Muzikālā noskaņā aizvadīts Valmieras teātra pērnais gads. Pēc tradicionālā gadu mijas koncerta, šoreiz ar solodziesmām no latviešu klasikas un tautā populāriem mūzikliem un rokoperām, kā ik gadu notika teātra mazā Spēlmaņu nakts — iepriekšējās sezonas labāko mākslinieku apbalvošanas ceremonija.
Kā teicis jaunvārda izveidotājs Mārtiņš Sils, brīvskolotājs ir divu vārdu savienojums. Pirmais jeb «brīvs» nozīmē viņu pašu pastāvīgu braukšanu pa jebkādiem ceļiem, ko ļauj paveikt motocikli, kā arī brīvpusdienas, ar kurām vietējie mēdz pacienāt. «Skolotājs» simbolizē vēlmi dalīties ar apgūto un iemācīt ko jaunu citiem, sasniedzot pēc iespējas plašāku publiku. Galvenā ideja brīvskolotājiem ir iepazīt pasauli, tajā esošos kontinentus un valstis, pildot skolēnu sagatavotus uzdevumus un pēc tam informējot jauniešus, publicējot ierakstus sociālajos tīklos. Šāds princips strādāja tūrē gan pa Āfriku, gan pa Ameriku, gan arī abās Latvijas ekspedīcijās, taču šoreiz, gatavojoties braucienam uz Austrāliju un dodoties mājup caur Āziju, brīvskolotāji izlēma, ka jāvirzās soli uz priekšu, ļaujot skolēniem Latvijā redzēt to, kas notiek Austrālijā. Tiesa gan, lai to paveiktu, nāktos samazināt attālumu starp abām valstīm jeb lauzt telpas robežas. Cik gan grūti tas varētu būt?
Pagājušā gada sākumā Valmieras pašvaldības policija uzsāka darbu piemērotākās telpās Purva ielā 12A. Iedzīvotāju ērtībām tika izveidots arī bezmaksas atbalsts tālrunis 8484. Lai celtu darba kvalitāti, 2017. gadā Valmierā turpināta arī drošības uzturēšanas atbalsta sistēmas modernizēšana.
Turpinot tradīciju un vairojot labo domu gaišumu, Vidzemes slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu apciemoja biedrības «Sirds siltuma darbnīca» pārstāvji.
26.decembrī, pulksten 11:04 Valmierā, Stacijas ielā, nenoskaidrots vadītājs, ar nenoskaidrotu automašīnu, uzbrauca 2003.gadā dzimušam jaunietim, kurš šķērsoja ceļa braucamo daļu pa gājēju pāreju (virzienā no Valmieras Romas katoļu draudzes nama uz pārtikas veikala “Top” pusi). Vadītājs no notikuma vietas aizbrauca, neziņojot par negadījumu likuma noteiktajā kārtībā. Zēns nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, tā dzīvībai briesmas nedraud.
INESE RAMUTE. Kopš 1987. gada Valmieras Drāmas teātra aktrise. No 2001. gada Valmieras Viestura vidusskolā kopā ar skolēnu teātra Sprīdītis māksliniecisko vadītāju veido teātra klašu audzēkņu un Sprīdīša izrādes, runas pedagoģe. Gada valmieriete 2017. Ģimene: vīrs Valmieras teātra aktieris Juris Laviņš, meitas — režisore Elīna Cērpa. Iestudējusi izrādi Lūcis Valmieras teātrī, šobrīd veido izrādi Ģertrūdes ielas teātri Rīgā. Liene Laviņa-Kalnaella, dokumentālās filmas Rūķi par Valmieras aktrisi Rutu Birgeri, ir jaunas ieceres, bet šībŗiža dzives prioritāte ir septiņus mēnešus jaunā meitiņa Rota, un viņas brālis sešgadīgais Vestards.
Sākusies skaitīšana: cik dienu līdz Latvijas simtgadei –– 2018. gada 18. novembrim. Līdz datumam, kurā Rīgas Otrajā (Krievu) teātra ēkā pasludināja Latviju. Namā tagad Latvijas Nacionālais teātris. Tā laika nosaukums krievu valodā redzams plāksnē, ieejot ēkā pa durvīm no kanālmalas. Bet tagadējā Latvijas Nacionālā Operas un baleta teātra namā tajā laikā bija Rīgas Pirmais (Vācu) teātris. Latvijas valsts proklamēšana notika ar Vācijas varas iestāžu svētību. Latvijai tik nozīmīgajā notikumā krievu teātra ēku apsargāja vācu karavīri.
Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.
DACE AMONA, veikalu tīkla Austris līdzīpašniece:
Kā uzņēmēja esmu daļēji apmierināta: ekonomiski attīstāmies, paldies lielajiem uzņēmumiem, sākot ar stikla šķiedru! Bet ļoti bēdājos, ka, piemēram, Rīgas ielā cilvēkiem nav, kur atstāt mašīnas. Tirgotājiem ir ļoti svarīgi, lai piekļuve arī nelielajiem veikaliem būtu pārliecinoša. Ja Rīgas ielā pavērotu ietvju un braucamās daļas attiecības, varētu konstatēt, ka pirmajām ir nesamērīgi liela platība, lai gan gājēju nemaz nav tik daudz. Tāds nu ir šis laiks, — ļoti daudzi pārvietojas mašīnās. Kāpēc gan neierīkot kaut pāris kabatiņu ielu malās veikaliņu tuvumā, kā to dara, piemēram, Kuldīgā?
Ziemassvētku tirdziņā Valmierā ne viens vien apmeklētājs apstājās un no sirds sajūsminājās par košajiem, neparastiem rakstiem un zīmēm bagātajiem tautiskajiem cimdiem un abām to pārdevējām, kas bija saģērbušās kā no tautas tērpu albuma. Arī «Liesma» bija daudzo apbrīnotāju pulkā, un vēl lielāks bija mūsu izbrīns, kad uzzinājām, ka latviski mīļo cimdu autorei – bijušajai valmierietei un skolotājai GUNAI DAUVARTEI nupat palikuši 85!