Tāds sirsnīgs pasākums
Ziemas mēneši grāmatu krātuvēs parasti mēdz būt tie darbīgākie, un to apstiprina arī Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA:
Ziemas mēneši grāmatu krātuvēs parasti mēdz būt tie darbīgākie, un to apstiprina arī Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA:
Ar Valmieras Mūzikas skolas klavieru skolotājas Aivas Tauriņas-Šariņas izjusto muzikālo sveicienu Valmieras Kultūras centra koncertzālē pagājušajā trešdienā tika ieskandināts XXIII starptautiskais jauno pianistu konkurss.
Pērnā gada novembrī apgāds Neputns laida klajā valmierieša Vidzemes Augstskolas asociētā profesora Dr.art. JĀŅA KALNAČA grāmatu Rīgas dzīvokļu «likumīgā» izlaupīšana. 1944. - 1949., kurā pētīts, kas notika ar tūkstošiem 1944. gada vasaras beigās un rudenī bēgļu gaitās devušos rīdzinieku mājās un dzīvokļos atstāto iedzīvi un mākslas darbiem, ko padomju vara atzina par bezsaimnieka mantu, kā arī mēģināts izsekot mākslas darbu un kolekciju likteņiem. Līdz šim nevienam nebija ienācis prātā interesēties par šo laika periodu, tāpēc arī Jānim tagad nav vienkārši atkauties no žurnālistiem. Vairākas intervijas jau publicētas, arī stundu pirms mūsu sarunātā randiņa viņam bija saruna ar kolēģi no Latvijas Avīzes, tad nu apjomīgā pētījuma autors mani sagaidīja ar cerību, ka šajā ziņkārīgo tirdītāju rindā beidzot būšu pēdējais.
Par Latvijas simtgades svinībām domāt sāka jau Laimdotas Straujumas valdībā — Kultūras ministrijas prezentācijā tolaik īpaši tika uzsvērta reģionu un katra valsts iedzīvotāja iespēja ar kādu savu iedvesmojošu iniciatīvu sumināt valsti jubilejā. Ja paraugāmies kaimiņu virzienā, tad Smiltenes Jāņukalnā lielais sarkanbaltsarkanais jau lepni plīvo, tāds pacelts arī Valkā Lugažu laukumā un kaut kad plīvošot pat Valmierā. Valcēnieši sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri izveidojuši arī vēsturisku uzvedumu Valka. Latvija. Brīvība., uzsverot Valkas nozīmi neatkarīgas valsts izveidošanā. Valmierieši, kā zināms, var pamatoti lepoties paši ar savu profesionālo teātri, tāpēc pavisam loģiski, ka Latvijas simtgades programmas ietvaros tapusi dokumentālā izrāde Lūcis.
— Divdesmit gadu jubileja mums bija 15. janvārī, bet šodien rīkojam pasākumu, kurā aicināti visi darbinieki, un tikpat kā visi arī būs, — stāstījumu par nozīmīgo notikumu pagājušajā piektdienā sāka sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni direktors DIDZIS ČĀKURS. — Šoreiz neaicinām populārus māksliniekus, bet kolēģu lokā paši uzspēlēsim teātri, nodziedāsim kādu dziesmu, parunāsim un pateiksim pateicības vārdus saviem darbiniekiem. Iepriekšējo reizi svinējām desmitgadi, tas laiks paskrējis gluži nemanot.
Naukšēnu novada sporta dzīves organizatoram GUNDARAM PUTNIŅAM jaunu ideju netrūkst, un citādi nemaz nevar būt, jo sports ir Gundara sirdslieta. Arī šobrīd viņa pārraudzībā notiek vairāki pasākumi.
Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.
Ar Daces Mednes lekciju Mūzika kā kopā būšana otrdienas vakarā Valmieras 5. vidusskolā sākās XXVII starptautiskais Ziemas mūzikas festivāls Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē. Trešdien turpat tas turpinājās ar muzikālo viktorīnu, par kuru īsi pirms konkursa sākuma tuvāk pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktora vietniece Liene Circene:
Žurnālistiem nereti tiek pārmesta pārāk izteikta tiekšanās pēc skandāliem un sensācijām, sekojot principam laba ziņa ir slikta ziņa, tāpēc šoreiz, lai netraumētu lasītāju nervu sistēmu, nerakstīšu par čekas maisiem, oligarhu lietas izmeklēšanu, deputāta Kaimiņa ķildu ar deputātu Kalnozolu, bet pievērsīšos tikai labajām ziņām.
27. decembrī Naukšēnos noslēdzās mācību centra Buts jaunā programma No idejas līdz uzņēmumam, kuras izlaidumā profesionālās pilnveides apliecības saņēma 13 jaunie uzņēmēji. Par šo notikumu nākamajā dienā sīkāk pastāstīja kursa vadītāja GUNTA BOLE:
Naukšēnu sociālajā namā šobrīd mīt 10 iedzīvotāji, tostarp mājas vecākā ZOFIJA MAKSIMOVA, kas uzpasē, lai visapkārt valdītu kārtība:
Zemnieku saimniecībā Tiltgaļi esam ieradušies diezgan saspringtā brīdī — saimnieki SANDRA un MĀRIS BOŠI steidz sakārtot un iesniegt pēdējos dokumentus, kas nepieciešami, lai turpinātu iesākto projektu, kura pirmie augļi — jaunuzceltā liellopu kūts un kūtsmēslu krātuve.
