Aivars Ustups

Aivars Ustups

Žēlsirdība vai nežēlība pret zivīm?

9.Janvāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Iznākusi «Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017». Tajā arī pāris makšķerniekiem domātu rakstu. No tiem sociālajos tīklos, it sevišķi portālā CopesLietas.lv, «vētru» jau ir izsaukusi BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītājas RUTAS MEDNES un ANETES NIEMI publikācija ««Ķer un atlaid», bet kā jūtas zivis?». Tā ir vairāku lappušu gara, tādēļ «Liesmas» lasītājiem to sniedzam saīsinātā, pārstāstījuma variantā.

Vietā, kur domas raisās

8.Janvāris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

Novadā Ziemassvētku brīžiem un gada nogalei īpašu svinīgumu sagādāja pagastu centros — Brenguļos, Kauguros un Trikātā — pašu darinātās un izvietotās latvju rakstu zīmes. Par tām šīs idejas autore, Brenguļu un Cempu bibliotēkas vadītāja AIGA BLUMBERGA:

Trikātieši gatavi brāļu priekšā cepures noņemt

29.Decembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Par gada būtisku notikumu Beverīnas novadā daudzi uzskata to, ka bankrotējošā «Trikāta KS» īpašumā, ko izsolē nopirka brāļi KASPARS un ROLANDS PUTNIŅI, atkal ražo sieru. Ar oficiāli reģistrētu zīmolu «Trikātas pienotava» nu jau veikalu plauktos labi pamanāmā zilā iepakojumā redzami Trikātā saražotie Krievijas, Holandes, «Maasdamer» sieri, arī īpašais siers «Dor Blue».

Ziemassvētku dāvanā — dižlīdaka

22.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.

Nastu un dāvanu pārkrāmēšana pirms Ziemassvētkiem

21.Decembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Ziemassvētku priekšvakars ierastā klusā pārdomu laika vietā šogad aiziet pārlieku skaļš gan pasaulē, gan arī Latvijā. It kā jau ir  pieņemts, ka netīkamās nastas vajag atstāt pie gada sliekšņa, lai nākamajā iekšā var doties vien ar gaišām domām un apņēmības pārpilni. Pārdomu vērts gan ir jautājums, vai šāda nastu pārkrāmēšana nebija izdarāma jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem, varbūt brītiņu pēc tiem.

Ērika Zvirbuļa baltā svētku dāvana vidzemniekiem

19.Decembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Kad ziema ir tik niķīga, ka pat uz Ziemassvētkiem dabu baltumā nesteidz iekrāsot, par sniegotās pasaules vienreizīgumu fotoizstādē «Kad pasaule pārvēršas pasakā…» atgādina viens no vērīgākajiem Vidzemes ainavu fotogrāfiem Ēriks Zvirbulis. Piektdien šīs izstādes atklāšanas brīdī Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Jaunās pils konferenču zālē muzeja ekspozīciju un izstāžu darba koordinatore Vija Rozentāle tā arī teica:

Bioloģiskā daudzveidība un zaļā domāšana

15.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto:

Koku gredzenošana bijusi veiksmīga

15.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pirms gadiem programmas LIFE+ projektā «Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā» zinātnieki apsekoja vecos un boreālos mežus un secināja, ka atsevišķiem mežiem strukturālais stāvoklis ir neapmierinošs, jo tajos ir maz atmirušās koksnes, turklāt vairums koku ir samērā jauni, arī vienā vecumā, tādēļ tur atmirušās koksnes papildinājumi tuvākajā laikā nav gaidāmi. Taču tieši atmirusī koksne ir jauna dzīvotne tūkstošiem augu un dzīvnieku sugu, tikai tajā var pastāvēt stabila un daudzveidīga ekosistēma — augu, kukaiņu un putnu populācija. Lai veicinātu mirušās koksnes veidošanos, pēc zinātnieku stingriem norādījumiem dažos šādos mežos kokus «gredzenoja» (stumbriem apmēram cilvēku krūšu augstumā pārdesmit centimetrus platā joslā noņēma mizu). Bija iecerēts panākt, lai vidēji vienā šāda meža hektārā būtu vismaz 20 kubikmetru atmirušas koksnes.

