Diskusijas, sēdes un komisijas
Latvijas politiķu nebeidzamā nespēja sakārtot mehānismus cīņā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī izbeigt savstarpējos kašķus aizvien biežāk liek uzdot jautājumu – cik vispār efektīva ir mūsu politiskā sistēma?
Latvijas politiķu nebeidzamā nespēja sakārtot mehānismus cīņā ar koronavīrusa pandēmiju, kā arī izbeigt savstarpējos kašķus aizvien biežāk liek uzdot jautājumu – cik vispār efektīva ir mūsu politiskā sistēma?
Plašu rezonansi izraisījis vienas no valdošās koalīcijas partijām – Nacionālās apvienības (NA) – ierosinājums koalīcijai pieņemt lēmumu par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm ar bērniem. Ierosinājums paredz vienreizēju izmaksu 500 eiro apmērā par katru bērnu, ieskaitot arī aizbildniecībā vai audžuģimenēs esošos bērnus.
Šīs nedēļas sākumā notikušajā koalīcijas padomes sēdē aizsākās, kā tika paziņots oficiāli, «idejiska diskusija» par iespēju, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ varētu tikt atliktas šā gada 5. jūnijā gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, un tas vienlaikus var nozīmēt arī jaunā teritoriālā dalījuma atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS nupat publiskoja aktuālas aptaujas rezultātu – par Latvijas iedzīvotāju gatavību vakcinēties pret Covid-19, kad radīsies šāda iespēja. Īpaši zīmīgs šajā gadījumā ir fakts, ka aptauja liecina nevis par bieži piesaukto ievērojamas daļas sabiedrības Covid-19 disidentismu, bet gan par neuzticēšanos lielā steigā izstrādātajām vakcīnām.
Šajās dienās aprit trīsdesmit gadu kopš 1991. gada janvāra notikumiem, kas iegājuši neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas vēsturē kā barikāžu laiks. Oficiāli šādi tiek dēvēti 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas nevardarbīgās aizsardzības pasākumi, kas tika organizēti no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim, lai gan plašākā nozīmē ar barikāžu laiku bieži vien tiek saprasts periods līdz pat 1991. gada augusta otrajai pusei – PSRS sabrukuma brīdim.
No vienas puses pārsteidzoši, bet no otras – visai prognozējami izrādījušies sabiedriskās domas aptauju uzņēmuma SKDS publiskotā jaunākā pētījuma par valsts augstāko amatpersonu popularitāti rezultāti.
Lai arī jauna gada iestāšanās būtībā nav nekas vairāk kā skaitļu nomaiņa cilvēku izdomātā kalendārā un attiecīgi tikpat kā neietekmē visdažādākās sabiedriskās, ekonomiskās, politiskās un cita veida tendences, sākoties jaunam kalendārajam gadam, tradicionāli tiek vismaz mēģināts saskatīt tajā ko gaišu un optimistisku.
Lai arī aizvadītais, 2020. gads aizritēja koronavīrusa pandēmijas zīmē, tā laikā netrūka arī politisko notikumu, kuri citos apstākļos būtu piesaistījuši ievērojami vairāk uzmanības. Vismaz trim no šiem notikumiem solās būt ievērojamas ilgtermiņa sekas.
Ne tikai iepriekšējās nedēļas nogalē Rīgā, bet arī daudzviet citur pasaulē notiekošās aizvien vērienīgākās protesta akcijas, kuras pamatā vērstas pret Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumu noteikumiem, kā arī daļas cilvēku ne bez iemesla paustajām bažām, ka šie ierobežojumi apdraud viņu personiskās brīvības, uzskatāmi liecina par tendenci, kuru var dēvēt visai interesantā vārdu salikumā – par demokrātiju dedemokratizēšanos.
Koronavīrusa pandēmijas, kaislību ap valsts budžeta nākamajam gadam veidošanu un vēl citu iemeslu dēļ bez īpašas ievērības tika atstāts kāds gana svarīgs notikums, kam vienlaikus var izrādīties ļoti tālejošas sekas.
Koronavīrusa pandēmijas straujās izplatības dēļ premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nācis klajā ar ierosinājumiem pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteikt virkni papildu ierobežojumu, stingrāku, nekā tika noteikti šā gada pavasarī.
Eiropas Savienības (ES) līmenī pašlaik pilnā sparā rit vētrainas diskusijas par it kā nākamo savienības daudzgadu budžetu, kā arī koronavīrusa pandēmijas seku novēršanai paredzēto līdzekļu sadali, bet faktiski par to, kādas vērtības un demokrātijas uzskatāmas par pareizām un atbalstāmām, bet kādas – attiecīgi par nepareizām un nosodāmām.
Līdzīgi kā nule aizvadītā Lāčplēša diena, arī Latvijas valsts dzimšanas diena, 18. novembris, šogad saprotamu iemeslu dēļ tiks aizvadīta bez plašāka mēroga svinībām. Epidemioloģiskā situācija valstī nav tāda, lai varētu šādas svinības atļauties.
Šodien Latvijā, lai arī pandēmijas dēļ pamatā klusi un nemanāmi, tiek atzīmēta Lāčplēša diena – par godu jaundibinātās Latvijas armijas uzvarai pār pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Nākamajā nedēļā, 12. un 13. novembrī, Rīgā, pamatā gan tiešsaistē, ir gaidāms kārtējais starptautiskais drošības un politikas forums Rīgas konference 2020. Minēto pasākumu organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, un attiecīgi arī konferences ievirze ir viennozīmīgi skaidra.
Latvijas politiķu vēlme panākt, lai jau pēc sešiem mēnešiem gaidāmā pasaules čempionāta hokejā tās spēles, kas paredzētas Baltkrievijā, no tās tiktu pārceltas uz «kādu citu valsti», var novest pat pie tā, ka arī Latvijas līdzjutēji paliek bez mājas čempionāta.
Ap Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējās ST priekšsēdētājas Inetas Ziemeles kļūšanas par Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi, gluži negaidīti izvērsušās kaismīgas politiskās batālijas.
Iespējams, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju vēl pavisam nesen neko nezināja par Saeimas deputātu no Jaunās Vienotības (JV) Aldi Adamoviču, ievēlētu no Latgales vēlēšanu apgabala. Plašai sabiedrībai deputāta Adamoviča vārds savukārt kļuva zināms pēc tam, kad Saeima lēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai sakarā ar aizdomām par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.
Neraugoties uz būtiskām pārmaiņām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas ļāvušas būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, pastāv pamatotas aizdomas, ka vismaz daļā gadījumu vairāk nodokļu maksātāju naudas nenozīmē arī godīgāku politiku.
Uzreiz vairāki kā parlamentārās opozīcijas, tā pozīcijas politiķi ir izteikušies par nepieciešamību aktualizēt jautājumu par sliekšņa samazināšanu valsts mēroga referendumu rīkošanai. Tajā pašā laikā iespēja, ka šis slieksnis varētu tikt samazināts, tomēr ir samērā neliela.