Aivars Ustups

Aivars Ustups

Gladiolas ar dzērvenēm sārtumā sacenšas

29.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Vakarrīt arī Valmieras tirgū bija ieradies vēsums un pēc iepriekšējām saulainām dienām skuma pat gladiolas. Dzidra, kas tās piedāvā daudzkrāsainas, stāstīja, ka par citiem ziediem vēl varot parūpēties, piesegt vai arī nogrieztus vēsumā uzglabāt, bet ar gladiolām viņa tā neesot mēģinājusi. Tādēļ pirmo salnu dienas esot no tām arī atvadas. Taču vakar gladiolas tirgū vēl bija paši cēlākie, visvairāk pirktie ziedi. Par daudzziedu vārpu viņa prasa vien 70 centus. Izpērkot visas. Pieprasījums esot atkarīgs no vārda dienām. Vakar bija Sergeji un Svetlanas, tādēļ uz tirgu gladiolas paņēmusi tā vairāk. Piektdien, kad vārda diena ir Miķeļiem un Mikiem, iespējams, ka uzziedējušo gladiolu pat pietrūkšot.

Šajā un nākamajā rudenī cāļu skaitam jābūt vienādam

28.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Lai gan tagad — putnkopji cāļiem ļauj piedzimt, cik un kurā brīdī vajag, joprojām spēkā — ir teiciens «Cāļus skaita rudenī». Turklāt jau pavisam tuvu ir diena, kad vien — tik cāļu, — cik — saskaitīsim šoruden, drīkstēsim saskaitīt arī nākamā gada 6. oktobrī, kad gluži kā cāļi rindā 13. Saeimas vēlēšanām rindosies politiskās partijas un to apvienības.

Par Jēkabkalna kokiem un ne vien tiem

28.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Jau rakstīts, ka Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts meži» Matīšu pagastā turpina Jēkabkalna sakārtošanu un tā dabas vērtību apzināšanu. Šis kalns ir apmēram 700 metru garš un 300 metru plats pacēlums, kas apaudzis ar kokiem, galvenokārt ošiem un eglēm. Bet tālos gados te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, riekstu koki, dižskabārži un lapegles. Pacēluma piekājē vijas neliela upīte.

Ziemeļvidzemes skaistums — vienā albumā

27.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Ir piedzimis fotoalbums «Mēs te dzīvojam» par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabu un cilvēkiem. Ideja par šāda albuma vajadzību rezervāta teritorijā dzīvojošo dabas vērtību popularizētājiem bijusi jau sen. Taču šogad, kad aprit jau 20 gadu kopš ZBR izveidošanas, bija pienācis īstais, var pat teikt, pēdējais laiks, lai šāda grāmata būtu kā skaista jubilejas velte. Albumu izdod Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība, realizējot Lauras Taubes un Ilvas Paideres ideju. Tā izdošanu finansiāli atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju glabātie dārgumi — dāvana Latvijai no paaudzes paaudzē» ietvaros.

Lai visi drošā pilsētā dzīvotu

26.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Nedēļas nogalē, kad bija izsludināta staigāšanas diena un tika piedāvāta iespēja doties izziņas pārgājienos, viens no tiem aicināja arī uz Valsts policijas Valmieras iecirkņa mītni Garā ielā 4. Te viesus gaidīja gan Valmieras 5. vidusskolas policijas klases audzēkņi populārajos Bruno Bebra un Runča Rūda tērpos, gan pats iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks, arī reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna un Valmieras iecirkņa kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Rita Ozarska.

Kad kartupeļu raža lietus mākoņiem jānozog

21.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.

ZAAO atvērto durvju dienā Daibē

20.Septembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.

Kad Latviju jau kā paraugu iesaka

19.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Sabiedrības lielā daļā valda satraukums par nabadzības kāpumu, dažādās aptaujās zemu vērtējam Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību salīdzinājumos ar citām valstīm. Taču atbrauc no kungs no Parīzes un mūsu sarūgtinājumiem pārpilnajā tējas glāzē salej medainu sīrupu.

Brikšņu vietā Dabas klase

15.Septembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vērīgākie valmierieši jau ir pamanījuši, ka šovasar sākta Gaujas krasta sakopšana Atpūtas parka teritorijā starp Kazu krācēm un Vanšu tiltu. Darbi te notiek Latvijas vides aizsardzības fonda finansēta projekta «Gaujas krasta daļas Valmieras pilsētā sakopšana un labiekārtošana dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un aizsardzībai» ietvaros. Cītīgi tajos piedalījās arī vasaras nodarbinātības programmā iesaistītie jaunieši. Iepriekšējās nedēļas nogalē no krūmiem un saaugumiem atbrīvotajā pussalā arī ar jauniešu aktīvu līdzdalību brīvā dabā mācību gadu sāka Dabas klase.

