Otrā ekspedīcija Sedā
Par valstī vienīgo savas izcelsmes un arhitektūras dēļ unikālo pilsētu Sedu nostāstus būs dzirdējis ikviens, taču iespējams, ka ne katrs mūsu novada iedzīvotājs ir tur paviesojies.
Par valstī vienīgo savas izcelsmes un arhitektūras dēļ unikālo pilsētu Sedu nostāstus būs dzirdējis ikviens, taču iespējams, ka ne katrs mūsu novada iedzīvotājs ir tur paviesojies.
Pievakare. Parastas darbdienas beigas. Diena kā diena, bet varbūt tā ir viena no tām, kad tālrunī konta papildināšanās signāls algas dienā kā ņiprs zvaniņš apliecina dzīves kursa pareizo virzienu.
Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītājai ARTAI ROZĪTEI, līdzīgi kā daudziem kultūras darbiniekiem, nav strikta darbalaika.
Lieldienu skaisto noskaņu ikdienība vēl nebija nekur tālu aiznesusi. Tā itin viegli bija atsaucama atpakaļ un uzburama Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kad augstās velves piedziedāja kori un pieskandināja mūzikas instrumenti, atskaņojot, kā vēstīja koncerta nosaukums, senas un jaunas dziesmas Dievam.
Valmieras muzeja Izstāžu namā nupat, 6. aprīlī, atklāja divas bagātīgas izstādes: pirmajā stāvā četru mākslinieču – Birutas Jansones, Antras Galzones, Gitas Sirmās un Lailas Stradas – kopizstādi «Laika dārzs» un 2. stāvā tekstilmākslinieces Anitas Celmas personālizstādi «Atgriešanās».
Pirms pieciem gadiem dibinātais senioru deju kolektīvs «Gauja FIX» savu jubileju svinēs dejojot.
DZINTARS GEIDE, šad un tad būdams Valmierā, ieminējās par nodomu atkal doties ekspedīcijā uz Āfriku.
1. aprīlis pagāja bez lielas jokošanās un skaļiem «april-april!» par iepriekš ilgi izperinātām asprātībām.
Sestdien, 23. martā, Mazsalacā notika Valmieras novada vokālo ansambļu skate, ko organizēja Valmieras Kultūras centrs.
Marta vidū pie Valmieras novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem pieredzes braucienā viesojās Kurzemes kolēģi no Tukuma novada, lai lietišķās sarunās gūtu ieskatu mūsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbībā.
Kādā vasarā pirms gadiem 20 vai pat visiem 25, kad pasaulē satraukuma bija mazāk nekā tagad, bet vairāk zaļuma un cerību, neliela delegācija no Rūjienas puses pa līkumotiem lauku ceļiem devās ciemos uz Sēļiem pie kāda čakla saimnieka.
Fragmenti no JAUTRĪTES PUTNIŅAS memuāriem «Saules mūzika»
Jaunie skolotāji ikvienā izglītības iestādē ir gaidīti atplestām rokām. Divtik, ja tie ir pašas skolas absolventi, bet iedomājieties, kas tā par veiksmi, ja viņi ir uzreiz vairāki!
Viens no faktoriem, ar ko izceļas Jāņa Daliņa stadions, ir tā atrašanās vieta. Reti kur stadions ir nomaļus no pilsētas augstceltnēm, automašīnu radītiem sastrēgumiem un apmeklētājiem ļauj sajust brango priežu spēku un līkumotās Gaujas tuvumu. 2021. gada augustā tika pabeigta Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcija, iegūstot mūsdienīgu vieglatlētikas bāzi. Par stadiona ikdienu, profesionālu sportistu un valmieriešu iespējām to izmantot saruna ar Jāņa Daliņa stadiona vadītāju MEGIJU STALBERGU.
Viens otrs kora «Imanta» dziedātājs, uzzinājis, ka būt mūsu avīzes viesim esmu aicinājusi diriģenti Mariku Rolmani, apšaubīja, vai tas esot īstais formāts, jo drīzāk gan vajadzējis rakstīt par viņu grāmatu.
Lai nu ko, bet par romānu «Valmieras puikas» (1936) būs vismaz dzirdējis katrs puslīdz izglītojies cilvēks, bet filmu «Ceplis», kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma romāna (1928), noteikti būs redzējis ikviens mūsu avīzes lasītājs.
Rūjienā ir skaistas, darbīgas un sīkstas sievietes. Šodien, 8. martā, to var uzsvērt gan kā secinājumu, gan lai izteiktu atzinību, mīlestību un apbrīnu.
Marts Rūjienā jau tradicionāli ir komponista, diriģenta, mūzikas skolotāja Ēvalda Siliņa mēnesis.
Jau atkal Toms Upners ikgadējā pašdarbnieku koncerta noslēgumā ātrā solī ienāca zālē nedaudz aizelsies.
Šāds skanīgs nosaukums dots koncertam, uz kuru 8. martā Valmieras Kultūras centrā aicina saksofonu ansamblis «Valmieras meitenes».