, Valmieras Mūzikas skolas absolventus — tagad slavenus komponistus un izpildītājmāksliniekus, pedagogu kolektīvu ar tam piemītošo radošumu un audzēkņus, no kuriem veidosies nākotnes pedagogi.

Naukšēnu novada vidusskolā Skolotāju dienā jau tradicionāli vecāko klašu skolēni — šogad divpadsmitajiem palīgos nāca arī vienpadsmitie — vada stundas saviem jaunākajiem skolas biedriem, iejūtoties dažādu priekšmetu skolotāju lomās. Ar pašu tās dienas direktoru Kārli Pūci gan šoreiz parunāties neizdevās, jo viņš, kā jau īstam vadītājam pieklājas, bija devies ārzemju komandējumā uz Somiju, taču arī bez viņa klātbūtnes izdevās iegūt gana izteiksmīgu ainu par jaunizcepto skolmeistaru piedzīvoto stundās un starpbrīžos.

Piektdienas rītā, kad ciemojāmies Naukšēnu novadā, Naukšēnu bibliotēkā tikko kā bija beidzies pasākums, par kuru pastāstīja bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA:

Ķoņu dzirnavu saimniece Mirdza Čākure piektdien bija visai nevaļīga — jāplāno, kā saklāt galdus 180 personām, sadarbības partnera Kunturi darbiniekiem, tāpēc par pēdējiem jaunumiem dzirnavās šoreiz stāstīja VITA MELBĀRDE:

Lai arī līdz 6. klasei dzīvojis Strenčos un kopš studiju gadiem kļuvis par rīdzinieku, Valmieras Valsts ģimnāzijas 2000. gada absolvents VILNIS BEKMANIS ir dzimis valmierietis un ar to nebeidz lepoties. Pirms futbola spēles ar Grobiņas komandu Daliņa stadionā jaudīgi skanēja Viļņa kopā ar domubiedriem iedziedātā Dziesma par Valmieru, savukārt pēc mūsējo 5:1 uzvaras viņš pilsētas himnu draugu pulciņā nekavējās izpildīt dzīvajā, tiesa, ar dažām teksta interpretācijām, pamatdomu stāv pāri visam Valmiera atstājot nemainīgu.

Diriģente INGA ZIRNE jau labu laiciņu vada trīs dziesmotus kolektīvus — kamerkori Kaķi, sieviešu kori Jumara un senioru vīru kori Baltie bērzi, tāpēc, sākot kārtējo sezonu, viņai par katru no tiem ir kas labs un interesants, ko pastāstīt:

Diriģentam IMANTAM TOČAM šī vasara pagājusi nepārtrauktā skrējienā, kā pats smejas — citi sāk jauno sezonu, bet viņam vēl iepriekšējā nav beigusies. Taču šajā dažādu pasākumu karuselī Imantam un viņa dziedātājiem bijis daudz priecīgu brīžu, kurus vērts atcerēties ar patiesu gandarījumu: — Sākotnēji bija sanācis neliels misēklis — parādījās informācija ar visu bildi, ka Eiropas koru olimpiādē zelta medaļu ieguvis Kocēnu koris Imera, taču to paveica Imeras ansamblis. Koris 2014. gadā piedalījās pasaules olimpiādē, šajā reizē to, ka Eiropas olimpiāde atkal notika Rīgā, izmantoja ansamblis, kam tas bija baigais izaicinājums. Startējām kamerkoru kategorijā astoņi cilvēki, izpildot četras dziesmas latviešu, krievu un angļu valodā, taču šajā grupā kolektīva dalībnieku skaits varēja būt pat 35, un ar tādiem visai augsta līmeņa koriem vajadzēja konkurēt. Dziedājām Latvijas Universitātes aulā, publika uzstāšanos uzņēma ar aplausiem, vērtēja starptautiska žūrija, kurā Latviju pārstāvēja Māris Sirmais, kas vien jau ir kvalitātes rādītājs. Mums visvairāk punktu bija devis Krievijas, vismazāk — Āzijas pārstāvis, bet zelta Diplomam ar to tik un tā pietika.

Pagājušās otrdienas vakarā uz sezonas pirmo mēģinājumu bija pulcējies ragu orķestris Signāls. Uzrunājot sanākušos, diriģents MĀRTIŅŠ BIRNIS pauda prieku par mēģinājuma kuplo apmeklējumu un izteica cerību, ka dalībnieku skaits arī turpmāk nesaruks, bet būs vēl papildinājums visās instrumentu grupās, jo nākamais — 2018. — ir Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku gads.