Nodoklis, kurš ir pretrunā arī ar Bībeli

7.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Bībelē Mateja evaņģēlija 13. nodaļā teikts: «Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.» Kad šo domu attiecinām uz naudu un cilvēku atšķirīgām iespējām dzīvot kaut cik pārtikušiem, tad Saeimas 2015. gada novembrī pieņemto solidaritātes nodokļa likumu aptuveni 6000 valsts iedzīvotāji, kuri algā mēnesī saņem vismaz 4000 eiro, var uzskatīt par Bībelei neatbilstošu. Lai gan liela daļa no šiem tūkstošiem Bībeli nav pat pāršķirstījuši, daudziem no viņiem pret reālajām un it īpaši morālajām vērtībām ir tāda attieksme, it kā šīs rindas būtu rakstītas tieši viņu rīcības attaisnojumam. Kā gan likumdevēji Saeimā tā vietā, lai viņiem dotu vēl un vēl, ir uzdrošinājušies no viņiem sākt kaut ko arī ņemt?

Kad koku vērtētāji cits citu nesadzird

6.Septembris, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Bērniem ir izjokošanas spēle «No šīs vietas nedzird». Kad viens kaut ko stāsta, otrs pēkšņi paziņo, ka no vietas, kur viņš sēž, nekā nevar dzirdēt. Ja stāstītājs tam netic, abi apmainās vietām. Pēc tam nosacītais nedzirdētājs otrajā vietā vispār skaļi nerunā, vien tēlodams plāta muti. Nu arī stāstītājam nākas atzīt, ka no tās vietas nekā nevar dzirdēt...

Ceļojums laika un Burtnieka dziļumos

5.Septembris, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Aprit 20 gadu, kopš Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts guva starptautisku atzīšanu un kļuva par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Lai iedzīvotāji šo teritoriju iepazītu vēl labāk, apaļā gadskārta tika atzīmēta ar Ceļotāju dienām.

Kad slīcēju glābšana tiešām slīcēju rokās

31.Augusts, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Sēdot Rīgā, arī Valmierā vai Vidzemes augstienē pie televizoriem, ir interesanti vērot par gadsimta plūdiem dēvētos ūdeņus Latvijas austrumos. Internetā populārs kļuvis kāds Latgales puisis, kurš jautri dodas peldēties pārplūdušā kviešu laukā. Taču pat uz mazāko jautrību prāts nenesas nedz šī, nedz arī citu nenovākto lauku saimniekiem. Šādus plūdus nepieredzējušajiem tā arī nesaprast tā sirmgalvja izjūtas, kurš atteicās evakuēties no ūdens appludinātās mājas, jo laivā līdzi taču nevarēs aizvest viņa divas govis...

Atgriešanās savā skolā

31.Augusts, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Ar Beverīnas novada domes lēmumu par Trikātas pamatskolas direktori apstiprināta INGUNA KONDRATJEVA. Viņa — īstena trikātiete kopš bērnības. Ģimenei šajā pusē ir sava lauku māja un zemīte, kuras lielākā daļa gan šobrīd esot atdota izmantošanai zemniekiem. Ingunas skolas gaitas arī sākušās Trikātas pamatskolā. Tāpēc tagad var teikt, ka savā skolā viņa beidzot ir atgriezusies tā pa īstam. Pedagoga izglītību viņa ieguvusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tādu izvēli jau skolas gados Trikātā ievirzījis lieliskais matemātikas skolotājs Paulis Mūrnieks. «Mācīties par matemātikas skolotāju man izlemt lika viņa ieliktie pamati manās matemātikas zināšanās un viņa idejas,» tā vēl tagad šī pedagoga vietu savā dzīvē vērtē pati nu jau ilgus gadus pieredzi un gudrības krājusī matemātikas skolotāja.

