Aivars Ustups

Aivars Ustups

Putnu skaļajās pavasara gudrībās ieklausoties

10.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš tāliem gadiem, kad tās aizsāka viens no sava laika gudrākajiem putnu pētniekiem Kārlis Grigulis, aprīlī Latvijā ir Putnu dienas. Valmieras tuvumā  šopavasar šāds pasākums nebija pieteikts, tāpēc atsaucāmies uz lieliska putnu pazinēja (arī lieliska stāstītāja) Mārča Tīruma aicinājumu vērot putnus sestdien Palsmanes parkā, arī gar Palsu un Rauzu.

Kad 1. aprīlis pretrunīgs vai ar dubultu smaidu nāk

29.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Pietiekami reti ir tādi gadi kā šis (iepriekšējais bija 1956. un nākamais būs vien 2029.), kad kristiešu lielās ticēšanas — Lieldienu — pirmā diena sakrīt ar 1. aprīli — lielāko neticēšanas dienu, kad baidāmies tikt izjokoti. Par kristiešu svētkiem, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, vairumam cilvēku ir pietiekami liela skaidrība, taču par Joku dienas — 1. aprīļa — īpašo vietu kalendārā viena skaidrojuma nav. Tās viena pret otru stāv tik lielā pretrunā, ka kopā, šķiet, nesader nekādā veidā, jo tiek uzskatīts, ka 1. aprīlī ir dzimis Jūdass (cilvēks, kurš, uzdodamies par draugu, Jēzu nodod). Pat vēl vairāk, senāki ticējumi vēsta, ka tieši 1. aprīlī no debesīm cilvēku apmuļķošanai velns nomests. Nav gan teikts, vai tas pietiekami labsirdīgais, kas Latvijas purvos un arī kādā Jaunsudrabiņa romānā mitinās, vai arī tiešām sātaniskais, Bībelē minētais un cilvēku prātus uz ļaunumu kūdošais. Ar to pirmo latvieši tīri labi vienmēr ir mācējuši galā tikt un paši viņu allaž muļķojuši, bet ar otro gan nevienam nekādai sadzīvošanai nevajadzētu būt, jo tas jau kopš kristietības ienākšanas baltu zemēs te tikai un vienīgi no svešas pasaules sātaniskas negantības ir šurpu gādājis un, ja tā labi izvērtē, šodien vēl lielākos apjomos te turpina vairot.

Deputātu nežēlīgā atturēšanās pret pensionāriem

20.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Starp nedēļas nogalē politikāņu, esošo un bijušo Saeimas deputātu gājputnu čalām, veidojot jaunas ligzdas, sabiedriskajā telpā, manuprāt, pārāk mazu ievērību izpelnījušies divi ceturtdienas Saeimas sēdes Latvijas pensionāriem būtiski balsojumi.

Skaistumu pilnais «mazais leduslaikmets»

16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas untumi (vai likumsakarības) šoziem ir sagādājuši tādus kontrastus, kādus pat grūti atcerēties. Janvārī Latvijā tika pārspēti pat 11 minimālo temperatūru rekordi dažādās vietās (visaugstākā 1. janvārī +7,2 grādi Bauskā un Pāvilostā), bet februārī jau tika pārspēti 4 minimālās gaisa temperatūras rekordi (viszemākā 23. februārī -27,4 Daugavpilī). Šo kraso temperatūras svārstību sekas, dažādus noslīdeņus, krastu nobrukumus tā īsti droši vien ieraudzīsim vien pavasarī. (Arī Gaujas Stāvajos krastos šoziem atkal nogāzušies vairāki pamatīgi koki.)

Drīz atlidos arī Gada putns — pļavu tilbīte

16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau atgriezušās dažas dzērves, ķīvītes, bet ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka putnu masveidīga migrācija šopavasar sāksies vien pēc pāris nedēļām. «Būs īsā laikā ļoti daudz putnu. Viņi pagaidām Polijā vai Lietuvā gaida, un tad būs putnu sprādziens labā nozīmē.»

Par Brīvības laukumu ne tikai Rīgai lemt

13.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja un izlemšanai domes sēdē virzīja ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu.

Kopš 1. marta netraucējam līdakas!

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sestdien pastaigā pa aizsalušo Gauju arī palūkojos, kādi lomi ir tur uz ledus sēdošajiem copmaņiem. Kāda zivs dažiem bija vai pašā Valmieras vidū. Taču vienā vietā netālu no bļitkotāja pamanīju arī pāris āliņģos ieliktas ūdas. Atgādināju, ka no 1. marta šie zvejas rīki vairs nav lietojami. Uzrunātais atbildēja, ka neesot zinājis.

Pirmais niedru skulptūru festivāls

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sedas purva teritorijā, lai to aizsargātu kā izcilu biotopu — daudzu putnu ligzdošanas vietu, ir izveidots dabas liegums. Šis purvs ir arī izcila atpūtas vieta putniem pavasaru un rudeņu migrācijas laikā. Diemžēl appludinātās ūdenstilpes strauji aizaug ar niedrēm, daudzviet jau veidojas biezas vienlaidus niedru audzes. Tādas pilnīgi aizaugušas vietas daudzām putnu sugām kļūst nepiemērotas pat ligzdošanai, bet it īpaši nepatīk gājputniem, kuri mēdz atpūsties atklātos ūdeņos. Tādēļ dabas lieguma «Sedas purvs» dabas aizsardzības plāna viens no pasākumiem paredz šo saaugušo niedru novākšanu.

Globālās sasilšanas aukstums

6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».

