Skolu pirmsākumi Latvijā ir 17. gadsimtā, kad Lielvidzemes ģenerālgubernators ierosina katrā draudzē uz daļas ķestera zemes atvērt un uzturēt skolu. 1694. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI izdod īpašu pavēli katrai baznīcas skolai dāvināt arklu1 zemes, kas bija arī alga skolotājam. Rūjienā draudzes skola celta 1687. gadā. 

Latviju labāku dara tās cilvēki. Latviju dažādu veido tās cilvēki. Mūsu valsts ir ziedoša, tā plaukst, jo savējie cenšas. Ļaudis saudzē arī senču mantojumu, un pratēji rada latviskā stāstus no jauna. 

Polijā norisinājās pasaules čempionāts jauniešiem 100 lauciņu dambretē.

Lēdurgas kultūras namā noslēdzies 17. Lāčplēša kauss svaru stieņa spiešanā guļus uz atkārtojumu skaitu, kas bija arī noslēdzošais Latvijas Kausa posms. 

Varbūt ne man to klājas atgādināt, bet tomēr: patiesam patriotismam bez tā kvēlas izrādīšanas ir vajadzīga arī sāpe par Latviju un apņēmība celt to stiprāku.

Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību.

Abu roku un kāju pirkstu nepietiks, lai uzskaitītu, kas mums savas atjaunotās valsts trīs gadu desmitos ir nogājis greizi.

Valmieras 2. vidusskolā regulārās topošo pirmklasnieku nodarbībās satiekas mazie valmierieši, kuri nākamgad svinēs septīto dzimšanas dienu. Viņi piedzima Latvijas simtgadē un tagad jau mācās par savu dzimteni. 

11. novembrī – Lāčplēša dienā – gan lieli, gan mazi devās kopīgā lāpu gājienā, pieminot brīvības cīnītājus un vienojoties gaismas ceļā. 

Jau ceturto gadu pēc kārtas Valmieras novada fonds rīko Spēka vakaru. 11. novembra vakarā Rīgas ielas 27 pagalmā bija iespējams cienāties ar spēka zupu, izkalt katram savu spēka monētu un vienoties patriotisko dziesmu korī kopā ar Arturu Gruzdiņu.