Vaidavietis, kuru sadzird tālu pasaulē

25.Augusts, 2017
Viesis
Laikrakstā

«Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs vaļasprieks, ar ko aizpildīt brīvo laiku,» teic Vaidavas pagasta «Silkalnos» saimniekojošais JĀNIS KAVIERIS. «Manam kaimiņam, kura aizrautība ir makšķerēšana, rītos jāceļas agri, jābrauc tālu līdz Burtniekam vai citiem ūdeņiem. Es savukārt jebkurā laikā, kad man ir kāds brīvs brīdis, varu ieiet savā vasaras mājā un pēc dažām minūtēm jau būt otrā pasaules malā.»

Nodokļu stabilitāte ZZS šūpolēs

24.Augusts, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Kad jūlija nogalē Saeima pēc pamatīgām debatēm pieņēma valdības izstrādātos ar nodokļu reformu saistītos likumus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunā ar žurnālistiem teica, ka šajos likumos ir atrunātas vairākas lietas, lai vismaz trīs gadus nemainītu nodokļus. «Tā ir stabilitāte, kas vajadzīga visiem iesaistītajiem, un mūsu uzdevums ir to nodrošināt,» tad īpaši uzsvēra valdības vadītājs, izsakot apņēmību, ka nepieļaušot arī Saeimas vēlēšanu tuvumam šo stabilitāti ietekmēt. Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka viens no nodokļu reformas galvenajiem uzdevumiem bijis, lai sabiedrība un arī uzņēmēji «vismaz dažus gadus var rēķināties ar stabilu nodokļu politiku».

Joprojām ar labām izredzēm

23.Augusts, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Iepriekšējās nedēļas nogalē notika partijas «Vienotība» kongress, kura gaitā par jauno partijas vadītāju prognozējami tika ievēlēts patlabanējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš savulaik ienāca «Vienotībā» no Pilsoniskās Savienības rindām. Tā varētu būs laba ziņa partijai, kurai vitāli nepieciešams vadītājs — praktiķis, kurš spētu veikt «Vienotībā» virkni pārkārtojumu.

Lai Gauja nebūtu nelaimju upe

23.Augusts, 2017
Viedokļi
Laikrakstā

Gauja, ko reizēm mēdzam dēvēt par vēl vienu Valmieras galveno maģistrāli, ne vien dāvā lielisku dabas baudījumu un atpūtu, bet vairāku valmieriešu ģimenēs uz mūžu atstāj atmiņas par traģiskiem notikumiem. Nepaiet ne gads, kad kādam neizdodas izpeldēt no upes dzelmes. Īpaši sāpīgi ir, kad Gauja paņem gluži jauna zēna dzīvību, kā tas notika šovasar jūlijā. Valmierieši kārtējo reizi par to bija satraukušies, bija raksti, ieteikumi presē, citos medijos. Pilsētas pašvaldība kārtējo reizi steidza paziņot, ka Valmierā Gaujā nav nevienas oficiālas peldvietas, kurā peldētāji kaut minimāli tiktu uzraudzīti vai kontrolēti.

Dainas bagātību dārzā

18.Augusts, 2017
Viesis
Laikrakstā

Kad pērn rakstīju par Valmieras tirgu, allaž kādus jaunumus gan par retiem augiem, to izmantošanu, gan zāļu tējām piedāvāja Daina Krēpause. Viņai arī par katru it kā labi zināmu augu ir savs sakāmais. Zināšanas viņa krājusi jau kopš bērnības laukos, tad izsūtījuma laikā skarbajā Sibīrijā, bet pēdējos gados cenšoties nepalaist garām nevienu publikāciju, kurā kaut kas jauns pateikts par jau līdz šim zināmo. Šovasar, kad veselība kādu laiku Dainai neļauj līdz tirgum tikt, pamanījusi, ka «Liesma» turpina stāstīt par dažādiem retiem augiem, saņēmām aicinājumu ielūkoties arī viņas dārzā. Tajā pēc pašas Dainas vērtējuma esot vismaz 100 dažādību.

Burtnieka kārtējā dāvana man

18.Augusts, 2017
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tiem, kas nav makšķernieki, laikam gan nekad nebūs lemts saprast brīžus dabā pie ūdeņiem. Savukārt makšķernieki zina, ka diena, kad kaut vai kur dodaties ar makšķeri vai spiningu, var atnest nebijušu piedzīvojumu. Man arī, makšķerējot, spiningojot vai Burtniekā velcējot, starp lomā pietiekami daudzām paturamām zivīm gandrīz katru gadu ir izdevies noķert vismaz vienu līdaku vai zandartu, ar kuru vēl varu dižoties starp gados jaunākajiem un izveicīgākajiem, kuri Burtniekā nu lielās zivis velk biežāk nekā es.