Zemnieku saimniecībā Tiltgaļi esam ieradušies diezgan saspringtā brīdī — saimnieki SANDRA un MĀRIS BOŠI steidz sakārtot un iesniegt pēdējos dokumentus, kas nepieciešami, lai turpinātu iesākto projektu, kura pirmie augļi — jaunuzceltā liellopu kūts un kūtsmēslu krātuve.
Stāvot pie gadu mijas sliekšņa, parasti mēdzam atskatīties un izvērtēt pagājušo un ar labām domām sagaidīt atnākušo. Ko visbiežāk novēlam saviem tuviniekiem, draugiem un kolēģiem? Nu, protams, to, ko par naudu nedabūt nevienā Ziemassvētku izpārdošanā — veselību! Es vēl katram gadījumam piebilstu — lai jums zinoši un atsaucīgi ģimenes ārsti, bet atcerēsimies, ka arī viņiem nākamgad būs vajadzīga laba veselība, lai pareizi iekļautos veselības aprūpes reformas rāmjos.
Vakar apritēja 25 gadi, kopš tika nolemts dibināt politiski represēto vīru kori Baltie bērzi. Kā pastāstīja kora kādreizējais dalībnieks Argods Miglāvs, tas noticis 1992. gada 20. decembrī Ziemassvētku sarīkojumā pie Daugavas Vanagu vadītāja Edgara Lustes, kur pulcējušies arī represētie ar organizācijas vadītāju Dainu Krēpausi priekšgalā.
Brīžos, kad pasaules vai vietējā sabiedrība atrodas svarīgu izvēļu priekšā, parasti mierinām sevi ar teicienu: cerams, ka uzvarēs veselais saprāts, ar šo jēdzienu domājot variantu, kas visu atstātu ierastajās sliedēs, īpaši nemainot notiekošā būtību. Tāpēc jo sāpīgākas sanāk vilšanās, kad galaiznākums nepavisam neatbilst ekspertu prognozēm un kur nu vēl veselā saprāta postulātiem.
Piektdienas, 8. decembra, vakarā Valmieras Mūzikas skolas klavieru nodaļa aicināja uz koncertu Variācijas par latviešu klaviermūziku Valmieras 5. vidusskolas zālē, lai godinātu šī gada janvārī mūžībā aizgājušās pianistes Jautrītes Putniņas piemiņu.
Kopš iepriekšējās ciemošanās pie Naukšēnu tekstilmākslinieces AGNESES VAĻINIECES jau apritējis vairāk nekā gads, tāpēc, kā solījušies, dodamies uz Ābelītēm, lai ieraudzītu, ko šajā laikā no pērn iecerētā izdevies paveikt Agnesei un Martinam, kas pirms diviem gadiem no Vācijas pārcēlies uz Latviju, un kā klājas pieciem kaķiem, kuri nevāra putru vakarā, bet staigā, kur pašiem patīk.
«Strādāt ar Eiropas brīvprātīgā darba (EBD) jauniešiem, kuri darbojas Rūjienas Senioru mājā, ir ārkārtīgi interesanti un vērtīgi, tomēr mēdzam arī saskarties ar dažādām problēmām un meklēt tām neierastus risinājumus, kas reizēm šķiet izaicinoši. Tāpēc, daudz nedomājot, saskaņoju atvaļinājumu un atsaucos uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras aicinājumu piedalīties mentoru apmācībās Lietuvā,» stāstījumu par Erasmus+ projekta ietvaros īstenotām apmācībām sāk to dalībniece, Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras dzīves vadītāja EGITA PODNIECE. «Apmācību kurss Learning in EVS norisinājās netālu no Traķiem. Tajās piedalījās mentori, jaunatnes darbinieki un citi EBD iesaistītie no visām trim Baltijas valstīm, un tas deva iespēju ieraudzīt atšķirības tepat starp kaimiņu pieredzēm un smelties lieliskus padomus citam no cita.
Piektdienas rītā Naukšēnu Cilvēkmuzejā skanēja dzīvespriecīgas bērnu balsis — uz Ziemassvētku rūķu darbnīcu audzinātāju Dailas Šadurskas un Anitas Pogas vadībā bija ieradusies Rūjienas speciālā bērnudārza Vārpiņa audzēkņu grupiņa Kamenītes, lai pašu rokām sagatavotu mīļas Ziemassvētku dāvanas mājiniekiem. Ko bērniem māca Ziemassvētku rūķi, vaicāju galvenajai rūķu mammai DIĀNAI GLUŠONOKAI.
Sestdien Straupes kultūras namu Plācī pieskandināja ragu mūzika, ko atskaņoja 6 Vidzemes orķestru 150 mūziķi no Cēsīm, Limbažiem, Valmieras, Pociema, Dikļiem un Smiltenes. Šī tradīcija pēc p/o Cēsis diriģenta un Dziesmu svētku pūtēju orķestru virsdiriģenta Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas profesora Jāņa Puriņa ierosmes aizsākās pirms 5 gadiem Limbažu novada Pociemā, pērn šīs orķestru saspēle izpalika, lai ar svaigām emocijām atdzimtu Pārgaujas novadā, kur pēc kluba vadītājas teiktā, līdzekļi kultūrai netiek taupīti, tā ka ļoti iespējams pēc gada orķestri atkal satiksies Plācī.
