Tie ir unikāli — tikai vienā eksemplārā un nekad neatkārtojas — tā īsumā varētu raksturot gadskārtējos Valmieras Kultūras centra amatierkolektīvu svētkus, kas šogad saucās Lustīga dzīvošan' un kas nu jau tradicionāli notiek februāra otrajā sestdienā, sagādājot klausītājiem un skatītājiem neaizmirstamus, humorpilnus prieka brīžus — smaidi no viņu sejām nenozuda arī pēc tam, kad garderobē jau bija saņemtas virsdrēbes.
Šīgada Ziemas mūzikas festivālam jaudīgu punktu pielika enerģiskā rokenrola brigāde Keksi, kurā solo ģitāru spēlē valmierietis Viktors Eunapu. Izmantojot brīdi, kamēr uzstājās bigbends Valmieras puikas un Viktors gatavojās priekšnesumam, uz nelielu sarunu aicināju grupas Keksi līderi, ekstravaganto kontrabasistu ALEKSANDRU SIRCOVU, kas mūziķu aprindās pazīstams kā Muravejs. Viņš savu 59 gadu jubileju janvāra sākumā šogad atzīmējis ļoti atturīgi, taupot galveno bliezienu 30. maijam, kad Keksiem būs 20 gadi. Jau apzvanīti visi 38 muzikanti, kas pa šiem 20 gadiem spēlējuši Keksos, bet nupat no Austrālijas pārradies grupas menedžeris, lai šai lietai piešķirtu vajadzīgos apgriezienus.
Janvāra pēdējās nedēļas nogalē XXII Latvijas mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā trombonu grupā ar otro absolūti labāko punktu summu — 81 — par 3. vietas ieguvēju kļuva naukšēnietis EDUARDS LŪSIS, kas instrumenta spēles noslēpumus apgūst Rūjienas mūzikas skolā pieredzējušā pedagoga Gvido Brenčeva vadībā.
Naukšēnu novada vidusskolā 3. februārī notika sadraudzēšanās pasākums Vecāki var! Tā kā vecāku padomē ievēlēto Jāni Janševski bija pieveicis gripas vīruss, par šo notikumu bija ar mieru pastāstīt viņa kundze Ilze:
«Februāris Naukšēnu pagasta bibliotēkā tradicionāli iesākas ar skatuves runas konkursu, kas notiek jau ceturto gadu,» atceroties 1. februāra pasākumu, stāsta Naukšēnu pagasta bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Pirmajā gadā konkursā piedalījās 13, šogad bija pieteikušies 27 skolēni, bet piedalījās 25, jo divi bija apslimuši. Skatuves runas konkurss tiek organizēts, lai pieradinātu bērnus uzstāties, lai pilnveidotu viņu skatuves runu, lai viņi meklētu latviešu un arī citu tautu rakstnieku darbus un tos mācītos. Skolēnu veikumu vērtēja žūrijas komisija pēc skatuves runas vērtēšanas kritērijiem, kādi izstrādāti novadā un reģionā attiecīgās vecuma grupās: pirmsskola, 1. klase, 2. - 3. klase, 4. - 6. klase, 7. - 9. klase, vēl ir 10. - 12. klase, bet šogad šajā grupā nepiedalījās dažādu apsvērumu dēļ. Prieks, ka lielākā daļa skolēnu uz konkursu bija ieradušies saposušies kā uz svētkiem un labā noskaņojumā. Vislielākais dalībnieku skaits bija 2. - 3. klašu grupā, priecēja arī tas, ka daudz dalībnieku bija 7. - 9. klašu grupā.
Pagājušajā ceturtdienā ar koncertu mūzikas namā Daile džeza saksofonists Dāvis Jurka kopā ar domubiedriem prezentēja nule kā tapušo, taču ilgi loloto Strings Attashed CD ierakstu, kurā skan gan paša Dāvja, gan arī kvarteta dalībnieka, pianista Ritvara Garozas oriģinālmūzika, kas komponēta un aranžēta speciāli džeza kvartetam un stīgu grupai.
Kopš oficiālās inaugurācijas 20. janvārī 45. ASV prezidenta Donalda Trampa vārds tiek locīts visos plašsaziņas līdzekļos un ne jau nu tajā pozitīvākajā nozīmē, kā pieklātos runāt par potenciālo sabiedroto. Pietiek ielūkoties dažos virsrakstos, kā, piemēram Tramps ierobežo ārvalstu musulmaņu iebraukšanu ASV (pirmdienas Neatkarīgā), Donalds Tramps nosauc Madonnu par pretīgu (Delfi) vai ASV psihiatri pauž nopietnas bažas par Trampa garīgo veselību (Diena), lai sāktu domāt, ka nupat pienācis gals civilizētajai pasaulei un parādi komandēs pustraks orangutans pie granātu kastes.
