Būt soli priekšā

Bērni atzīst, ka audzinātājas un auklītes ir super, bet vecāki saka: esam lepni, ka mūsu pilsētā ir pirmsskola «Vārpiņa».

Kā tiek veidota bērnu pieredze, kādi mērķi un vērtības nosaka iestādes ikdienu, ar kādiem sasniegumiem «Vārpiņas» kolektīvs lepojas – saruna ar bērnudārza vadību.

* * *

Kādu pedagoģisko pieeju Rūjienas bērnudārzs izmanto ikdienas darbā?

PII «Vārpiņa» vadītājas vietniece izglītības jomā Marita Kļaviņa:

Mūsu pirmsskola bija viena no 100 pilotskolām, kas piedalījās projektā «Skola 2023» par kompetenču pieejas ieviešanu izglītībā, kur bērns nav tikai pasīvs informācijas saņēmējs, bet vairāk tiek aicināts būt aktīvs, izpētīt, darīt, izmēģināt. Pedagogi mazāk uzņemas darīt bērna vietā. Šo pieeju mēs atbalstām un realizējam ikdienā. «Vārpiņa» piedāvā ne tikai tipiskas pirmsskolas nodarbības, bet arī dalību projektos, iespēju vecākiem iesaistīties aktivitātēs kopā ar bērniem. Ir iespēja piedalīties interešu izglītības pulciņos (legorobotika, tautiskās dejas, angļu valoda u.c.). Jau ļoti daudzus gadus pie mums darbojas «Bēbīšu skoliņa», kur uz nodarbībām ierodas vecāki kopā ar bērnu (vecumā no trīs mēnešiem līdz pusotram gadam).

Kā jūs nodrošināt, lai izglītības saturs atbilstu katra bērna attīstības tempam?

M. Kļaviņa: Īstenojam ne tikai vispārējo pirmsskolas programmu, bet arī speciālās programmas. Tiek ņemtas vērā katra bērna individuālās attīstības īpatnības un vajadzības. Ikviens bērns apgūst sasniedzamo rezultātu savā individuālā tempā. Bet, lai sniegtu atbalstu bērniem ar valodas traucējumiem, ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām un jauktajiem attīstības traucējumiem, tiek sagatavots bērna individuālais attīstības plāns un piedāvātas speciālā pedagoga nodarbības, logopēda nodarbības, individuālā vingrošana, «Montesori» nodarbības, Silto smilšu terapija, Barboleta, Dabas vides estētika, sociālā pedagoga konsultācijas un atbalsts.

Vai jūsu arsenālā ir arī kādi inovatīvi paņēmieni?

M. Kļaviņa: Īstenojam vairākas salīdzinoši inovatīvas vai mūsdienīgas pieejas, piemēram, starptautiska sadarbība un digitālās pratības attīstīšana (eTwinning projekti). Vairākiem pedagogiem ir pieredze starptautiskos projektos. Bērni jau pirmsskolā iepazīst un apgūst pieredzi tieši starpkultūru digitālajā vidē. Mūsu pirmsskola jau ilgstoši īsteno Ekoskolas programmu. Tas nozīmē, ka bērniem tiek dota iespēja apgūt zināšanas un prasmes par vidi, dabu ne tikai klasiskajā rotaļāšanās formā, bet ar praktisku, dzīvei tuvu pieeju.

Kā bērnudārzs veicina bērnu emocionālo un sociālo prasmju attīstību?

M. Kļaviņa: Eksperimenti, dabas izpēte, rotaļas un kopīgas nodarbības ļauj bērniem attīstīt empātiju. Tas ir būtiski sociālajām prasmēm. Iestāde rada vidi, kur bērni ar dažādām spējām un vajadzībām var socializēties, mācīties cits no cita un izjust piederību kopienai. Izmantojam arī centra «Dardedze» izstrādāto programmu Džimbas skola, kur ietvertas mūsdienās aktuālās tēmas, arī drošība internetā un kā rīkoties attiecīgajās apdraudējuma situācijās.

Kāda ir «Vārpiņas» pedagogu kvalifikācija un pieredze?

PII «Vārpiņa» vadītāja Lilita Romanovska:

Pirmsskolas pedagogiem «Vārpiņā» visiem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība un kvalifikācija. Pedagogi aktīvi iesaistās starptautiskajā sadarbības tīklā eTwinning – vairākus gadus īsteno gan nacionālus, gan starptautiskus projektus. Ar savu pieredzi labprāt dalāmies – šogad pie mums ir bijuši pedagogi no Limbažu, Gaujienas, Ādažu pirmsskolas iestādēm, savukārt mūsu darbinieki devās pieredzes apmaiņā uz Salacgrīvas PII «Vilnītis». Pedagogi regulāri atjauno un pilnveido zināšanas dažādos kursos un semināros, tad dalās pieredzē ar iestādes pedagogiem.