Ticības un neticības apliecinājumi

1.Marts, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Laiks, kad daudzi kādreiz izteikti ateisti kļuvuši par it kā dievticīgiem un cītīgi iet baznīcā, acīmredzami pierāda, ka cilvēkiem vismaz kaut kāda ticība allaž ir vajadzīga. Pēdējās dienās šāds ticības jautājums it īpaši attiecināms uz naudas lietām. Esmu pārliecināts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi vienalga, cik tīrus vai netīrus naudas pārskaitījumus veikusi nepatikšanās iekļuvusī un nu pašlikvidēšanos pasludinājusī ABLV Banka vai kādus tiesas darbus pret Latvijas valsti ir iecerējis Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs. Tāpat galvenokārt laikam gan tikai valdības vīrus un sievas, baņķierus un varbūt arī dažu lielāku projektu realizēt iecerējušu uzņēmēju satrauc tas, kādi kredītreitingi, kāda starptautiskā uzticība būs pārējām bankām, kas turpina darboties Latvijā.

Mēģinājums noņemt lielo bremzi ekonomikai

22.Februāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Banku satraukumiem pārpilnās nedēļas sākumā valdība tomēr paguva arī lemt, kā ātrāk un uzņēmējiem ērtāk  darbaspēka būtiska trūkuma gadījumā uz atvieglotiem nosacījumiem drīkst piesaistīt speciālistus no ārvalstīm. Tādu vajadzību uzņēmēji jau bija izteikuši aizpērn, kad gandrīz divas trešdaļas no viņiem kvalificēta darbaspēka pieejamību valstī vērtēja kā sliktu vai pat ļoti sliktu. Arī Ekonomikas ministrija bija secinājusi: lai gan Latvijā cilvēku gluži vēl netrūkst, taču saimnieciski aktīvākajos centros ir jau izteikts kvalificētu strādājošo trūkums. Speciālistu ar specifiskām prasmēm it īpaši sāk trūkt apstrādes rūpniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kas šobrīd ir tieši tās, kuras varētu vēl vairāk veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.

Sadzirdēt, ko roze dadzim saka

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dzejnieki runā starp puķēm un mēģinot ar tām runāt. Bet tikai nesen uzzināju, ka ne vien puķes, bet pilnīgi visi augi runā arī savā starpā. Vismaz vienas sugas augi vienā valodā, ko saprot viņu radinieki. Tā bioloģijas profesors Ģederts Ieviņš apgalvo, ka augi savā starpā sazinās, tātad runā, ar smaržām.

Dabīgā pļava ir par maz novērtēta bagātība

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā zināms, pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb dabas skaitīšanas ietvaros uzsāka dažādu biotopu apzināšanu. Tagad apkopota informācija par līdz šim saskaitītajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pērn ir apsekots gandrīz 57000 hektāru, kuros šādus zālājus potenciāli bija iespējams atrast. Taču no tiem vien 22 procentos tika atrasti tik vērtīgi zālāji, kas atzīstami par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.

Dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā

16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš 2000. gada gods nosaukt Gada dzīvnieku uzticēts Dabas muzejam. Šogad muzejs izvēli tālāk uzticēja dabas draugiem, kuri varēja balsot par šī titula kandidātiem. No vairāk nekā 2600 balsojumiem ar 252 balsīm pēdējā vietā palika pelēkais zaķis. Vien 294 ieguva sermulis, alnim jau tika 367, nedaudz vairāk — 404 — ieguva rudā lapsa. Sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, kuri attiecīgi savāca 683 un 694 balsis.

Vīzija — jau pieredzējušas meičas gados

15.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Bibliotēkas ikdiena un vieta vēsturē

15.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!

Par Gauju, kura drīkst piederēt vien Dievam

14.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

«Labdien, jaunieši!» tā piektdienas pēcpusdienā, ienākot Dabas izglītības centra «Vecupītes» telpās Kocēnu novadā, sagaidītājus uzrunāja grāmatas «Izvēle. Gauja» autors, nu jau pat leģendārais lašu sargātājs, Gaujas nacionālā parka kādreizējais inspektors Māris Ansis Mitrevics.

Divos gados no haosiņa uz stabilitāti

13.Februāris, 2018
Viedokļi
Laikrakstā

Svētdien apritēja divi gadi, kopš darbojas Māra Kučinska vadītā valdība. Tādēļ piektdien premjers sniedza nelielu pārskatu, kopumā valdības darbu vērtējot vismaz ar 6 ballēm un akcentējot, ka daļa no iesāktajiem darbiem šogad arī jāpabeidz. «Stabilitāte», kuru valstī kopumā un daudzās jomās atsevišķi ir izdevies panākt, bija vārds, kuru premjers pieminēja vairākkārt.

Līdz 14. februārim jāpagūst pārlūkot albumus!

7.Februāris, 2018
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kopš pērnā gada maija turpinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rosinātais kopdarbs — par godu Latvijas simtgadei izveidot elektronisku ainavu krātuvi «Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt». Pirmajā posmā līdz vasaras vidum jebkurš varēja pieteikt viņaprāt visvērtīgākās ainavu vietas, kas paliekoši vēstītu par vērtībām  novados. Pēc tam eksperti, ņemot vērā pieteikto ainavu vizuālo vērtību un arī nozīmi valsts vēsturē, atlasīja 243 ainavas, kuras ievietoja tīmekļa vietnē www.ainavudargumi.lv, kurā par katru no tām bija iespējams balsot. Kad novembrī balsojums beidzās, tika jau paziņoti 50 Latvijas ainavu dārgumi.

Ozoli — Latvijas simtgades liecinieki

6.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.