Trešdienas pievakarē pie tirdzniecības centra Valleta skanēja leijerkaste un šurpu turpu šaudījās avīžpuikas ar koncertu sarakstiem, aicinot uz XXVI starptautisko Ziemas mūzikas festivālu. Kā pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, festivāls veltīts Volfganga Amadeja Mocarta 261. dzimšanas dienas atcerei, tajā dzirdēsim gan kora dziesmas, gan instrumentālo mūziku, gan džezu un rokenrolu, ko izpildīs galvenokārt Valmieras MS audzēkņi, kā arī mākslinieki, kas ar to saistīti, paši skolotāji un draugi no Lietuvas un Igaunijas.
Vieglatlētikas treneris PĒTERIS KARLIVĀNS dzimis un audzis sportiskā ģimenē — tēvs Viesturs savulaik bijis Valmieras izlases sprinteris, kam joprojām pieder ģimenes rekords 100 m skrējienā, bet mamma Aija startējusi rajona mēroga slēpošanas sacensībās, brāli Jāni zinām kā Valmieras rekordistu un visu laiku otrā labākā rezultāta Latvijas vēsturē īpašnieku desmitcīņā, savukārt Viesturs juniors, kā jau trešajam tēvadēlam pieklājas, darbojies visenerģiskāk un aktīvāk, paspējot gan attīstīt savu biznesu, gan vilties Burtnieku novada politiskajos procesos. Pēteris nav no pļāpīgajiem — kā pats pieļauj, varbūt prātīgākais no brāļiem, taču vieglatlētikas popularizēšanas vārdā viņš gatavs uz visu — pat uz šo sarunu.
Piektdien Valmieras muzeja Rūdolfa Vītola izstāžu zālē (Vecajā aptiekā) digitālās izstādes Janvāris manā atmiņā fonā, aizpildot anketu un daloties atmiņās, lai papildinātu muzeja krājumu par pieredzēto galvaspilsētā 1991. gada sākumā, ar Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītājas Ingrīdas Zīriņas un muzejpedagoga Evitas Bušas palīdzību notika barikāžu dalībnieku un viņu tuvinieku atmiņu dokumentēšana.
AUSTRA ĒVELE, kas tieši šodien svin savu 80 gadu jubileju, pensionāru biedrību Sarma Naukšēnu novadā vada jau trīspadsmit gadus un pati joko, ka būtu tā kā pienācis laiks mest mieru un dzīvot normālu dzīvi, taču, kamēr neviens vēl projām nedzen, jāturpina vien iesāktā darbošanās novada senioru labā.
Valgas manēžā desmito reizi norisinājās starptautiskās vieglatlētikas sacensības Valga – Valmiera U-16, U-18 un U-20 vecuma grupu jauniešiem. Tajās piedalījās jaunie sportisti no Valmieras, Limbažiem, Valkas, Gulbenes, Ogres, Cēsīm, Viļakas, Rūjienas, Balviem, Alūksnes, Siguldas, Madonas, Tukuma, Vecumniekiem un Igaunijas sporta skolām, un treneris Raitis Ravinskis tās vērtēja kā labu iesildīšanos pirms sezonas svarīgākajiem startiem.
No 13. līdz 15. janvārim Daugavpilī norisinājās 12. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls Sudraba zvani, kas notiek reizi divos gados. Šoreiz piedalījās 70 kolektīvi — kori un ansambļi — no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Baltkrievijas, tostarp divi Valmieras kori — Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultūras centra jauniešu koris Skan (mākslinieciskā vadītāja Irēna Zelča, diriģente Liene Zvirbule) un Valmieras Mūzikas skolas koris SolLaRe (Irēna Zelča).
Jaunajā gadā viens no pirmajiem mūsu kabinetu sazvanīja kāds kungs neizpratnē par pēdējā laikā presē, radio un TV sižetos ar tādu kā nievīgu pieskaņu lietotajiem apzīmējumiem vietvalži, pie varas esošie un tādā garā — kā nekā šie cilvēki taču savos amatos neesot citplanētiešu vai kaut kādu okupantu iecelti, bet gan ievēlēti demokrātiskās vēlēšanās. Šim argumentam grūti nepiekrist, jo, bez iemesla kritizējot valstsvīrus pa labi un pa kreisi, mēs noniecinām paši savu izvēli — nosaucot otru par muļķi, vēl neviens nav gudrāks tapis.