Stāvot pie gadu mijas sliekšņa, parasti mēdzam atskatīties un izvērtēt pagājušo un ar labām domām sagaidīt atnākušo. Ko visbiežāk novēlam saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem? Nu, protams, to, ko par naudu nedabūt nevienā Ziemassvētku izpārdošanā — veselību! Es vēl katram gadījumam piebilstu — lai jums zinoši un atsaucīgi ģimenes ārsti, bet atcerēsimies, ka arī viņiem nākamgad būs vajadzīga laba veselība, lai pareizi iekļautos veselības aprūpes reformas rāmjos.
Vakar apritēja 25 gadi, kopš tika nolemts dibināt politiski represēto vīru kori Baltie bērzi. Kā pastāstīja kora kādreizējais dalībnieks Argods Miglāvs, tas noticis 1992. gada 20. decembrī Ziemassvētku sarīkojumā pie Daugavas Vanagu vadītāja Edgara Lustes, kur pulcējušies arī represētie ar organizācijas vadītāju Dainu Krēpausi priekšgalā.
Brīžos, kad pasaules vai vietējā sabiedrība atrodas svarīgu izvēļu priekšā, parasti mierinām sevi ar teicienu: cerams, ka uzvarēs veselais saprāts, ar šo jēdzienu domājot variantu, kas visu atstātu ierastajās sliedēs, īpaši nemainot notiekošā būtību. Tāpēc jo sāpīgākas sanāk vilšanās, kad galaiznākums nepavisam neatbilst ekspertu prognozēm un kur nu vēl veselā saprāta postulātiem.
Piektdienas, 8. decembra, vakarā Valmieras Mūzikas skolas klavieru nodaļa aicināja uz koncertu Variācijas par latviešu klaviermūziku Valmieras 5. vidusskolas zālē, lai godinātu šī gada janvārī mūžībā aizgājušās pianistes Jautrītes Putniņas piemiņu.
Kopš iepriekšējās ciemošanās pie Naukšēnu tekstilmākslinieces AGNESES VAĻINIECES jau apritējis vairāk nekā gads, tāpēc, kā solījušies, dodamies uz Ābelītēm, lai ieraudzītu, ko šajā laikā no pērn iecerētā izdevies paveikt Agnesei un Martinam, kas pirms diviem gadiem no Vācijas pārcēlies uz Latviju, un kā klājas pieciem kaķiem, kuri nevāra putru vakarā, bet staigā, kur pašiem patīk.
«Strādāt ar Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) jauniešiem, kuri darbojas Rūjienas Senioru mājā, ir ārkārtīgi interesanti un vērtīgi, tomēr mēdzam arī saskarties ar dažādām problēmām un meklēt tām neierastus risinājumus, kas reizēm šķiet izaicinoši. Tāpēc, daudz nedomājot, saskaņoju atvaļinājumu un atsaucos uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras aicinājumu piedalīties mentoru apmācībās Lietuvā,» stāstījumu par Erasmus+ projekta ietvaros īstenotām apmācībām sāk to dalībniece, Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras dzīves vadītāja EGITA PODNIECE. «Apmācību kurss Learning in EVS norisinājās netālu no Traķiem. Tajās piedalījās mentori, jaunatnes darbinieki un citi EBD iesaistītie no visām trim Baltijas valstīm, un tas deva iespēju ieraudzīt atšķirības tepat starp kaimiņu pieredzēm un smelties lieliskus padomus citam no cita.
Piektdienas rītā Naukšēnu Cilvēkmuzejā skanēja dzīvespriecīgas bērnu balsis — uz Ziemassvētku rūķu darbnīcu audzinātāju Dailas Šadurskas un Anitas Pogas vadībā bija ieradusies Rūjienas speciālā bērnudārza Vārpiņa audzēkņu grupiņa Kamenītes, lai pašu rokām sagatavotu mīļas Ziemassvētku dāvanas mājiniekiem. Ko bērniem māca Ziemassvētku rūķi, vaicāju galvenajai rūķu mammai DIĀNAI GLUŠONOKAI.
Sestdien Straupes kultūras namu Plācī pieskandināja ragu mūzika, ko atskaņoja 6 Vidzemes orķestru 150 mūziķi no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Pociema, Dikļiem un Smiltenes. Šī tradīcija pēc p/o Cēsis diriģenta un Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģenta Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesora Jāņa Puriņa ierosmes aizsākās pirms 5 gadiem Limbažu novada Pociemā, pērn šīs orķestru saspēle izpalika, lai ar svaigām emocijām atdzimtu Pārgaujas novadā, kur pēc kluba vadītājas teiktā, līdzekļi kultūrai netiek taupīti, tā ka ļoti iespējams pēc gada orķestri atkal satiksies Plācī.