Nākamā gada traucēklis numur viens

12.Decembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Varbūt ne gluži veiksmīgs katram Latvijas iedzīvotājam atsevišķi, bet valstij kopumā, it sevišķi pašreizējai valdībai, aiziet pietiekami normāls, uz attīstību vismaz tendēts gads. Pēc saspringtā darba budžeta sagatavošanā un cauri dabūšanā Saeimā ministriem nu jau reāli būtu jārosās, kā un ko darīt vēl labāk, lai ekonomiskā izaugsme turpinātos un nākamais valsts budžets jau būtu bez deficīta. Taču tā vietā, lai viņi ierēdņus un arī uzņēmējus mudinātu ar atrotītām piedurknēm ķerties pie reāliem darbiem, mēs jau tiekam brīdināti, ka atnākošais var būt kārtējais nogaidīšanas, ja ne pat reformu bremzēšanas gads. Ministru prezidents Māris Kučinskis šajā sakarā nesen izteicies ļoti tieši: «Nākamajā gadā normālam darbam traucēklis numur viens ir vēlēšanas, jo partiju cilvēki aicina atturēties no straujām kustībām, kas varētu mest ēnu, kļūst piesardzīgāki un populistiskāki.»

Ausīm garām aizkliegtais skaļums

12.Decembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Kuram gan patīk, ka uz viņu bļauj? Vēl netīkamāk ir sadzirdēt uzbļāvienus klusajā pārdomu laikā, kad gaidām Ziemassvētkus. Taču atliek vien pievakarē ieslēgt televizoru, lai gandrīz vai visos kanālos sadzirdētu skaļus saukļus: «Nenokavē! Pērc! Tikai un vienīgi pie mums! Atlaides pat atlaidēm!» Nezinu, vai tie ir reklāmas ietekmes pētnieku kaut kādi jaunākie ieteikumi, bet tā vien šķiet, ka šī gada nogalē lielāku peļņu cer iegūt tie, kuri citus pārkliegs skaļāk. Ja kāds domā, ka ar skaļumu vien vēl ir par maz, var bļāvēju ieģērbt Ziemassvētku vecīša tērpā un likt viņam nedabīgi locīties televīzijas ekrānā. Turklāt dažā televīzijas kanālā, lai kādu nopietnu raidījumu paskatītos, pie tā nemaz nevar piekļūt: īpaši ir ieprogrammēts, ka vispirms pacietīgi jānoskatās bļaustīšanās.

Arī Brenguļos — par mežu vērtībām

12.Decembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Jau ziņots, ka SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Ziemeļvidzemes Mežu konsultāciju pakalpojumu centrs gada nogalē organizē seminārus mežu īpašniekiem un mežu nozarē strādājošajiem, lai viņus informētu par aktualitātēm. Trešdien šāds seminārs notika arī Beverīnas novadā Brenguļu «Kaimiņos».

Vērtības, kas prasa turpinājumu jaunā kvalitātē

5.Decembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. zinātniski praktiskā konference par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (ZBR). Pēc bioloģijas zinātņu doktora Otara Opermaņa rosinājuma Vidzemes Augstskolā profesores Agitas Līviņas vadībā augstskolas pētnieku grupa to bija sagatavojusi par tēmu «Biosfēras rezervāts. Tad. Tagad. Turpmāk».

Vitamīniem bagātinātais valsts iztikas avots

28.Novembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Ministru kabinets šodienas sēdē pat omulīgi var lemt gan par valsts pārvaldes profesionālo pilnveidi labāka tiesiska regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās, gan grozīt noteikumus par transportējamām spiedieniekārtām, vai arī spriest par dividendēs izmaksājamo «Rīgas cirka» peļņas daļu. Gada galvenais darbs ir padarīts: kabineta izstrādāto 2018. gada valsts budžetu ceturtdien Saeima, 59 deputātiem balsojot «par», 37 — «pret», apstiprināja.

