Aivars Ustups

Aivars Ustups

Kopš 1. marta netraucējam līdakas!

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sestdien pastaigā pa aizsalušo Gauju arī palūkojos, kādi lomi ir tur uz ledus sēdošajiem copmaņiem. Kāda zivs dažiem bija vai pašā Valmieras vidū. Taču vienā vietā netālu no bļitkotāja pamanīju arī pāris āliņģos ieliktas ūdas. Atgādināju, ka no 1. marta šie zvejas rīki vairs nav lietojami. Uzrunātais atbildēja, ka neesot zinājis.

Pirmais niedru skulptūru festivāls

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sedas purva teritorijā, lai to aizsargātu kā izcilu biotopu — daudzu putnu ligzdošanas vietu, ir izveidots dabas liegums. Šis purvs ir arī izcila atpūtas vieta putniem pavasaru un rudeņu migrācijas laikā. Diemžēl appludinātās ūdenstilpes strauji aizaug ar niedrēm, daudzviet jau veidojas biezas vienlaidus niedru audzes. Tādas pilnīgi aizaugušas vietas daudzām putnu sugām kļūst nepiemērotas pat ligzdošanai, bet it īpaši nepatīk gājputniem, kuri mēdz atpūsties atklātos ūdeņos. Tādēļ dabas lieguma «Sedas purvs» dabas aizsardzības plāna viens no pasākumiem paredz šo saaugušo niedru novākšanu.

Globālās sasilšanas aukstums

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».

Ticības un neticības apliecinājumi

1.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Laiks, kad daudzi kādreiz izteikti ateisti kļuvuši par it kā dievticīgiem un cītīgi iet baznīcā, acīmredzami pierāda, ka cilvēkiem vismaz kaut kāda ticība allaž ir vajadzīga. Pēdējās dienās šāds ticības jautājums it īpaši attiecināms uz naudas lietām. Esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi vienalga, cik tīrus vai netīrus naudas pārskaitījumus veikusi nepatikšanās iekļuvusī un nu pašlikvidēšanos pasludinājusī ABLV Banka vai kādus tiesas darbus pret Latvijas valsti ir iecerējis Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Tāpat galvenokārt laikam gan tikai valdības vīrus un sievas, baņķierus un varbūt arī dažu lielāku projektu realizēt iecerējušu uzņēmēju satrauc tas, kādi kredītreitingi, kāda starptautiskā uzticība būs pārējām bankām, kas turpina darboties Latvijā.

Mēģinājums noņemt lielo bremzi ekonomikai

22.Februāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Banku satraukumiem pārpilnās nedēļas sākumā valdība tomēr paguva arī lemt, kā ātrāk un uzņēmējiem ērtāk  darbaspēka būtiska trūkuma gadījumā uz atvieglotiem nosacījumiem drīkst piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu vajadzību uzņēmēji jau bija izteikuši aizpērn, kad gandrīz divas trešdaļas no viņiem kvalificēta darbaspēka pieejamību valstī vērtēja kā sliktu vai pat ļoti sliktu. Arī Ekonomikas ministrija bija secinājusi: lai gan Latvijā cilvēku gluži vēl netrūkst, taču saimnieciski aktīvākajos centros ir jau izteikts kvalificētu strādājošo trūkums. Speciālistu ar specifiskām prasmēm it īpaši sāk trūkt apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kas šobrīd ir tieši tās, kuras varētu vēl vairāk veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.

Sadzirdēt, ko roze dadzim saka

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dzejnieki runā starp puķēm un mēģinot ar tām runāt. Bet tikai nesen uzzināju, ka ne vien puķes, bet pilnīgi visi augi runā arī savā starpā. Vismaz vienas sugas augi vienā valodā, ko saprot viņu radinieki. Tā bioloģijas profesors Ģederts Ieviņš apgalvo, ka augi savā starpā sazinās, tātad runā, ar smaržām.

Dabīgā pļava ir par maz novērtēta bagātība

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā zināms, pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb dabas skaitīšanas ietvaros uzsāka dažādu biotopu apzināšanu. Tagad apkopota informācija par līdz šim saskaitītajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pērn ir apsekots gandrīz 57000 hektāru, kuros šādus zālājus potenciāli bija iespējams atrast. Taču no tiem vien 22 procentos tika atrasti tik vērtīgi zālāji, kas atzīstami par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.

Dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš 2000. gada gods nosaukt Gada dzīvnieku uzticēts Dabas muzejam. Šogad muzejs izvēli tālāk uzticēja dabas draugiem, kuri varēja balsot par šī titula kandidātiem. No vairāk nekā 2600 balsojumiem ar 252 balsīm pēdējā vietā palika pelēkais zaķis. Vien 294 ieguva sermulis, alnim jau tika 367, nedaudz vairāk — 404 — ieguva rudā lapsa. Sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, kuri attiecīgi savāca 683 un 694 balsis.

Vīzija — jau pieredzējušas meičas gados

15.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Bibliotēkas ikdiena un vieta vēsturē

15.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!

Par Gauju, kura drīkst piederēt vien Dievam

14.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Labdien, jaunieši!» tā piektdienas pēcpusdienā, ienākot Dabas izglītības centra «Vecupītes» telpās Kocēnu novadā, sagaidītājus uzrunāja grāmatas «Izvēle. Gauja» autors, nu jau pat leģendārais lašu sargātājs, Gaujas nacionālā parka kādreizējais inspektors Māris Ansis Mitrevics.

Divos gados no haosiņa uz stabilitāti

13.Februāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Svētdien apritēja divi gadi, kopš darbojas Māra Kučinska vadītā valdība. Tādēļ piektdien premjers sniedza nelielu pārskatu, kopumā valdības darbu vērtējot vismaz ar 6 ballēm un akcentējot, ka daļa no iesāktajiem darbiem šogad arī jāpabeidz. «Stabilitāte», kuru valstī kopumā un daudzās jomās atsevišķi ir izdevies panākt, bija vārds, kuru premjers pieminēja vairākkārt.

Līdz 14. februārim jāpagūst pārlūkot albumus!

7.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kopš pērnā gada maija turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rosinātais kopdarbs — par godu Latvijas simtgadei izveidot elektronisku ainavu krātuvi «Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt». Pirmajā posmā līdz vasaras vidum jebkurš varēja pieteikt viņaprāt visvērtīgākās ainavu vietas, kas paliekoši vēstītu par vērtībām  novados. Pēc tam eksperti, ņemot vērā pieteikto ainavu vizuālo vērtību un arī nozīmi valsts vēsturē, atlasīja 243 ainavas, kuras ievietoja tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv, kurā par katru no tām bija iespējams balsot. Kad novembrī balsojums beidzās, tika jau paziņoti 50 Latvijas ainavu dārgumi.

Ozoli — Latvijas simtgades liecinieki

6.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.

Mājkuģis vai Noasa šķirsts

6.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vējiem bagātajā ziemā Latvijai pāri brāžas arī nepieredzēta vētra. Sašutumu, ka Pāvilostā jūras krastā kāds bagāts uzņēmējs atļāvies uzbūvēt mājai līdzīgu kuģi vai arī uz peldoša pontona uzmontētu māju, pauž ne vien šo kopš 2011. gada veidoto būvi beidzot pamanījušie žurnālisti, bet arī premjers Māris Kučinskis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Viņi šīs būves prom dabūšanā aicina iesaistīt pat piecas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības.

Cīņa, kuru atšķirībā no Maira zaudējam bezcerīgi

30.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Naktī uz svētdienu ilgi nomodā bija ne vien tie, kas «Arēnā Rīga» redzēja, kā mūsu izcilais bokseris Mairis Briedis Pasaules Boksa supersērijas pirmajā smagā svara kategorijas pusfinālā cīnījās ar ukraini Oleksandru Usiku, bet pat visattālākajās Latvijas malās arī daudzi citi, kas šai cīņai centās sekot kaut tikai televizoru ekrānos. Cīņas iznākumu nu zinām. Mūsu bokseris vien ar dažiem punktiem tiesnešu vērtējumā piekāpās 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu čempionam.

Stabili un gudri sentēvu zemē saimniekojot

29.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»

Arvila Ašeradena sapņojums vai paredzējums

23.Janvāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Interesantu lasāmvielu nedēļas nogalei piedāvāja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pēc pārrunām ar Ministru prezidentu Māri Kučinski par ministrijas šī gada prioritātēm viņš piektdien tās publiskoja, nosakot, ka galvenās ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts rūpniecībai. Izplatīts arī paziņojums, kurā teikts: «Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās. Valdībai mērķtiecīgi jāturpina darbs pie dažādiem pasākumiem, kas turpina un padara vēl straujāku ekonomisko izaugsmi Latvijā. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijā katrs trešais no nodarbinātajiem saņem mēnešalgu virs 1000 eiro!»

Madara — pazīstamā, bet šogad īpaši iepazīstamā

19.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:

Mazais, tomēr Staburags

19.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).