Kādas ir jūsu iestādes stiprās puses?

L. Romanovska: Pēc SVID analīzes datu apkopojuma (plaši izmantota metode stratēģiskajā plānošanā), stiprās puses ir, piemēram, labiekārtota vide, kas nodrošina vispusīgu bērna attīstību, ļoti laba pedagoģiskā darba kvalitāte, aktīva darbošanās EKO skolas un eTwinning programmās, veselīgs dzīvesveids un uzturs, IT tehnoloģiju pieejamība, interešu izglītības un maksas pulciņu piedāvājums.

Kā jūs raksturotu bērnudārza materiāltehnisko nodrošinājumu?

L. Romanovska: «Vārpiņa» ir labi materiāltehniski nodrošināta, pārdomāti iekārtotas iekštelpas un āra vide. Bērniem ir pieejama daudzveidīga, droša un interesanta vide 10 grupās, speciālistu kabinetos, sporta un mūzikas zālē. Ir speciāli mūsdienīgi materiāli un iekārtas, kas ļauj strādāt arī ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Esam nodrošināti ar dažādām izglītības tehnoloģijām, gandrīz katram pedagogam ir planšetdators, piecās grupās ir interaktīvās tāfeles vai sienas, planšetes, dokumentu kamera, gaismas galdi, interaktīvie galdi, Bee-boti, Photon-roboti, Blue bots, MTiny, «runājošie» knaģi, projektori.

Mums ir plaša āra teritorija, kas iekārtota pēc labiekārtošanas projekta «Bērnudārzs «Vārpiņa» dabas dārzs». Tā sadalīta vairākās tematiskās zonās pēc biotopu principa, piemēram, Mežs, Pļava, Upmala u.c. Tas ļauj bērniem rotaļāties, izzināt dabu, kustēties, iztēloties un mijiedarboties ar vidi dažādos veidos. Divas projekta kārtas – Dārzs un Tīrums – vēl ir mūsu attīstības plānā, ļoti ceram to kādreiz pabeigt. Ir arī «Neskartās dabas laukums», katrai grupai sava «augstā dobe» un siltumnīca dažādiem dārza darbiem, vērojumiem un eksperimentiem. Katrs stūrītis ir pārdomāts un noderīgs bērnu izglītošanai.

Sakārtota vide un mūsdienīgs aprīkojums apstiprina mūsu profesionālismu, palielina vecāku uzticību iestādei, palīdz piesaistīt motivētus pedagogus, uzlabo iestādes reputāciju novadā. Tā ir netieša, bet ļoti nozīmīga kvalitātes sastāvdaļa.

Kāda izskatās bērnu ikdiena?

M. Kļaviņa: Pats rīta cēliens iesākas ar rīta vingrošanu, rotaļām un mijiedarbību ar citiem bērniem, ļaujot pakāpeniski iejusties grupā. Pēc brokastīm seko dienas aktīvā daļa. Grupas rīta aplis – dziesmas, stāsti, īsas kustību aktivitātes, īsa dienas mērķa prezentācija vai ievads. Mācību rotaļnodarbības ir pedagoga vadītas aktivitātes pēc plāna, iekļaujot mūziku un sportu. Gatavojoties katrai ēdienreizei, bērns mācās pašapkalpošanās prasmes, etiķeti un galda kultūru. Pēc pusdienām seko diendusa. Pēcpusdienā turpinās rotaļnodarbības, individuālais darbs grupā un interešu pulciņi vai brīvās rotaļas. Vecāku sagaidīšana un dienas kopsavilkums. Bērni dienu noslēdz emocionāli stabilā un patīkamā veidā.

Kādi ir galvenie sadarbības veidi ar vecākiem?

M. Kļaviņa: Pirmsskolā darbojas Iestādes padome, kurā ir ievēlēts viens vecāku pārstāvis no katras grupas. Padome ļoti aktīvi atbalsta, iesaka un sniedz palīdzību jebkurā mums nepieciešamajā jautājumā. Sadarbībā ar vecākiem mēs spējam realizēt arī dažādus mūsu mazos projektiņus, piemēram, «Ziemassvētku pārsteigumu laiks» (bērni dodas pilsētas ielās un iepriecina pretimnācējus ar bērnu un vecāku pašgatavotām dāvaniņām). Šobrīd esam uzsākuši Labdarības akciju «Drosmes kaste», kur jebkurš var ziedot jaunu, bērniem drošu, mazu rotaļlietu Vidzemes slimnīcas Bērnu nodaļai.