Trikātā atkal ražo sieru

27.Novembris, 2017
Pilsētās un novados
Portālā

Beverīnas novadam bēdīga ziņa bija, kad 2015. gadā izsludināja kooperatīva «Trikāta KS» bankrota procedūru. Priecīgāka pavīdēja, kad bijušos kooperatīva īpašumus izsolē nopirka brāļi Kaspars un Rolands Putniņi. Novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis tad cerību pilns teica: «To vien zinu, ka abiem ir laba pieredze piena rūpniecībā, un varu vien novēlēt, lai viņiem izdodas Trikātā atsākt siera ražošanu.»

Par pazemīgu paklanīšanos svešvalodām

22.Novembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Daudzkrāsaini izgaismota, parādes maršiem un patriotiskām dziesmām skanot, ir pavadīta Latvijas kārtējā dzimšanas diena, un turpinām rosības pilno ceļu pretī simtgadei. To sagaidot, ir daudzi labi aizsākumi, bet ir arī daudz kas būtisks nepadarīts vai pat aplami darīts.

Fotogrāfijās Latvijas gaišās vertikāles

22.Novembris, 2017
Kultūra un izklaide
Laikrakstā

Valmierieši ar fotoizstādēm ir pat izlutināti, taču 17. novembrī Valmieras muzeja Izstāžu namā atklātā Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde «Sapņu kartogrāfija» pelna īpašu uzmanību. Jau ar to vien, ka Miks (tā Mihailu sauc daudzi fotogrāfi) neapšaubāmi pašlaik ir viens no tiem fotogrāfiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē pat ļoti tālu. Kopš 2013. gada viņš ir reģistrēts autors Pasaules fotogrāfijas organizācijā (WPO jeb World Photography Organisation). Vairāk nekā 80 starptautiskajos fotomākslas konkursos viņš ieguvis tuvu pie 30 godalgu. Starp tām ir arī Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) zelta, sudraba un bronzas medaļas. 2014. gadā Mihailam Ignatam piešķirts FIAP mākslinieka goda nosaukums, bet kopš 2016. gada janvāra viņam ir gods saukties par FIAP ekselenci (Excellence of FIAP). Viņa fotogrāfijas publicētas fotoalbumos, populāros ārzemju žurnālos, arī National Geographic (tajā arī viena no izstādē redzamajām — ziemas ainava ar dažiem kokiem ceļa līkumā).

Kam Dabas Dieviņš savas vērtības rāda

17.Novembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad Latvijā uzsākta dabas vērtību skaitīšana, projekta pretinieki un daži skeptiķi jautā: «Kam gan to vajag?» Var jautāt pretī: «Vai par labu saimnieku uzskatīsit to, kurš nezina, kādi augi aug viņa pļavās, ar cik dažādiem kokiem bagāts ir viņa mežs? Ko gan no dārza var sagaidīt dārznieks, kurš pat nezina, cik dažādi augļu koki, ogulāji vai zemeņu dobes tajā ir palikušas kopš vecvectēva laikiem?»

Svētki vien diviem stabilitātes balstiem

14.Novembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Novembri nu jau vairākus gadus esam ieraduši dēvēt par patriotisko mēnesi. Šogad tas iedegtu piemiņas svecīšu un lāpu gājienu gaismā sarkanbaltsarkans ir iekrāsojies veselas nedēļas garumā. Tā ir pat izteikti simboliska, jo pirms mūsu nācijas valstiskā veidojuma sākuma 1918. gada 18. novembrī būtiska bija latviešu strēlnieku bataljona dzimšana trīs gadus iepriekš. Šī bataljona vīri pēc tam kļuva par Latvijas brīvības cīnītājiem, nodrošināja mūsu valsts militāro pirmsākumu un izcīnīja uzvaru pār skaita ziņā pārāko Bermonta karaspēku. Tieši tādēļ godinājumu vispirms Lāčplēša dienā ir pelnījuši karavīri un tikai nedēļu pēc tam valstsvīri, kuri 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Atcerēsimies arī, ka vēl vairākus mēnešus pēc šī drosmīgā soļa to, būt vai nebūt šai valstij, izšķīra strēlnieku varonība, jo turpinājās karadarbība.