Ilona Fērmane

LĪGA JERMACĀNE ir māmiņa diviem bērniem – astoņgadīgai meitai un dēliņam, kuram gads un astoņi mēneši.

Nu jau turpat četrus mēnešus Rūjienā, Raiņa ielā, darbojas BAIBAS ŠMITES dibinātā «Rūjienas veterinārā klīnika», ko atvēra 16. jūnijā.

Nomaļus no pilsētas burzmas Purva ielā, jaunā, svaigi celtā angāra tipa ēkā ir mājvieta Valmieras novada pašvaldības policijai. Plašajā pagalmā te piebrauc, te aizbrauc policijas automašīnas. Darbdienas vidū kabinetos, ko vienu no otra atdala stiklotas sienas, cilvēki čakli strādā.

8. oktobra pievakarē Valmieras Kultūras centrs bija līdz malām pilns ar tiem, kuri nāca svinēt Valmieras Mūzikas skolas 105 gadu jubileju, spēlēt, dziedāt, teikt labus vārdus, sveikt, klausīties, aplaudēt, gūt gandarījumu un prieku, un apliecinājumu tam, cik ļoti svarīga ir bērnu muzikālā audzināšana.

Svētdien, 5. oktobrī, Burtnieku Mācītājmuižā notika ikgadējais Bazārs-izsole.

Tā taču ir, ka, atgriežoties no ceļojuma, pēc lielākiem vai mazākiem piedzīvojumiem un notikumiem paliek fotogrāfijas, suvenīri vai atmiņas, kuras gribas pārcilāt un domās vēlreiz pabūt tur, kur bija labi.

Sestdien, 4. oktobrī, aizritēja nozīmīgs notikums gan Matīšu pagastam, gan jo sevišķi ev. lut. Sv. Mateja draudzei.

27. septembrī ar Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu tika atklāta Valmieras Kultūras centra 60. jubilejas koncertsezona.

26. septembrī Valmierā pirmo reizi notika biznesa un pētniecības sadarbības forums «Radīt vērtību», kas bez pārtraukuma ilga vismaz četras stundas un pulcēja vairāk nekā 150 dalībniekus – skolēnus, pedagogus, studentus, pētniekus un uzņēmējus no visas Vidzemes un citiem Latvijas reģioniem.

Sarunas turpinājums ar dzejniekiem (sākums 24. septembra numurā), kuri ar savas dzejas lasījumiem priecēja klausītājus 18. septembrī Valmieras bibliotēkā autorvakarā «Vārdi, kas skan».

Pienāks diena, kad nebūs ne manis, ne tevis, kas lasa šīs rindas, kad no dzīves skatuves lēnām un klusi būs aizgājuši visi, kurus pazīstam, un tad arī tie, kuri mūs pat vairs neatcerēsies, bet Gauja tecēs savu tecēšanu un rudeņos pulcēsies dzejnieki, kas šo nenoturamo dzīvi centīsies notvert vārdos un iztulkot katrs savā dvēseles valodā.

Tagad, kad Laika šūpolēs uz brīdi esam bijuši dienas un nakts vienādības punktā un atkal jo dienas, jo vairāk tās svērsies uz garākām tumsas stundām, ik nedēļas nogali Svecīšu vakaros kā svētnīcas izgaismojas lielas un mazas kapsētas. Visur ļaudis iet pie savējiem, uzpoš piemiņu un savas attiecības ar esību.

Netālu no Valmieras autoostas veikalā «Rīts», no ieejas pa kreisi, ir maza puķu Paradīze, kur tāpat vien aiz gara laika vai nejauši neieklīst, taču steidzīgajā ikdienā ikviens pamet skatienu košās svētku oāzes virzienā, paturēdams prātā, ka, lūk, tur būs tā vieta, kur iet pēc skaistuma, kad būs pienākuši svētki.

«Vai mūsdienu bērni un jaunieši saprot Raini?» jautāju Kocēnu pamatskolas skolotājai Elitai Ozolai.

Ar divu dienu programmu 13. un 14. septembrī Valmierā, laikmetīgās mākslas telpā «Kurtuve», atklāja Dejas māju.