Ikdienas saziņa ar vecākiem notiek e-klasē. Vecāki piedalās svētkos, sporta dienās u.c. aktivitātēs. Mums ir ļoti atsaucīgi vecāki. Paldies viņiem!

Vai bērnudārzs iesaistās pilsētas aktivitātēs?

M. Kļaviņa: Kopā ar bērniem esam stādījuši kokus pilsētas teritorijā, grābuši lapas talkā. Rīcības dienās bērni devās uz Rūjienas apvienību ar vēstuli, lai Ternejas parkā būtu norādes suņu saimniekiem. Rezultātā norādes parādījās ne tikai Ternejas parkā, bet arī Laika skvērā. Mēs labprāt iesaistāmies, ja pamanām iespēju.

Kādas ir nozīmīgākās visus vienojošās tradīcijas jūsu iestādē?

M. Kļaviņa: Lielākie šādi pasākumi ir Zinību diena, Tēvu diena, Latvijas dzimšanas diena, Ziemassvētki, Bērnudārza dzimšanas diena, Baltā galdauta svētki, Ģimenes diena un izlaidums, kad mūsu sešgadnieki atvadās no bērnudārza un ir gatavi doties uz skolu. Pirms diviem gadiem ieviesām jaunu tradīciju – Atvērto durvju nedēļu, kur vecākiem un arī vecvecākiem ir iespēja bērnudārzā pavadīt kopā ar bērnu vienu dienu vai visu nedēļu. Protams, visa mācību gada garumā ir vēl sporta dienas, pārgājieni, jautri brīži u.c.

Kā bērnudārzs iepazīstina bērnus ar Latvijas kultūras vērtībām?

M. Kļaviņa: Šis darbs notiek ikdienā caur rotaļām, dziesmām un dejām, pievēršot uzmanību mūsu vērtībām un tikumiem. Katrā grupā ir izveidots «nacionālais stūrītis», kur bērns ik mirkli var pieiet, paskatīties un kas ir kā atgādinājums: «Es dzīvoju Latvijā!»

Vai ir izstrādātas drošības procedūras ārkārtas situācijām?

Vadītājas vietniece izglītības tehnoloģiju jomā Ivita Segliņa:

Notiek regulāra drošības risku pārbaude iekštelpām un āra teritorijai, tāpat arī pedagogu apmācības par drošības procedūrām, ugunsdrošību un risku novēršanu, lai evakuācijas laikā tiktu nodrošināta bērnu drošība, kārtība un skaidra komunikācija. Pedagogi ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā bērniem. Iestādē pieejams pirmās palīdzības aprīkojums, kas nepieciešams bērnu veselības stāvokļa nodrošināšanai.

Kā jūs raksturotu Rūjienas bērnudārza misiju?

L. Romanovska: Mums visiem ir skaidri saprotama mūsu misija: pedagoģiskajam kolektīvam veidot laikmetīgu pirmsskolas izglītības iestādi, kurā izglītojamie aug un mācās daudzfunkcionālā rotaļu vidē, ir radoši darītāji, kontrolē un vada savu uzvedību un emocijas. Kopumā mēs ceram, ka būsim iestāde, kas cenšas būt soli priekšā modernajām izglītības prasībām un kurā jēgpilna attīstība nozīmē plašāku izglītības pieredzi.

Ar ko «Vārpiņa» lepojas?

L. Romanovska: Es lepojos, ka strādāju šajā pirmsskolā jau vairāk nekā četrdesmit gadus un kā vadītāja jau desmito gadu turpinu īstenot izvirzītos mērķus un uzdevumus. Esmu pateicīga brīnumjaukajiem bērniem un viņu vecākiem. To iespējams sasniegt kopā radošiem darbiniekiem. Paldies jums visiem!

Šajā gadā Valmieras novada balvu izglītībā saņēma mūsu logopēde Inese Roziņa un vadītājas vietniece izglītības jomā Marita Kļaviņa saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pirmsskolas izglītības jomā.

Rūjienas pirmsskolas izglītības iestāde «Vārpiņa».  Danas Ševčenko foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001