Sensenos laikos, kad vēl iznāca humora un satīras žurnāls Dadzis, tajā bija kapitālistisko sistēmu izsmejoša lappuse Kas gan viss nenotiek pasaulē, no kuras cita starpā varējām uzzināt par dažādiem absurdiem, kurioziem likumiem un aizliegumiem, kuri joprojām ir spēkā Amerikas Savienoto Valstu štatos un citviet pasaulē.
Šī gada rudenī apritēs 100 gadi kopš boļševiku apvērsuma Krievijā, kura īstenotāji savu slimīgo ambīciju vārdā šo valsti pakļāva gadu desmitiem ilgai starptautiskai izolācijai, cenšoties gadadienu reizēs tautas acis aizmālēt un ārpasauli iebaidīt ar militārām parādēm Maskavas Sarkanajā laukumā. Personīgi man pilnīgi vienalga, kā un vai vispār šo jubileju šogad kāds atzīmēs, kā revolūcijas nozīmi vērtēs vēsturnieki un politologi, vienīgais, ko nevajadzētu aizmirst, — ka šī apvērsuma rezultātā Latvija ieguva valstisko neatkarību, kuras simtgadi ar pamatīgu vērienu svinēsim nākamgad. Paredzēts, ka Latvijas jubilejas pasākumiem tiks atvēlēti 60 miljoni eiro, taču par to tērēšanas lietderību radošās inteliģences pārstāvji izteikušies gana skeptiski — komponists Jānis Lūsēns Kultūras Dienā aicinājis domubiedrus, kuri maksājuši nodokļus, uzstāties par velti valsts attālākajos novados un pagastos, savukārt rakstniece Liāna Langa vakardienas Latvijas Avīzē paudusi uzskatu, ka desmitiem miljonu tērēšana simtgades svinībām ir noziegums pret Latvijas nabagiem.
«Varbūt kāds ir pamanījis, ka jau pusmēnesi šeit atrodas klavieres, atraisot cilvēku sirdis, cilvēku pirkstus caur mūziku un liekot smaidīt gluži tāpat, kā tas bija pilsētā,» ceturtdienas vakarā Valmieras autoostas uzgaidāmajā zālē atklājot nelielo, taču sirsnīgo Ziemassvētku koncertu, kurā piedalījās kamerkoris Kaķi un Mūzikas skolas klavieru klases audzēkņi, jaušos un nejaušos klausītājus uzrunāja publisko klavieru idejas attīstītājs Mārcis Bogdanovs.
Gadu mijā, kad mēdzam apkopot un analizēt iepriekšējā gadā paveikto, jau tradicionāli uzklausījām Naukšēnu novada domes priekšsēdētāja JĀŅA ZUMENTA vērtējumu:
Priecīgi jauno gadu sagaida Naukšēnu novada sociālā dienesta darbinieki — viņi no šaurības domes ēkā kopš vakardienas pārcēlušies uz SIA «Naukšēni» piederošo Straumēnu kultūras namu. «Katram darbiniekam tajā būs atsevišķs kabinets, kurā klients varēs gana labi justies, mums ir arī nodarbību telpa, atsevišķa telpa psihologam — plaši un skaisti, tā kā Sociālās palīdzības likumā paredzēts,» stāsta sociālā dienesta vadītāja ALEKSANDRA LOČMELE. «Telpas ir skaisti izremontētas, esam ļoti priecīgas par šādu pašvaldības atbalstu. Mērķgrupas, ar kurām strādājam, ir ļoti dažādas — invalīdi, daudzbērnu ģimenes, pirmspensijas vecuma iedzīvotāji pie mums var saņemt psihologa konsultāciju, ar mūsu palīdzību risināt personīgās problēmas. Mums ir nodarbības Iepazīsti sevi, mums ir grupu vingrošana ar meditāciju, kas ļoti iecienītas. Strādājot ar riska ģimenēm un ģimenēm, kurās ir mūsu klienti, esam gatavi palīdzēt absolūti visiem mūsu novada iedzīvotājiem, ja vien viņiem šī palīdzība vajadzīga.
Pēc garāka pārtraukuma Latvijas šlāgermūzikas virsotnē ar dziesmu Vēl viens vakars atkal izvirzījusies grupa Kantoris 04. Tad nu, lai izdibinātu šī panākuma cēloņus un iespējamās sekas, devos iztaujāt grupas vadītāju ARMANDU TRAMBICKI.