Krācēs Baltijas labākie meistari
Valmierā aizvadītas Baltijas airēšanas slaloma sezonas atklāšanas sacensības — Latvijas Kausa izcīņas pirmais posms, kuru spoži aizvadīja Valmieras airētāji.
Valmierā aizvadītas Baltijas airēšanas slaloma sezonas atklāšanas sacensības — Latvijas Kausa izcīņas pirmais posms, kuru spoži aizvadīja Valmieras airētāji.
«Kad ieraugi mazo kunkulīti... Tiešām kunkulītis, bet paskaties: jau sirsniņa... Nav viņam vēl cilvēka aprises saskatāmas, bet redzam un dzirdam, ka sirsniņa strādā. Pukst. Kad ieraugi to sirsniņu — Debesis dzied, jo Dzīvība ir atnākusi, » sacīja Gints, bet Silvija piebilda: «Dzimšana ir un paliek liels noslēpums. Jaunībā varbūt raugies citādi, bet, laikam ejot, sāc pieiet daudz filozofiskāk tam, kā bērniņš aug, piedzimst. Un paveras jauni apvāršņi. Arī to, ka mūsu darbs ir īpašs, ar laiku apzinies.»
Izgatavots Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas un vieglatlētikas manēžas būvniecības projekts. Projekta autors — arhitekts JURIS ŠŪPOLS. Piedāvājam ieskatu iecerē.
Skaistā pavasara pēcpusdienā ciemojos pie Zelta pāra – Maldas un Mārtiņa Ramboliem. Abi bija saposušies, smaidīgi un labestīgi.
Karlīne Cercina un Jānis Rozītis – divi uzņēmīgi un enerģiski valmierieši, kuri jau ceturto gadu apvieno modes aktualitātes, jaunos talantus, jauniešu degsmi un avangarda dzirksti vienuviet – Vidzeme Fashion šovā.
Tērpu māksliniece INGA BERGA-BĪRIŅA pēc 2006. gadā saņemtā Grand Prix jauno modes mākslinieku konkursā Habitus Baltija un ar Latvijas Mākslas akadēmijā iegūto maģistra grādu modes dizainā atgriezās mājās — Valmierā, kur jau vismaz gadus piecus jūtoties ļoti labi.
OSKARS TAPINSKIS. Valmieras mazais puišelis, kas, bērnudārzu Vālodzīte beidzot, saņēma arī apliecību ar ierakstu par savu sapņu profesiju — policists, izskolojies Valmieras 5. vidusskolas pirmajā profesionālās ievirzes policijas klasē, jau pāris gadus strādā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes biroja Kārtības policijas Valmieras iecirknī un, pabeidzis Policijas koledžu, studē jurisprudenci.
Pirms septiņdesmit četriem gadiem (1930.) Latvijā pirmoreiz rīkoja Meža dienas. Tajās līdz pat 1940. gadam ļoti aktīvi darbojās jaunatne. Ikgadējos zaļajos pasākumos iesaistījās arī pieaugušie, gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis. Toreizējais Mežu departaments šiem pasākumiem atvēlēja ne vien līdzekļus un stādāmo materiālu, bet arī norīkoja speciālistus un mežziņus konsultācijām.
Pavasara atnākšanai, kamēr dažu izteiksmīgu peizāžu vēl nenomaskē lapu zaļums, allaž ir raksturīga jaunumu pamanīšana, jo labi var redzēt darīšanu, pusdarīšanu un nekā nedarīšanu.
Miķelim ik pa laiciņam gadās dzirdēt žēlabas no tiem valmieriešiem, kuri dzīvo pilsētas nomalēs jaunajās privātmāju audzēs. Kāds tur brīnums, ja iegadījusies pašam māju uzcelt vai jau gatavu no šiverīga starpnieka iegādāties tādā vietā, kur piebraukt vislabāk ar kādu mazizmēra helikopteru, jo apkārtējās ieliņas ne īsti granti redzējušas, ne arī kā īpaši kādreiz gludinātas. Šiem līdzcilvēkiem tikai viens ieteikums - gaidiet kārtējās vēlēšanas un pirms tam no potenciālajiem kandidātiem, vislabāk jau domē sēdošajiem un savu misiju pagarināt gribošajiem, spiediet, spiediet un izspiediet solījumus (tikai uz papīra rakstītus un ar zieģeļiem!) par to, ka jūsu ieliņas tiks nosusinātas, pārraktas, aizraktas un beigās nobruģētas vai pat noasfaltētas! Un viss jums, mīļie, pēc tam būs!