Aizvadīta Latvijas 99. dzimšanas diena, laiks, kad ikviens pārdomā, kas man ir Latvija. Mana Latvija ir pilsēta, kurā dzīvoju, skola, kurā strādāju, un vērtības tajās — cilvēki un viņu devums.

Tradicionāli Rencēnu pamatskolas kolektīvs svinīgā noskaņā pulcējās pie skolas un valsts karoga, lai apliecinātu savu sirdspiederību Latvijai. Skolas direktore Dina Oliņa atklāja vēsturisko atskata ceļu valsts tapšanā. Ar lepnumu izskanēja himnas dziedājums. Meiteņu trio dziedāja latviešu tautasdziesmu «Skaista, skaista Tēvu zeme». Ekrānā projicējās 1918. gada 18. novembra svinīgā sēde, kurā Tautas Padome proklamē jauno Latvijas valsti. Skolēni uzzina par gatavošanos tai, redz sēdes vadītāju Gustavu Zemgalu, Kārli Ulmani, vienīgo sievieti Klāru Kalniņu, kori un rencēnieti Jāni Bērziņu no Vecostermaņu mājām.

Rencēnu pagasta bērnudārza «Zīļuks» darbinieku kolektīvs un audzēkņi ar lielu centību bija gatavojušies Latvijas 99. dzimšanas dienas svinīgajam pasākumam. Valsts himnas dziedājums visiem kopā izdevās skanīgs. Pie apģērba piespraustās karoga krāsas lentītes radīja īpašu gaisotni. Mūzikas skolotāja Dagnija Leimane pārdomāti bērnus iesaistīja dziesmu un rotaļu saspēlē «Skaista ir mana Latvija visos gadalaikos». Arī paši mazākie, skolotāju un viņu palīdžu mudināti, ar pašu gatavotajiem karodziņiem atbalstīja vecāko bērnu aktivitātes. Imitējot valsts vietu apceļošanu, audzēkņi sēdās vilcieniņā un izkāpa noteiktās pieturās. Runātāju mazajos stāstiņos uzplauka Latvijas daba ar tajā raksturīgiem augiem un dzīvniekiem. Ciemos bija ieradušies Rencēnu pamatskolas jaunsargi Ilona Bombaka, Evelīna Balode, Miks Kvetkovskis un Elīna Rusaka, kuri pastāstīja par gatavību dzimto zemi sargāt miera apstākļos. 

17. novembra vakarā Kocēnu novada Vaidavā norisinājās pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai. Tā laikā tika godināti gan Kocēnu novada iedzīvotāji, gan konkursa «Skaistākā dzīves vieta un vide Kocēnu novadā 2017» laureāti.

Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca ir neatliekamās palīdzības stacionārs psihiatrijā. Tajā ik dienas ārstējas vairāk nekā 300 pacientu, un stacionārs ir darba devējs 340 novada un apkārtnes iedzīvotājiem.

Iebraucot Limbažos, uzmanību pievērš norāde, ka pilsētā notiek videonovērošana. Tādi paši brīdinājumi, kā to paredz likums, izvietoti arī citviet. Pirmās idejas par videonovērošanas sistēmu izveidi pilsētā radās pirms gadiem deviņiem, tapa arī projekts, bet to neīstenoja. Tomēr pašvaldība no ieceres neatteicās, un nu jau drīz noslēgsies 100 000 eiro vērtā projekta 3. kārta, un kopumā Limbažos būs uzstādītas 40 videokameras.

Tā kā palīdzību sniedzošie dienesti nevar būt klāt katram cilvēkam, daļu atbildības nesam mēs, pārējā sabiedrība. Līdzatbildīgs, drosmīgs un pašaizliedzīgs viennozīmīgi ir talsenieks ANDRIS GRUNDMANIS, kurš vairākkārt palīdzējies svešiniekiem, kuri nonākuši nelaimē.

Izdzirdot vārdu "narkotikas", zinām, ka tā ir milzīga nelaime gan pašam lietotājam, gan visiem, kuri ir tuvākām vai tālākām saitēm saistīti ar šo cilvēku. Kā cīnīties ar šo problēmu, stāsti un pieredze katram sava. Rīdzinieces Ievas (vārds mainīts) stāsts ir ar laimīgām beigām, viņa tikusi ārā no atkarību purva, audzina bērnus, strādā tirdzniecībā un maģistrantūrā studē psiholoģiju. Viņa piekrita anonīmai sarunai.

"Reizēm skatos uz cilvēku un domāju – tam vēl var palīdzēt, taču ir nepieciešama iejaukšanās no malas. Bet piespiest mainīties nevienu nevar," saka Mazsalacas Pašvaldības policijas vecākā inspektore DAIGA ZELTKALNA-DŽABOURA.

Saldus novada pierobežā reizi trīs mēnešos notiek kopīgi Saldus un Mažeiķu policistu reidi. Viņi brauc vienā automašīnā vai nu Lietuvas pusē, vai pa Latvijas pagastiem – Vadaksti, Rubu, Ezeri, Nīgrandi.