Brenguļos mierīgi un labi
Mēs Brenguļus mēdzam saukt par Valmieras guļamvagonu, lai gan tur gadiem dzīvo vietējie, arī daudzdzīvokļu mājās. Aizpērnajā vasarā kādu dzīvokli tur izīrēja, un tagad šo vietu par savām mājām sauc Alla, Anastasija un Maksims. Trikulju ģimene ir no Sumu pilsētas Ukrainā, bet pašlaik jūt, ka Latvija ir, būs un paliks viņu mājas. Vismaz viņi tā vēlētos.
Kara laikā atbrauc pie vīra
Pusotra gada laikā, kopš Alla dzīvo šeit, viņu sanācis satikt vairākkārt, bet parunāties vienmēr garāmskrienot. Ukrainas neatkarības dienā viņa Brenguļu alus sētā kopā aicināja latviešus un ukraiņus, lai paēdam boršču, ziedojam Ukrainas puišiem, kas aizstāv savu valsti, kam pietrūkst ekipējuma, lai būtu drošāk. Arī todien, kad ukraiņi svinēja, Alla strādāja. Viņa atkal teica, ka sarunai nesanāks laika, ka labāk vēlāk, kad atgriezīsies no Ukrainas. Viņa septembrī brauca pie vecākās meitas, mammas un tur palikušajiem draugiem. Tikmēr Brenguļos mazdārziņš, ko Alla šovasar jau paspējusi iekopt, bija padevies pirmajām salnām, bet oktobrī viņa aicināja ciemos. Viņai ir ko stāstīt, un šis stāsts no iepriekš dzirdētajiem, ko atklājuši kara bēgļi, atšķiras.
LĪGOVAKARS ģimenes lokā – Alla, Maksims un Anastasija. Foto no ģimenes albuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv