Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.

No 16. līdz 21.augustam Valmieras Kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis Trīnes (vadītāja Solvita Eliņa) piedalījās starptautiskā mūzikas un deju festivālā International Country-Wandering Folklore festival Ungārijā. Trīnes festivālā piedalījās kopā ar sadarbības kolektīvu — vidējās paaudzes deju kolektīvu Līksme (vadītāja Iveta Kļaviņa) no Matīšiem.

Pagājušās nedēļas trešdienā Jūrmalas kultūras centra izstāžu zālē tika atklāta tēlnieka Egona Perševica personālizstāde Бaидиес!, kas iecerēta kā mākslinieka komentārs sabiedrības noskaņojumam laikā, kad Baltijas valstu pierobežā Krievijas un Baltkrievijas armijas piedalīsies liela mēroga militārajās mācībās Zapad 2017.

Vasara tā arī pagājusi bez nopietnas pierakstīšanās siltākā un jaukākā gadalaika ailītē. Nu jau silts sēņu lietutiņš līst, un rudens mēģina kompensēt savu priekšgājēju ar tīkamiem cipariem āra termometra sarkanajā skalā. Laiks Rūcamlapai atsākt savus iknedēļas iznācienus ar interesantām un Liesmas lasītājiem (es ceru!) būtiskām lietām no motoru pasaules un ceļu/ielu satiksmes. Manuprāt, šī rudens pirmais motorists — runātīgs humora vecis Jānis Cimermanis no Rīgas — ar savu pirmskara Latvijā gatavoto Ford Vairogs ir vērā ņemams ciemiņš. Abus sastapu viņsestdien Kokmuižas svētkos, kur fordiņa misija bija padarīt autentiskāku Rubenes amatieru teātra Volatus izrādi.

Runājot par veselības aprūpi Latvijā, kā pamatjautājums aizvien ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība. Pētot rādītājus Eiropas Savienības mērogā, redzams, ka Latvijā tie ir viszemākie, un vēsta, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe ir nesasniedzama. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība balstīta uz trim vaļiem – pakalpojumu dārdzību, bezgalīgām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un nepārvaramo attālumu līdz ārstniecības iestādēm.

Publiskajā telpā diskusijas ap un par medicīnu lielākoties notiek caur finanšu prizmu. Pauls Stradiņš kādreiz definēja, ka medicīna ir zinātne, prakse un māksla. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās šim uzskaitījumam pievienojās – medicīna kā bizness. Kopš tā laika medicīnā tērētās naudas kopapjoms pasaulē palielinās ik gadu. Resursu pieaugums licis ļaužu apziņā medicīnu tvert finansiālā, nevis ētikas, zināšanu un profesionalitātes skatījumā. Tā lielākā daļa arī medicīnas pieejamību skata caur finanšu šablonu prizmu, par pieejamību uzskatot dārgas valsts apmaksātas zāles un izmeklējumus, sarežģītas operācijas un konsultācijas pie speciālistiem Stradiņa slimnīcā.

"Tas bija 2010. gada beigās, kad sajutu pirmos simptomus. Nedaudz vairāk piepūloties vai pat vienkārši ejot, bieži jutu, ka sirds sāk skriet, ir jāapstājas," atceras ērglēniete Zane Lazdiņa. Pēc došanās pie ģimenes ārsta, kas nosūtīja uz tālākiem izmeklējumiem, pāris mēnešu laikā apstiprinājās diagnoze – Zane sirgst ar pulmonālo arteriālo hipertensiju, kas ir palielināts spiediens plaušu artērijās.

Tā vienā teikumā varētu rezumēt viedokli, ko pauduši vairāki desmiti aptaujāto vecāku par bezmaksas zobārstniecības pakalpojuma pieejamību bērniem.

"Katrs darbs ir godājams, un katrs cilvēks pelnījis par darbu saņemt labu atalgojumu, bet, ja medicīnas māsai un veikala "Maxima" pārdevējai ir vienāda alga, jāpadomā par atbildību," uzskata Kuldīgas slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas māsiņa Sandra Abersone, kuru satiekam darbā viņas pirmajā dežūras diennaktī. Tai sekos vēl trīs – gan Kuldīgā, gan Bulduru slimnīcā.

Pirms diviem gadiem Talsu centrā izveidotās Kārļa Vilkastes ģimenes ārsta prakses darba laiks ir no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā. Tomēr realitātē viņš prakses durvis aizslēdz daudz vēlāk. Pacientu plūsma un uzliktais birokrātijas slogs ir liels. Ārsts neslēpj, ka ģimenes ārsta darbam jābūt aicinājumam, lai nesabruktu kārtējo šķēršļu priekšā.