«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Līdz 15. oktobrim vietnē www.ainavudargumi.lv ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja elektroniski balsot, izvēloties 10 skaistākās Vidzemes ainavas, tādējādi vienlaikus iesaistoties Latvijas ainavu dārgumu krātuves veidošanā.

Konkursā Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2016 zemnieku saimniecība Čivuļi no Ēveles pagasta tika sumināta par panākumiem bioloģiskajā saimniekošanā, savukārt Čivuļu saimnieka Ivara Karnāta un viņa kundzes Ineses, biedrības Pāvulēni vadītājas, triju bērnu ģimene tika uzteikta arī par savu sakopto lauku sētu — Dziļleju mājām. Šovasar Karnātus no Ēveles pamanījuši arī Latvijas mērogā — Sējēja balvas konkursa vērtētāji. Kāpēc tad lai Dziļlejām brauktu garām Burtnieks? Kādā jaukā jūlija svētdienas vakarā šī saruna ar laucinieku Ivaru un pilsētnieci Inesi, viņi abi savu ģimenes ligzdu Dziļlejās savijuši pasakaini skaistā vietā.

Matīšu kultūras nama pamatakmens likts gandrīz pirms 100 gadiem — 1924. gada jūlijā. Šomēnes sāksies vērienīgi kultūras nama atjaunošanas darbi, tos veiks būvfirma SCO Centrs.

Aizvadītajā sestdienā Matīšos patiesi gadalaikam atbilstošos laika apstākļos notika kārtējās novada vasaras sporta spēles, kurās pabija arī Burtnieks. Lūk, ko īsi pirms sporta svētku atklāšanas parādes pastāstīja novada domes priekšsēdis Guntars Štrombergs: «Šāds visiem novada pagastiem kopīgs sporta pasākums ir ļoti svarīgs! Domāju, mēs pie tā strādāsim, lai rīkotu varbūt ne tik lielus un plašus sporta pasākumus, bet gādāsim, lai dažādas sporta aktivitātes notiktu biežāk. Ceram te piesaistīt arī kādu Eiropas naudu, iespējams, veselības veicināšanas projektā, attīstot arī tādus varbūt līdz šim mazāk piekoptus un mazāk tradicionālus sporta veidus kā, piemēram, nūjošanu. Plānojam arī rīkot izglītojošus seminārus par veselīgu dzīvesveidu. Protams, paliks arī šie novada kopīgie sporta svētki, varbūt vienīgi nedaudz pamainīsim to formātu. Bet par to vēl visi kopā domāsim un spriedīsim! Varbūt arī nemaz nevajag neko mainīt, vienkārši jādomā, kā piesaistīt vairāk publikas, jāprot pagastu cilvēkus izvilkt ārā no mājas, un viens no šādiem pasākumiem noteikti ir novada sporta spēles.»

Sestdien, 5. augustā, Matīšu pagasta svētku dienas rīta pusē sporta laukumā pie skolas bija liela rosība: tur spēlēm noskaņojās uz Matīšu kausa izcīņas 35. futbola turnīru sabraukušās komandas. Jāteic, ka futbola laukuma zāliens Matīšos tiek kops ar lielu rūpību, tāpēc uz gludā zaļā laukuma visu četru komandu futbolistiem uzspēlēt bija tīrā bauda! Nedaudz par turnīra norisi Burtniekam pastāstīja galvenie Matīšu futbola druvas kopēji Jānis Kļaviņš un Inārs Grūbe.

No 1995. līdz 2011. gadam sadzīves atkritumu apsaimnie­košanas infrastruktūras attīstībā un normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā Latvijā ieguldīts 99,1 miljons latu. Ārvalstu finanšu ieguldījums (ieskaitot Eiropas Savienības fondus) šo gadu laikā bija 65,61 miljons latu, valsts budžeta dotācija – 10,08 miljoni latu, projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi – 23,41 miljons latu.

SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" ("ZAAO") 1998. gadā dibināja tā laika Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajona 82 pašvaldības. No 2005. gada poligons "Daibe", tagad reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs, ir vienīgā visa Ziemeļvidzemes reģiona cieto sadzīves atkritumu apstrādes un noglabāšanas vieta.

Nu jau pāris nedēļas no plašsaziņas līdzekļiem nepazūd ziņas par Vācijas lielveikalu tīkla Lidl iespējamo ienākšanu Latvijā. Lai arī oficiāli nav zināms, nedz kad tas varētu notikt, nedz arī cik veikalu Lidl varētu atvērt Latvijā, ziņas šķiet ticamas, vēl jo vairāk tādēļ, ka desmitgadi iepriekš Lidl jau zondēja Latvijas tirgu, tomēr tad sākās ekonomiskā krīze, un arī Lidl interese par Latviju pazuda.