«Vispirms gribu pateikties Valmieras Mūzikas skolai par atbalstu, gādājot transportu un pārskaitot dalības maksu, lai mēs varētu piedalīties,» stāstījumu par kārtējo triumfu bērnu un jauniešu vokālistu konkursā Putnu bērni sāk Valmieras MS vokālā pedagoģe Laima Krumholce. «Visiem bērniem ir izcili vecāki, kuri tiešām rūpējas, morāli atbalsta, pamudina un pārbauda, lai viņu lolojums būtu laikā un vietā, sevišķi jāuzteic Silvara omīte.
Vairākas sacensības rudens sezonā aizvadījuši Valmieras peldētāji, izcīnot medaļas un uzrādot vairākus Valmieras un sacensību rekordus. Tā 13. oktobrī Jūrmalā Latvijas jaunatnes čempionātā (2005. g. dz. un jaunākām meitenēm un 2004. g. dz. un jaunākiem zēniem) 100 m peldējumā uz muguras ar jaunu sacensību un Valmieras rekordu zēniem līdz 14 g. v. finišēja Kristaps Miķelsons – 1:04,33, savukārt 4x50 m kombinētajā stafetē bronzas godalgas Kristapam Miķelsonam, Redam Rullim, Raineram Zviedrim un Ralfam Grīnliņam – 2:19,32.
Valsts svētku dienās gadījās satikt kādreizējo valmierieti, kas tagad mīt Smiltenē, kur iztikšanu pelna, lielveikalā griežot gaļu. Kad bijām apsprieduši, kāpēc pazūd miljoni, bet cietumā par to neviens nesēž, kolorītais vīrs, kas krietnus gadu strēķus pastrādājis arī ārzemēs un kam pēc vārda kabatā nekad nav bijis jāmeklē, situāciju valstī skaidroja īsi un kodolīgi — tāpēc, ka Latvijā jau kopš neatkarības atjaunošanas augstākās aprindas strikti ievērojušas principu maksā mazāk, dzīvo labāk.
Kamēr TV3 šovs X-faktors paspējis noslēgties ar rūjienieša Artura Gruzdiņa uzvaru, tā saucamo oligarhu sarunu sāga, Saeimas izmeklēšanas komisijas uzturēta sabiedrības uzmanības degpunktā, arvien uzņem apgriezienus. Pēc eksprezidenta Valda Zatlera liecībām nu mēs zinām, ka viņš viesnīcas Rīdzene sarunas uzskata par autentiskām, jo to dalībnieku leksika atbilstot privāto ikdienas sarunu žargonam, tāpat Zatlers nav zvanījis un neko lūdzis Aināram Šleseram, jo uzskata to zem sava goda, un ka ekspolitiķis par to nekaunīgi melojis, bet par nepatiesas informācijas sniegšanu komisijai draud kriminālatbildība.
Vakar Kaugurmuižā Zemessardzes 22. kājnieku bataljona teritorijā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes nodaļas komandējošā sastāva apmācības nometni apmeklēja Turcijas vēstnieks Hayri Hayret Yalav kopā ar atašeju pulkvedi Volkan Ersun Acar, Nīderlandes vēstnieks Pieter J. Langenberg, Igaunijas vēstnieks Tōnis Nirk, Lietuvas vēstnieks Artūras Žurauskas, Slovākijas vēstnieks Peters Hatjars, Spānijas vēstnieks Pedro Miguel Jiménez Nácher, Zviedrijas atašejs Class - Göran Jonsson kopā ar Zviedrijas vēstniecības praktikantu Eriku Beklundu, Grieķijas vēstnieks Aleksandros Rallis, Polijas militārais atašejs Roman Opalach, ASV militārais atašejs Carl Winoviecki un Aizsardzības ministrijas pārstāve Agnese Ramiņa-Oliveira, lai noskatītos un saprastu, kā Latvijā dzīvo un trenējas Zemessardze.
Ir trešdienas vakars, un uz kārtējo mēģinājumu Viesturskolā pulcējas bigbends Valmieras puikas, kura pirmā publiskā uzstāšanās Gunāra Geduševa vadībā notika pirms gadsimta ceturkšņa Valmieras 5. vidusskolas zālē Senās (tagad — Ziemas) mūzikas festivāla koncertā. No toreizējā sastāva orķestrī joprojām muzicē trīs nopietni vīri — pats Gunārs, trombonists Māris Žugs un saksofonists Jānis Jansons. Kas no šiem gadiem visspilgtāk palicis atmiņā? — ar šādu jautājumu vērsos pie kolektīva jauneklīgajiem veterāniem.
Biedrības Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) biedri oktobra nogalē devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Naukšēnu puses saimniecībām.
Biedrības Ķoņu kalna dzīves skola prioritāte ir pieaugušo neformālās izglītības pilnveide un attīstība.
Naukšēnu bibliotēkā šomēnes notikušie pasākumi sagādājuši prieku un patīkamus brīžus gan lieliem, gan maziem lasītājiem, par ko jāpateicas sarīkojumu galvenajiem varoņiem un izdomas bagātajai bibliotekārei SARMĪTEI PRAUDIŅAI:
«Ceļu meistars ir viena no manām darbības sfērām, kas man sagādā visvairāk gandarījuma un arī visvairāk galvassāpju, jo šogad klimatiskie apstākļi lauku ceļus nesaudzēja,» atzīst Naukšēnu novada Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
"Sākums bija grūts, bet pie visa jau pierod," atzīst valmierieša Viļņa Pavloviča kundze Gunta. "Tā ir dzīve zelta krātiņā – māja, darbs, veikals, māja –, kā tagad ir visiem aizbraucējiem," to, kā sievai klājies, viņam līdzi pa visu Eiropu ceļojot, savukārt skaidro Vilnis. Bet dēla Pauļa izvēli stāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā atbalsta abi vecāki.