Ikgadējā Latvijas teātru gada balvu pasniegšanas ceremonijā Valmieras teātris saņēma četras Spēlmaņu nakts balvas un teātra trupa Kvadrifrons arī jauniešu žūrijas balvu.

Bieži dzirdēts: kādas kādreiz bija ziemas, kādas vasaras! Laikapstākļi mainās, ar to jārēķinās. 2019. gads Latvijā līdz novembra pēdējai nedēļai bijis siltākais novērojumu vēsturē – vismaz kopš 1924. gada, kad valsts teritorijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Laikapstākļi decembrī izšķirs, vai šis gads siltuma ziņā pārspēs 2015. gadu. Kā bija pirms gadiem, kā ir tagad, vai atkārtojas tas, kas reiz jau bijis?

Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Ja šķiet, ka lielie plūdi, piemēram, Krievijas ziemeļaustrumos vai mūžam ūdeņu apskalotajā Venēcijā, mūs īsti neskar vai ka klimata pārmaiņas ir vien cikliski dabiskas un uz laiku, tad, ieklausoties zinātnieku teiktajā, viedokli nākas mainīt.

Kopš 7. novembra Latvijas Bankā pieejama Latvijas brīvības cīņām veltīta 5 eiro sudraba piemiņas monēta, kura tematiski un emocionāli sasaucas ar šībrīža skatītāko filmu Dvēseļu putenis un kuras grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir Valmieras tēlnieks ANDRIS VĀRPA. Šis notikums ir nopietns iemesls uzprasīties ciemos pie mākslinieka, lai izdibinātu monētas tapšanas gaitu.

Šajā svētdienā, 1. decembrī, mēs sagaidīsim pirmo adventi, degsim pirmo sveci savos adventes vainagos. Tradicionāli tie ir apaļi, kas izsenis simbolizē mūžību un vienotību, bet mūsdienās to apspēlē dažādi, piemēram, par pamatu svecēm izmantojot izpušķotas malkas pagales un daudz ko citu, tas atkarīgs no tā, cik katrs esam radošs vai kā gribam izpausties.

Dažādām – reālām un izdomātām – leģendām apvītā Latvijas robežpilsēta Valka, kas vēl nesen kopā ar sev apkārt esošo novadu varēja justies samērā droši, administratīvi teritoriālo reformu gaidot, nule nonākusi visai kutelīgā situācijā. Ir tikai loģiski, ka reformas virzītāji, Saeimas pozīcijas partiju kolēģu stūrī iespiesti, beidzot atteikušies no vēl nesen dzelžainās idejas varmācīgi pielīmēt Valkas novadam klāt Rūjienas un Naukšēnu novadus. 

Nedēļas sākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Draudzīgā aicinājuma fonda Skolu reitinga 2019. gada apbalvošanas ceremonija, tika sumināti šī gada laureāti un pasniegtas balvas par sasniegumiem mācību priekšmetu mācīšanā.

Atstājis autoservisā savu mašīnu, mērojis kādu gabaliņu pa pilsētu, šīsnedēļas vienā no drēgnākajām dienām uz interviju «Liesmas» redakcijā, viegli ģērbies, vien baltā kreklā ar īsām piedurknēm un vestē, atnāca ULDIS PALTIŅŠ. 

Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienas priekšvakarā, 17. novembrī, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā Kocēnu novada dome aicināja novada iedzīvotājus un viesus būt kopā, lai godinātu pašvaldības galveno vērtību – tās cilvēkus, kas ar savu pašaizliedzīgo darbu un panākumiem snieguši ieguldījumu Kocēnu novada attīstībā un pašvaldības goda un slavas vairošanā, kā arī rūpējas par savas dzīves vietas un apkārtējās vides sakopšanu.

Iepriekšējās nedēļas nogalē Kocēnu pagasta 1. bibliotēkā dzejas draugi pulcējās uz dzejnieka kocēnieša Jāņa Adamsona pirmā dzejoļu krājuma «uz tumša fona esmu gaišs» atvēršanas svētkiem. Ieinteresējošā noskaņā atnācējus vispirms ievadīja pie sienām izliktās daudzās tiešām uz tumša fona gaišās krāsās ar autora roku rakstītas dzejas rindas. Domās iekrita, prātā uzreiz palika kaut vai šādas: Pasaules gals pienāks/kad viltus Einšteini pierādīs/dvēseles materiālo izcelsmi./Tas nebūs tik drīz/un kā man sapnī atgādināja nepareizticīgais Kristaps/nebūs vispār.