Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas problēmas, kur izraisījusies vietēja mēroga bēgļu krīze, pēdējiem kuplā skaitā ierodoties no Baltkrievijas, liek uzdot jautājumu – cik lielā mērā līdzīgam notikumu pavērsieniem ir gatava arī Latvija?
Latvijas publiskajā telpā it kā nemanāmi, taču tajā pašā laikā aizvien biežāk ir sākusi izskanēt dažādos formātos ietērpta ideja, ka mūsu valstij, Latvijas sabiedrībai kopumā vai kādiem «mums», lai kas arī slēptos aiz šī jēdziena, ir nepieciešama plaša un atklāta diskusija par to, kas mēs īsti esam un kurp ejam – kā valsts, kā šīs valsts pilsoņi u.c.
Pavisam neilgi pirms Līgo svētkiem tika paziņots Satversmes tiesas (ST) lēmums lietā, kurā bija apvienotas visas atlikušās (kopskaitā 14) prasības par to, ka administratīvi teritoriālā reforma neatbilst Satversmei. Divas no prasībām tika atzītas par pamatotām, un attiecīgi tagad Saeimai nāksies domāt, ko iesākt ar diviem novadiem – Ilūkstes un Ozolnieku, kuru pievienošana attiecīgi Augšdaugavas un Jelgavas novadiem ir kļuvusi nelikumīga, radot arī vēl citus jautājumus.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, atbilstīgi kurām turpmāk visiem nelielu ienākumu saņēmējiem nāksies veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Reformas ietvaros, protams, ir paredzēti arī izņēmumi, tomēr kopumā tiek lēsts, ka tā attieksies uz aptuveni ceturtdaļmiljonu strādājošo, kuri saņem pieticīgu atalgojumu vai strādā dažādos nestandarta nodokļu maksāšanas režīmos – kā pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji u.c.
Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas jau jaunizveidoto (vai drīzāk jau senaizmirsto) novadu robežās, līdztekus rekordzemajai iedzīvotāju dalībai, ir iezīmējušas vēl kādu būtisku tendenci. Izrādās, ka vēlētāji reģionu pilsētās un laukos nav noskaņoti atbalstīt kandidātus, kuri pārstāv partijas, kas sevi pozicionē kā dikti liberālas.
Ir aizvadītas pēc teritoriālās reformas pirmās pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros tika vēlētas jau jauno novadu domes. Tieši vēlēšanas noslēdzās gana prognozējami, un šā iemesla dēļ par galveno apspriesto jautājumu ir kļuvusi visu laiku zemākā iedzīvotāju dalība balsojumā – uz vēlēšanu iecirkņiem devās vien 34% balsstiesīgo vēlētāju.
Latvijā vēl nebija paspējis piemirsties skandāls saistībā ar to, ka virkne augstu amatpersonu apmeklējušas pasaules hokeja čempionāta spēles, uz kurām ieeja parastajiem mirstīgajiem iepriekš bija liegta, kad atsevišķas amatpersonas parūpējās, lai saistībā ar hokeju tiktu sarīkots jauns skandāls.
Latvijā šobrīd notiekošais pasaules čempionāts hokejā ir kārtējo reizi pierādījis antiutopiju meistara Erika Artura Blēra, nesalīdzināmi biežāk gan zināma kā Džordžs Orvels, tēzes, ka «visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki», nesatricināmo nemainīgumu.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekšējās nedēļas nogalē paustais, ka viņam principā nav iebildumu pret ministru portfeļu pārdalīšanu valdībā, ja tam piekrīt visi koalīcijas partneri, kā arī no premjera puses nedaudz vēlāk izskanējušais paziņojums, ka valdošās koalīcijas partijas vienojušās pagaidīt līdz 7. jūnijam (nākamajai dienai pēc pašvaldību vēlēšanām) un tad atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcijā, uzskatāmi liecina, ka valdībā nebūs iespējams iztikt bez gana nopietniem pārkārtojumiem.
Pagājušajā nedēļā beidzot tika atrasts kāds, kuru vainot pie nedienām un problēmām, saistītām ar vakcinēšanos pret Covid-19. Tautas valodā izsakoties – par upurjēru, grēkāzi, pārmijnieku u.c., bet oficiālajā valodā – par cilvēku, kura vainas dēļ ir būtiski iekavējies vakcinācijas process, tika atzīts Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš tika sodīts bargi un disciplināri, pazeminot amatā uz trim gadiem.
Nupat Latvijā, lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ galvenokārt virtuālā atmosfērā, taču tika atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31. gadadiena.
Latvijas iekšpolitikas interesenti šobrīd var vērot, kā visu acu priekšā pa citām partijām izklīst tāda politiskā spēka kā KPV LV Saeimas frakcija. Parlamentārieši centīgi migrē uz tām partijām, kuras viņiem ir idejiski pieņemamākas un var nodrošināt vismaz teorētiskas iespējas turpināt politiskās karjeras.
Aprīļa pirmajā pusē kļuva zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēti 29 muitnieki, 21 no kuriem atzīts par aizdomās turamajiem, piemērojot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.
Nupat kļuva zināms, ka Saeimas opozīcija ir savākusi 36 parlamentāriešu parakstus, ar ko ir pietiekami, lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Iepriekšējā mēneša nogalē gana plašu ažiotāžu izraisīja Centrālās statistikas pārvaldes padomes locekļa Jāņa Hermaņa sociālajos tīklos publiskots īss vizuālais pārskats, kurā bija salīdzināta pakalpojumu eksporta vērtība pa nozarēm no trim Baltijas valstīm pēdējo desmit gadu laikā, balstīta uz Baltijas valstu Centrālo banku oficiālajiem datiem.
Pagājušajā nedēļā koronavīrusa pandēmijas un noteikto ierobežojumu dēļ nomocītā sabiedrība tika iepriecināta ar ziņu, ka skatītājiem un klausītājiem tiek piedāvāta jauna politiskā seriāla par trim A (Aivars, Andris un Ainars) sezona.
Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir atzinis par nepieciešamu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tāpat tiks izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi.
Uz cīņas ar koronavīrusa pandēmiju radīto nebeidzamo kaislību fona mazāk ievērības izpelnījies kāds politiski juridisks notikums, kuram vienlaikus var izrādīties ļoti būtiskas un tālejošas sekas. Runa ir par būtībā atklātu konfliktu starp Jauno konservatīvo partiju (JKP) pārstāvošo tieslietu ministru Jāni Bordānu un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Aigaru Strupišu.
Pagājušajā nedēļā deviņdesmito dzimšanas dienu atzīmēja cilvēks, kuram Latvijas valsts var lielā mērā pateikties par savu atjaunoto neatkarību, lai arī pats šis cilvēks nedz Latvijai, nedz vēl kādai citai no kādreizējās PSRS republikām nekādu neatkarību piešķirt negrasījās. Runa, protams, ir par PSRS KP CK pēdējo ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu.
Latvijā, tieši tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad vienlaikus ir gan radīta nepieciešamā struktūra, lai vakcinētu iedzīvotājus pret Covid-19, gan pastāv gana liela vēlme vakcinēties. Galvenā problēma tikmēr ir vakcīnu piegādes.